1970.

Tās ir piecas!

1970. gadā iznāk “Amberas deviņi prinči” - pirmais sējums no “Korvina pentaloģijas”, kas atver durvis uz bezgalīgo “atspulgu visumu”. Diez vai toreiz pat pats Rodžers Želaznijs nojauta, cik mēroga ziņā liels izrādīsies “Hroniku projekts”. Taču visa Amberas pasaule ir neizsmeļama kā cilvēka fantāzija. Ceļinieks atspulgos var atrast visu, ko spēj iztēloties. Vai arī paši “atspulgi” ir viņa iztēles radīti? Tā vai savādāk, taču Želaznija darbos, nevis pasaules rada varoņus, bet gan varoņi ceļ sev apkārt pasaules.

Kosmiskais hula-hups.

Gaismu ierauga Larija Nivena romāns “Pasaule-gredzens”, kas kļūst par Nebula un Hugo prēmijas laureātu. Fantasti jau tāpēc ir fantasti, ka parastā realitāte viņiem ir pārāk šaura. Bet, ko var izdomāt fantasts-matemātiķis? Paplašināt pasauli matemātiski. Izplest planētu kā lentu visapkārt spīdeklim, palielinot tādā veidā dzīves telpu trīs miljonus reižu. Savu pasauli autors veidoja tik rūpīgi, ka pat saņēma zinātnieku kritiku. Vēlāk viņam nācās uzrakstīt trīs turpinājumus, lai pamatotu, kāpēc tāds gredzens nesabrūk.

1971.

1971. - pirmā orbitālā stacija “Salūts-1”.

Tāds vēl “frukts”.

1971. gadā uz britu kinoekrāniem iznāk filma “Mehāniskais apelsīns”, ko uzņēmis režisors Stenlijs Kubriks pēc Entonija Bērdžesa tāda paša nosaukuma romāna. Strīdīga, skandaloza, ģeniāla, neprātīga filma, ko drīz vien noņem no ekrāniem, tāpēc ka režisors sāk saņemt fiziskas izrēķināšanās draudus. Filma rāda tuvās nākotnes absurdo pasauli, kas skatīta maniaka acīm.

Ķīmiskā mirāža.

Gaismu ierauga divi Staņislava Lema darbi: romāns “Futuroloģijas kongress” un stāstu krājums “Absolūtais tukšums.” Ar vieglu humoru piepildītais “Kongress” (kura galvenais varonis ir Ijons Klusais) ir visai pesimistisks: planētas iedzīvotāju skaits nepārtraukti aug, bet resursu daudzums nepalielinās. Lai pārvarētu sociālo krīzi, kas saistīta ar dzīves līmeņa krišanos, valdības izsmidzina vielas, kas iespaido apziņu. Drīz tāda “pašhipnoze” kļūst par “ķīmiskās” civilizācijas pamatu. Problēmas tiek risinātas, izgudrojot jaunas narkotiskās vielas, kas ļauj šīs problēmas aizmirst.

Locus.

Prestižu literatūras prēmiju skaits, ko piešķir par sasniegumiem zinātniskajā fantastikā, papildinās. Fantastu darbu novērtēšanā iesaistās žurnāls “Locus”. Labākās grāmatas tiek izvēlētas 14 nominācijās ar žurnāla lasītāju balsošanu. Par pirmo laureātu kļūst romāns “Pasaule-gredzens”.

1971. - “Andromēdas celms.”

1971. - Maikls Murkoks. “Koruma hronikas.”

1972.

Okeāns-filozofs.

Andrejs Tarkovskis uzņem filmu pēc Staņislava Lema romāna “Solaris”. Filma pati par sevi ir šedevrs. Cita lieta, ka Tarkovskis tajā ieliek īsti ne tās idejas, ko sludina Lems no pirmavota. Mūsu priekšā unikāls gadījums, kad pēc lieliskas grāmatas tiek uzņemta ģeniāla filma un tajā pat laikā grāmatas un filmas filozofiskais piepildījums atšķiras gandrīz kā pretpoli. Tikai PSRS lenti noskatās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, filma iegūst balvas Karlovivaros un Kannās, bet Tarkovski pieskaita pie pasaules kinofantastikas klasiķiem.

Pirmais stalkers.

Vasaras beigās žurnālā “Aurora” parādās brāļu Strugacku garstāsts “Pikniks ceļa malā”. Vēlāk tas daudzas reizes tiek tulkots dažādās valodās un, pateicoties tam, rodas gan pats termins “stalkers”, gan “Stalkers”, ko uzņem Tarkovskis, gan spēle S.T.A.L.K.E.R. (bet pirms tās, ZX Spectrum spēles “Stalker” un Zone the Last Stalker). Populāro vārdu, kas veidots no angļu to stalk (pielavīties, iet zaglīgā gaitā), Strugacki ir paņēmuši no Redjarda Kiplinga grāmatas Stalky & Co.

Vienkārši Pilsēta.

Pirmais Kira Buličeva stāsts par Lielās Gusļaras iedzīvotājiem parādās 1967. gadā, taču pilnvērtīgs krājums par cilvēkiem no Vologdas apgabala pasakainās pilsētas iznāk tikai pēc pieciem gadiem. Pēc tam tas izpletīsies līdz pāri par  simts stāstiem un vairākiem garstāstiem, tur paviesosies slavenā meitenīte-no-nākotnes Alise Seļezņova, par to uzņems filmas, multfilmas un teleizrādes.

1972. - Dibināta fantastiskā kino prēmija “Saturns”.

1972. - Rejs Bredberijs. “Helovīna koks.”

1972. - David Bowie. “The Rise and fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars”.

1973.

Ekzorcists.

Pēc Viljama Bletija romāna, Viļjama Fridkina uzņemtā filma “Sātana izdzinējs” saņēma divus Oskarus un atrodas kino šedevru sarakstā jau vairāk nekā 30 gadus. Liekas, kas var būt banālāk: varoņi cīnās ar dēmonu. Kaut kas tāds ir ticis uzņemts neskaitāmas reizes pirms tam un pēc tam. Taču “Izdzinējā” kauja notiek bez brīnuma zobeniem. Mirstīgā griba saduras ar Elles radījuma gribu. Neskatoties uz tiem laikiem efektīgajiem specefektiem, sižeta kodols ir tieši iekšējā cīņa. Filmas konsultanti bija īsti ekzorcisti no jezuītu ordeņa.

Medus meitene.

Cutie Honey tika radīta kā pati parastākā anime meitenēm: mūsu priekšā stāsts par jaunu skaistuli-robotu, kas atriebjas ļaundariem par tēvu-konstruktoru.  Viss gāja lieliski, kamēr Hanijas rādīšanu nepārcēla uz to laiku, ko parasti aizņēma tādi zēnu seriāli kā “Cilvēks-velns”. Hanija paveica veselu varoņdarbu, atklājot jaunu žanru “meitenes-burves” (maho-sjodzo) vīriešu auditorijai un kļuva par pirmo vīriešu anime varoni – sievieti.

Lielais kosmiskais ceļojums.

Ričarda Viktorova filma “Maskava – Kasiopeja” PSRS bija tikpat populāra kā mūsdienu Krievijā - “Harijs Poters”. Parasti puiši un meitenes lidoja uz tālo zvaigzni cīnīties un meklēt. Gadījuma pēc – vieni paši, bez pieaugušajiem! Viktorovam pietika takta un talanta, lai filma nepārvērstos par urrā-heroismu, bet ironija filmai tikai nāca par labu.

Svešinieks.

Romānā “Tikšanās ar Ramu” Artūrs Klārks paredz Kosmiskās sardzes radīšanu – dienestu, kas novēro mūsu planētai bīstamos asteroīdus. Reiz “komētu ķērāju” redzes lokā nonāk mākslīgs objekts – tranzītā cauri saules sistēmai lidojošs citplanētiešu “paaudžu kuģis”. Uz signāliem neatbildošs un, liekas, nedzīvs...

1974.

Pats lielākais kuģis galaktikā.

Admirālis Jamamoto ir teicis, ka no līnijkuģiem karā ir ne vairāk labuma kā no samuraju zobeniem. . Viņam bija taisnība: “Jamato” vareno lielgabalu trāpījumus ienaidnieku kuģiem varēja saskaitīt uz pirkstiem. Taču, kad karš beidzās, samuraji bez cīņas sāka iekarot “rietumu barbaru” prātus un sirdis. Neatpalika no viņiem arī milzīgais līnijkuģis, pārbūvēts par zvaigžņu kuģi seriālā “Kosmosa līnijkuģis “Jamato”. To uzņēmis kosmiskās operas ģēnijs Reidzi Macumoto un zvaigžņu līnijkuģa ilgais ceļojums deva žanram jaunu dzīvi, kas nenorimst vēl šodien: seriāla visumu drīz papildinās jauna aktierfilma.

1974. - Electric Light Orchestra “Eldorado, A Symphony”.

1974. - Aleksandrs Kazancevs “Faeti”.

Sāk ripot kauliņi.

Kompānija TSR izlaiž Dungeons&Dragons – pirmo lomu spēli, kas joprojām popularitātes ziņā ir pirmajā vietā starp visām galda spēlēm. Karavīrs, zaglis, mags un priesteris (paladīns, reindžers un mūks pievienosies vēlāk) sāk savu graujošo ceļojumu pa izdomātajām pasaulēm. Spēle tika veidota pēc literāru darbu motīviem (Tolkins, Hovards, Želaznijs), taču drīz vien process sāk iet otrā virzienā. Nav brīnums, ka šodien darbu pēc D&D motīviem ir daudz vairāk, nekā to, kas sākumā bija “izejas materiāls”.

1975.

1975. - “Sojuz” - “Apollo” lidojums.

Zvaigžņu desants 2.

Tajā laikā nevienam nezināms autors Džo Holdemans saraksta romānu “Bezgalīgais karš”. Grāmata stāsta par kosmisko algotņu piedzīvojumiem. Kaut kur tā līdzinās Hainlaina “Zvaigžņu desantam”, kaut kur smejas par to. Holdemana pasaulē darbojas relativitātes teorijas laika paradoksi, kamēr vienība šķērso galaktiku, tikmēr paiet gadsimti. Karavīriem jāpiedalās karos, kas izraisīti jau aizmirstu iemeslu dēļ, bet valdības, kas to uzsākušas sen jau zudušas vēsturē. Neskatoties uz zemo literāro kvalitāti, grāmata kļūst par bestselleru un iegūst kritiķu augstāko atzinību. Par ko? Par aktualitāti – šajā gadā beidzas Vjetnamas karš.

Haizivs smaids.

Stīvens Spīlbergs uzņem trīskārt oskaroto filmu “Žokļi”. Tā kļūst par pirmo filmu kino vēsturē, kuras ienākumi pārsniedz 200 miljonus dolāru, par pirmo, kuru prese nosauc par blokbāsteru (“spēcīgu bumbu”). It kā nekas īpašs, tikai haizivs-cilvēkēdājas medības. Taču uzņemta tā, ka pludmaļu īpašnieki vēl ilgi tiesājās ar filmas radītājiem: Spīlberga piepūšamā haizivs atbaidīja atpūtniekus no ūdens.

Lavkrafts kā atzinība.

Vispasaules fantastikas biedrība nodibina Vispasaules fantāzijas prēmiju (World Fantasy Award). Sākumā tā tika piešķirta labākajam romānam, stāstam, krājumam, māksliniekam, “par ieguldījumu”, kā arī divās speciālās nominācijās; vēlāk parādījās nominācijas par antoloģiju un garstāstu. Atšķirībā no Hugo, Nebulas un Locus, laureātus izvēlās kompetenta žūrija. Uzvarētāji iegūst Hovarda Lavkrafta bisti.

1975. - Jeremejs Parnovs. “Šivas trešā acs.”

1975. - Grendizer.

1975. - Pasaku filma “Buratino piedzīvojumi”.

1976.

Antikrista vizīte.

Režisors Ričards Donners uzņem mistisku trilleri “Omens”. Tornu ģimenes jaundzimušā bērna miesās slēpjas Antikrists. Tuvojas pēdējās dienas. Filmu raksturo drūmā atmosfēra, kas saglabājas līdz pēdējam kadram. Labā aizstāvjiem, paaudžu slepeno zinību glabātājiem ir jānogalina nevainīgs bērns, kas pats par sevi jau ir briesmīgi. Taču trakums ir arī apstāklī, ka viņiem tas neizdodas...

Visums aizstāvas!

Žurnāls “Znaņije – sila” publicē “rokrakstu, kas atrasts mīklainos apstākļos” - tieši tāds apakšvirsraksts ir garstāstam “Miljards gadu pirms pasaules gala”. Arkādijs Un Boriss Strugacki autorību pieraksta astrofiziķim Maļanovam – tēlam, kuram ar paša rūgto pieredzi nākas atklāt to kā daba atbild ar pretdarbību cilvēces progresam. Autoru secinājums ir bēdīgs: supercivilizāciju nav un nevar būt – Visums tās nepieļauj.

Stīvens: pirmās asinis.

Uz ekrāniem iznāk filma “Kerija”, ko radījis Braians de Palma pēc tāda paša nosaukuma Stīvena Kinga romāna. Neglīta meitene – pusaudze, kuru moka pašas māte – sektante un klases biedri, atklāj, ka spēj no attāluma pārvietot un aizdedzināt priekšmetus. Skola deg. Pilsēta drupās. Izdzīvojušo nav.

1976. - Godzillas konkurents “King-Kongs”.

1976. - Vladimirs Mihailovs. “Sargs manam brālim”, sākums diloģijai par kapteini Uldemiru.

1976. - Videoformāts VHS.

1977.

Jaunas reliģijas rašanās.

1977. gada 25. maijā piedzīvo pirmizrādi viena no pašām leģendārākajām filmām kino vēsturē – Džordža Lukasa “Zvaigžņu kari”. Filmas panākumus, kurus radīja lieliskie specefekti, dinamiskais sižets un tēlu harisma, grūti pārvērtēt. Tās ietekme uz masu kultūru ir milzīga un turpinās vēl joprojām. Lielbritānijā džedaisms ir atzīta par oficiālu reliģiju, kas noliek Lukasa gara bērnu vienā rindā ar Bībeli un Korānu. Vismaz no mūsdienu džedaju redzes punkta.

1977. - Filma “Leģenda par dinozauru”.

1977. - Filma “Doktora Moro sala”.

1977. - Sergejs Sņegovs. “Atpakaļejošā laika gredzens”. Kosmooperas “Cilvēki kā dievi” noslēdzošā daļa.

Viņi jau ir šeit.

Stīvens Spīlbergs uzņem filmu “Trešā veida ciešie kontakti”, kas balstās uz 70-tos gados nostabilizējušās ufoloģiskās mitoloģijas. Filma, kas ieguva Oskaru tikai par operatora darbu, gūst milzu panākumus, jo it kā balstās uz patiesiem notikumiem un aculiecinieku stāstiem. Īstenībā režisors, bez šaubām, ar materiālu ir apgājies ļoti radoši. Un tagad jau ufologu priekšstati par tēmu balstās tieši uz Spīlbergu.

Viela D.

Iznāk amerikāņu rakstnieka-fantasta Filipa Dika romāns “Aptumsums”. Ir tāda pazīme: jo mazāk zinātniski-fantastiskajā literatūrā fantastikas, jo vairāk tur pašas literatūras. Šajā ziņā Dika romāns ir gandrīz reālistisks. Mēģinot atklāt jaunas narkotiskās vielas piegādātājus, policijas virsnieks, kas strādā slepeni, pats ieņem šo vielu, sajūk prātā un sāk izspiegot pats sevi. Turklāt gluži velti, jo viņu jau izspiego citas nodaļas darbinieki.

1977. - startē ASS “Voyager”.

Akmens, kas lido caur galaktiku.

Džordža R.R. Mārtina debijas romāns “Mirstošā gaisma”, kas nominēts uz Hugo un Britu fantāzijas prēmiju. Meistarīgi attēloti, gan planēta, kas iet bojā, jo attālinās no spīdekļiem, gan tēli. Savā laikā grāmata saņēma tādu metru kā Alfrēda Eltona Van Vogta un Rodžera Želaznija jūsmīgu atzinību.

1977. - Filma “Pakalniem ir acis”.

1977. - Pirmā Tolkina darbu ekranizācija – multfilma “Hobits”.

1978.

Alise, mijelifons!

Iznāk Kira Buličeva garstāsts “Simts gadu uz priekšu” - par jauno naturālisti Alisi Seļezņovu, kas dzīvo 21. gadsimta beigās un nebaidās ne no kādiem kosmiskajiem pirātiem.  Filma “Viešņa no nākotnes”, kuru pēc garstāsta uzņems 1980-to gadu vidū, kļūs par vienu no pašām populārākajām fantastiskajām lentēm PSRS. 1998. gadā par godu drosmīgajai meitenei tika nosaukta zvaigzne Paradīzes putna zvaigznājā. Tiks nodibināta ikgadēja literatūras prēmija “Alise”. Bet krievu valoda kļūs bagātāka ar nosaukumu domu lasīšanas aparātam – mijelifons.

Kamēr es esmu šeit, neviens neies bojā!

Iznāk Aleksandra Ščerbakova garstāsts “Nobīde” - par pensionāru, kas zaudējis sievu un dēlu un ir jau gatavs mirt; taču briesmīga kataklizma, ne tikai iznīcina krietnu daļu no izdomātas Eiropas valsts, bet arī piespiež veco vīru kļūt par nācijas līderi. Kāds neticams slogs – būt par vadoni, ne tikai stihijas trakošanas dēļ, bet arī cilvēku nelietības dēļ. Labu lietu, kas rāda, ka padoties nedrīkst nekad, nekad nav par daudz – ne velti 1983. gadā garstāsts iegūst Eirokona prēmiju.

Dimensiju demonstrators.

Roberts Asprins sāk savu pazīstamāko romānu sēriju “Vēl viens lielisks MĪTS”. Darbs ieturēts humoristiskās fantāzijas žanrā. Ir: neizmācījies brīnumdaris, labs dēmons, kas zaudējis burvju spējas, daudzdimensiju visums, piedzīvojumi un labi joki. Nav: pretenzijas uz realitāti pat tajā minimālajā apjomā, kas raksturīgs žanram kopumā.

1978. - “Tomātu – slepkavu uzbrukums”, 70-to gadu beigās visādu cilvēkveidīgu monstru invāzijas tēma kļūst par parodiju un joku objektu.

1978. - Kraftwerk. “The Man-Machine”.

1979.

Atsvešinātības zona.

Režisors Grigorijs Kromanovs uzņem “Hoteli “Pie bojā gājušā alpīnista”, bet Andrejs Tarkovskis - “Stalkeru” (pēc romāna “Pikniks ceļa malā”). Abas ekranizācijas tiek uzskatītas par neveiksmīgām. Ja igauņu “Hotelī” - viss vairāk vai mazāk skaidrs, tad ar “Stalkeru” situācija ir sarežģītāka. Žilbinošs režisors, izcili aktieri, ģeniāla grāmata – un pilnīgi neizteiksmīga filma! Iespējams problēma ir scenārijā. Tas absolūti nenes grāmatas saturu un pilnīgi sagroza galvenā varoņa tēlu.

[Brāļi Strugacki scenāriju esot pārtaisījuši padsmitiem reižu. Īstenībā no grāmatas tur nav nekas pāri palicis. - t.p.]

Baigais monstrs.

Ridlijs Skots uzņem zinātniski-fantastisku šausmu filmu “Svešais”. Sižets nodrillēts līdz galam: baigs monstrs dzenas pakaļ astronautiem pa bezgalīgiem, vāji apgaismotiem zvaigžņu kuģa koridoriem. Toties oriģināls ir pats briesmonis. Dīvaina, izbīdāma mute, asinis, kas satur skābi – te autori ir likuši lietā visu savu fantāziju. Rezultāts – iespaidīgs: Oskars, Hugo un Saturns. Nav slikti.

Bezgalīgais karš.

Septiņdesmito gadu beigās japāņu animācijas lepnums un slava – kaujas roboti – iegūst jaunu seju. Seriāls Mobile Suit Gundam gigantisku, skolēnu vadītu robomonstru vietā, parāda skatītājam to, ko tagad sauc par “meha”, - robotus, kā tikai vienu no ieroču veidiem. Īstenībā, ne jau par robotiem stāsta seriāls, bet par cilvēkiem, kas spiesti dzīvot, karojot bezgalīgā galaktiskajā karā. “Gandama” Visums kļūst par vienu no lielākajām anime-pasaulēm, kas izplešas vēl šodien.

1979. - Vladislavs Krapivins. “Lielā paisuma naktī”.

1979. - Arkādijs un Boriss Strugacki. “Vabole skudru pūznī”.

1980.

Noformētāja kungs.

Mākslinieks Maikls Velans pirmo reizi saņem Hugo par ilustrāciju uz Ennas Makkefrijas grāmatas “Pernas drakoni” vāka. Turpmāk viņš saņems vēl 15 Hugo, 11 Čelsijas balvu un trīs Vispasaules fantāzijas prēmijas, kļūstot par pašu titulētāko fantastikas ilustratoru.

Caur ērkšķiem  - uz slavu.

Ričarda Viktorova trešā fantastiskā filma “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” uz ilgiem gadiem kļūst par labāko padomju kosmisko epopeju. Filma ir iznākusi visai pastiepta, taču iepriecina skatītājus ar tiem laikiem graujošiem specefektiem. Režisors sniedz jaunajai paaudzei lietišķās ekoloģijas paraugstundu. Filmas mūzika, ko sarakstījis Aleksejs Ribņikovs, pēc gada kļūst par pamatu rokoperai “Junona un Avosj”.

1980. - Džoana Vindža. “Sniega karaliene”.

1980. - Maskavas olimpiāde.

70-tie ir vilšanās laiks. Šajā desmitgadē Strugacki rada ar bezcerību piepildītos: “Nolemto pilsētu”, “Miljards gadu pirms pasaules gala”. “Vabole skudru pūznī” iezīmē “Pusdienas pasaules” pirmsnāves krampjus. Var domāt, ka Strugacku un Lema pesimisms atspoguļo sociālistiskās nometnes krīzi (kas gan tieši šajā laikā sasniedz savas varenības virsotni). Taču līdzīgas noskaņas valda arī aiz okeāna.  Tehnoloģijas ir atnākušas. Problēmas ir palikušas. Apzinoties to, cilvēce pārdzīvo kultūršoku, taču vienlaikus arī kļūst nobriedusi. Mēs sapratām, ka ar problēmām nāksies dzīvot arī tālāk. Mēs samierinājāmies ar to. Jau 80-tos mēs sākām pacelt galvu, - taču tas jau ir pavisam cits stāsts...