Diez vai pēcpadomju telpā atradīsies cilvēks, kas nav dzirdējis Alekseja Stahanova vārdu. Darba varonis nomira tikai pirms 33 gadiem, taču viņa biogrāfija ir pilna noslēpumiem un neatbilstībām, kas varētu būt raksturīgi Šekspīra laikiem.
Vecmāmiņa – kontrrevolucionāre.
Atceros, mana vecmāmiņa Marija Ivanovna stāstīja:
- Uzskata, ka Stahanova varoņdarbam vajadzēja izsaukt padomju pilsoņos lepnuma jūtas. Bet mēs mūsu ciemā Gomeļas apgabalā viņu nolādējām.
Izrādās, Marija Ivanovna, tajā laikā sovhoza galvenā grāmatvede, griezās pie apgabala vadības ar lūgumu samazināt lauksaimniecības izstrādes normas, kas bija nesamērīgi augušas pateicoties vispārējai aizrautībai ar “stahanovščinu”. Pret viņu ierosināja krimināllietu. Apsūdzību pastiprināja raksts žurnālā “Sovetskaja justicija” (1936. gada 1. numurā). Lūk, citāts no tā: “Biedrs Staļins saka, ka stahanoviešu kustība ir savā būtībā dziļi revolucionāra, tāpēc apzinātu šīs kustības kavēšanu var pielīdzināt kontrrevolucionārai darbībai.”
Padomju ogļraču pirmrindas kustība noveda pie arvien lielāku pakaļdzīšanos kvantitātei visās citās nozarēs, aizmirstot par kvalitāti, izstrādes normas tika palielinātas gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā un pat noveda pie atsevišķu nozaru sabrukuma.
Kolektīvais veikums.
Stahanoviešu kustība sākās 1935. gadā. Tad, saskaņā ar visu padomju mācību grāmatu un enciklopēdiju datiem “Centraļno-Irmino” šahtas ogļracis no Donbasa Aleksejs Stahanovs uzstādīja rekordu, piecās ar pus stundās iegūstot <st1:metric2 metric_value="102" metric_text="tonnas">102 tonnas</st1:metric2> ogļu, kas kopā bija – 15 dienu norma! Pēc vairākām desmitgadēm izrādījās, ka uz Stahanovu strādāja vesela ogļraču un pārvaldes darbinieku brigāde. Eksistē vairākas versijas, kā tika iegūtas “vēsturiskās” ogles. Pēc vienas no tās, Stahanovs urba šauru eju, bet aiz viņa nāca vairāki ogļrači, kas cirtni paplašināja un nostiprināja tās sienas. Itā avotā minēts, ka Stahanovam palīdzēja divi pieredzējuši strādnieki, kuru darba uzdevumos ietilpa cirtnes nostiprināšana. Mums pat ir zināmi viņu uzvārdi: Borisenko un Ščigoļevs. Attiecīgi, apbalvojumus un slavu vajadzēja dalīt kā minimums uz trim. Taču trīsistabu dzīvokli Maskavā, ceļazīmes uz sanatoriju un kino brīvbiļeti uz mūžu saņēma tikai Aleksejs Stahanovs.
“Pravdā” drukas kļūdu nav!
Starp citu, pat Stahanova vārds precīzi nav zināms. Skaidrs tikai tas, ka tas sākas ar burtu “A”. Eksistē versija: avīzē “Pravda” uzrakstīja “Aleksejs Stahanovs”, ogļracis apvainojās un uzrakstīja vēstuli Staļinam, lai izlabo kļūdaino vārdu. Taču Staļins atbildēja: - “Pravdā” drukas kļūdu nav!
Un ogļracim izsnieguši jaunu pasi.
Kas attiecas uz Stahanova personīgo dzīvi, tad nav skaidrs, kas patiesība, bet – kas izdoma. Ir zināms, ka viņa pirmā, civīlsieva ir bijusi čigāniete Jevdokija, kas dzemdējusi viņam meitu un dēlu – Klaudiju un Ņikiforu. Pēc tam Jevdokija esot pametusi Stahanovu ar bērniem un aizbēgusi.
Par viņa otro sievu kļūst 14 gadus veca skolniece Gaļina, kurai “pielabo” vecumu, lai nesabojātu visas tautas mīluļa reputāciju. Ir saglabājušies stāsti par slavenā pirmrindnieka gājieniem dzērumā. Reiz pat, pēc kāda trača restorānā Staļins esot viņam piedraudējis, ka liks nomainīt viņam uzvārdu, lai tas nekristu neslavā.
Nav skaidrs arī tas, kāpēc Stahanovs pēc Staļina nāves aizbrauca no Maskavas uz Torezu [Doņeckas apgabalā]: vai nu devās prom, jo bija apnikusi slava, vai arī viņu nosūtīja “trimdā”.
Pat visas tautas mīluļa nāves iemesls precīzi nav zināms: vai nu sirds-asinsvadu slimība, vai arī sitiens ar galvu pa gultas malu trako mājā.
Ne mums spriest.
Ne jau mums nosodīt Stahanovu par tām sekām, kas bija minētajām 15 normām 5 stundās un 35 minūtēs. Tieši otrādi, šis cilvēks, kas bija pabeidzis tikai trīs klases sākumskolā un vēlāk kļuva par Socialistiskā Darba Varoni, PSRS Augstākās Padomes deputātu, izsauc dziļu līdzjūtību. Viņš sapņoja gadu gaitā sakrāt naudu zirgam, bet vienā mirklī ieguva jaunu dzīvokli, skaistuli-sievu, personīgo auto un vispārēju slavu, kas arī salauza viņu.
Mana vecmāmiņa tagad pat žēlo “nelaimīgo Stakanovu” (iesauku varonis ieguva sava alkoholisma dēļ). Var tikai iedomāties, kāds naids tika justs pret šo cilvēku par to, ka visiem nācās dzīties pakaļ “stahanovieša normām”. Un nav vēl skaidrs, no kā viņš sajuka prātā – vai viņu ķēra tautas naids, vai arī Vissavienības slava...
Oficiālo (padomju) versiju par Stahanovu var izlasīt Vikipēdijā, krievu valodā:
Padomju laiku leģendas dzīvo...
Raksts par Stahanovu latviešu valodā atrodams šeit: