NEDĒĻAS FILMA: Noass

DSCF973417. aprīlis, 2014
Filma “Noass” ir gandrīz desmit gadus attīstīta režisora Darena Aronofska iecere, kurā Bībeles leģenda par Noasa šķirsta būvēšanu interpretēta fantāzijas žanrā un izmanto darvinisma idejas, lai ilustrētu stāstu par izredzēta indivīda vientulību, cīņu ar vainas apziņu un cilvēces neizbēgamo nolemtību grēkam. Arī šī iecere ir skandalozi pretrunīga un jau pirms filmas iznākšanas izpelnījusies agresīvu kritiku gan no islāmticīgajiem, gan konservatīvajiem kristiešiem, kas “Noasā” saskata zaimošanu.
D. Aronofskis ir viens no pazīstamākajiem amerikāņu autorkino pārstāvjiem. Debitējis 1998. gadā ar filmu “Pī”, Aronofskis pasaules atzinību ieguva ar atkarību drāmu “Rekviēms sapnim” (2000), kas veselai paaudzei kļuva par kulta darbu. Kopš tā laika audzis gan Aronofska filmu budžets, gan vēriens, taču līdz šim režisoram izdevies saglabāt savu spilgto autorību. Viņa filmas aplūko pretrunīgas tēmas, cilvēku psihes dzīlēs valdošo tumsu un destrukciju, tām vienmēr raksturīga intensīva, pat agresīva vizualitāte un ļoti nopietni aktierdarbi (viņa pēdējā filma “Melnais gulbis” aktrisei Natālijai Portmanei 2010. gadā atnesa “Oskara” balvu).

 

 

Tomēr “Noass” ir pirmā filma Aronofska karjerā, kurā izmantoto līdzekļu vēriens, šķiet, izslīdējis no režisora rokām, padarot iznākumu par mulsinošu un emocionāli tukšu lielbudžeta grāvēju. Iespējams, tieši tādēļ, ka Aronofskis ir pieradis strādāt ar projektiem, kuru izmaksas ir labi ja desmitā daļa no 160 miljoniem izmaksājušā “Noasa”. Mēģinājums radīt vizuāli satriecošu apokaliptiskas pasaules vidi mītiskā laikmetā izvērties nomācošā vizuālo efektu dominēšanā pār stāstu, padarot filmu par vienu no tiem neveiksmīgajiem kinopiemēriem, ar ko skatītājam ir grūti izveidot emocionālu saikni, jo darbs vairāk atgādina datorspēles simulāciju. To raksturo nedzīvs, sintētisks, datordarināts attēls (vide, rekvizīti, visi kadrā redzamie dzīvnieki), varoņu dalīšana “labajos” un “sliktajos”, daudz pašmērķīgu un asiņainu cīņas ainu, sižeta bīdīšana uz priekšu caur dialogiem, kas ir melodramatisku tukšu frāžu apmaiņa, nekalpojot varoņu psihes līkloču atklāšanai.
Filmas scenārija līmenī (tā autors arī ir Aronofskis) var saskatīt vairākus daudzsološus motīvus – Noasa attiecības ar mēmo, neredzamo Radītāju, kurš caur viņu nolemj cilvēci bojāejai un pamet vienu nest ārprātīgo vainas smagumu, tiek atspoguļotas Noasa attiecībās ar dēlu. Savā ģimenē un uz šķirsta Noass ir Dievs jeb absolūtā autoritāte un pret viņa lēmumiem nedrīkst sacelties, lai cik tie būtu nežēlīgi, tāpat kā Noass nesaceļas pret Dieva pavēlēm. Šķiet, ka Aronofski visvairāk interesējis jautājums, vai cilvēci vispār ir vērts glābt. Diemžēl šī atbilde izčākst kopējā stāsta didaktikā un moralizēšanā, ko vainago filmas beigas: Noass nepaveic savu darāmo līdz galam tikai tāpēc, ka pēc šķirsta būvēšanas un plūdu jandāliņa jūtas pārāk noguris, lai piespiestu sevi kopā ar ģimeni izdarīt masu pašnāvību, kurai pašrocīgi pirms brīža nolēmis visu pārējo planētas populāciju.
UZZIŅA
“Noass”/”Noah”
ASV, 2014

Režisors: Darens Aronofskis
Lomās: Rasels Krovs, Dženifera Konelija, Emma Vatsone, Entonijs Hopkinss, Logans Lermans

No 18. aprīļa kino “Citadele”, “Cinamon”, “Multikino” u. c. Latvijā
http://www.la.lv/nogurusais-dumpinieks%E2%80%A9/
P.S. Vakar (21. aprīlī) noskatījos šo filmu. Varens Bībeles stāsta pārveidojums, savienojot to ar mūsdienās populāro tēmu par to, ka cilvēce iznīcina savu planētu. Stāsta pārveidojumā ietverti jauni varoņi - sargi - kritušie eņģeļi, kas mēģināja palīdzēt no Paradīzes izdzītajiem cilvēkiem un to pēctečiem, taču beigās vīlās pašos cilvēkos, atklājot, ka tajos piemīt zvēra daba. Taču tā kā no loģikas viedokļa, nekādi nav iespējams, ka Noass ar ģimeni viens pats spētu uzbūvēt šādu šķirstu, tad izrādās - tas iespējams ar sargu palīdzību. Neiedomājamā lieta - kā Noass spētu pabarot visus glābtos dzīvniekus - tiek atrisināta ar to, ka tie visi tiek iemidzināti. Tā fima iegūst gandrīz zinātniskās fantastikas vaibstus. Toties cilvēciskās attiecības filmā paceļas līdz gandrīz šekspīriskas traģēdijas augstumiem. Augstāk minētās kritikas autoram te var nepiekrist. Autore brīnās, ka Noass tēlots, kā absolūta autoritāte ģimenē, taču tajos laikos tā patiešām bija, tas bija īsts patriarhāta laiks un nepaklausīšana ģimenes galvam visbiežāk nesa nāvi. Tomēr, galu galā cilvēciskā daba ņem virsroku Noasā un par savas ģimenes slepkavu viņš nespēj būt. Arī par to nav ko brīnīties, ģimene tolaik bija svēta lieta, jo bija vienīgā, uz ko dzīvē paļauties, visi pārējie bija svešie, tāpēc Noass tik viegli pieļāva iznīcībai citus. Un vēl - lasot Bībeli (Veco Derību), tu saproti, ka vienīgais, kam tajos laikos bija vērtība, bija - ABSOLŪTA paklausība Dieva gribai. Tieši tāds ir Noass un tāpēc Dievs izvēlas viņu glābt. Lienei Lindei filma pilnīgi droši - nepatika. Tas ir dabiski, jo mūsdienu racionālajā laikmetā ļoti grūti pieņemt to, ka bija laiks, kad cilvēka emocionālā daba valdīja par visu. Kas attiecas uz mani - es filmu izbaudīju tādu kāda tā ir, tāpēc ka neesmu racionāls cilvēks. No racionālisma viedokļa, piemēram, arī Hamletam nebija nekādas jēgas "cepties", bet vajadzēja censties kļūt par jauno valdnieku sabiedroto. Protams, ka filma pārāk spekulē visas šodien aktuālākās tēmas, taču varbūt tieši šī hiperbola tagad patiešām ir vajadzīga. Kāds ir aprēķinājis: ja visa pasaule gribētu dzīvot tikpat augsti attīstītā līmenī kā ASV, tad priekš tam būtu vajadzīgas divas ar pus Zemeslodes. Tad pasakiet, cik ilgi vēl Zeme spēs to izturēt? Globālā katastofa jau ir piemeklējusi Āfriku, tāpēc taču ir tik daudz bēgļu no turienes. Indijā vairums cilvēku dzīvo neiedomājamā nabadzībā. Ķīna drīz kļūs par tikpat varenu valsti kā Amerika un viņai arī vajadzēs resursus vēl vairāk, nekā tai. Tāpēc jau filma ir tik didaktiski-moralizējoša, ka - varbūt savādāk vairumam cilvēku nepielec?

Kas man filmā traucēja? Visu cieņu, Emma Vatsone tēloja savu varoni tik labi, cik vien spēja un lika noticēt tai, taču man viņa pēc skata tik ļoti atgādināja Hermioni no Harija Potera, ka tas traucēja. Laikam astoņas filmas ir pārāk daudz, lai šī viena varētu to dzēst. Bet, nu cerams - citu reizi. [ils]
P.P.S. Filma "Noass" aizliegta arī Malaizijā un Indonēzijā.
08.aprīlis 2014
Malaizija un Indonēzija pievienojušās tām musulmaņu valstīm, kas svēto vizuālas attēlošanas dēļ aizliegušas Holivudas lielbudžeta filmas "Noah" ("Noass") izrādīšanu.
Abu valstu cenzori pirmdien norādījuši, ka svēto un praviešu vizuāla atveidošana esot pretrunā ar islāma likumiem.
""Noasa" izrādīšana šajā valstī nav atļauta tāpēc, lai pasargātu harmoniju Malaizijas sabiedrībā, kur viena otrai līdzās pastāv dažādas rases un reliģijas," sacīja Filmu cenzūras valdes loceklis.
Aptuveni 60% Malaizijas iedzīvotāju ir musulmaņi, bet 9% - kristieši.
Tikmēr Indonēzijas cenzoru valde norādīja, ka režisora Darena Aronofska filma nav savienojama ne ar Korānu, ne arī Bībeli. "Mums jāatsakās no "Noasa" izrādīšanas," paziņoja valde. "Mēs nevēlamies demonstrēt filmu, kas varētu veicināt skandālus un negatīvu reakciju."

Kinolente, kurā galveno lomu spēlē aktieris Rasels Krovs, martā tāda paša iemesla dēļ tika aizliegta Katarā, Bahreinā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Arī Ēģiptes musulmaņu organizācijas pieprasījušas filmu aizliegt.
Tikmēr ASV evaņģēliskos kristiešus saniknojis tas, ka filmā Noass attēlots piedzēries.
Daudzo skandālu dēļ kinostudija "Paramount" solījusi turpmākajiem reklāmas materiāliem pievienot skaidrojošu ziņojumu. Tas "palīdzēs auditorijai labāk saprast, ka mākslas filma ir galvenā sižeta dramatizējums, nevis precīza Bībeles stāsta atainošana".
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/150343/filma-noass-aizliegta-ari-malaizija-un-indonezija-video

Filmu "Noass" aizliedz trijās arābu valstīs.
10.marts 2014

Trīs arābu valstis reliģisku iemeslu dēļ aizliegušas gaidāmo Bībeles filmu "Noah" ("Noass") un domājams, ka to piemēram varētu sekot arī pārējā arābu pasaule, sestdien paziņoja kinostudija "Paramount Pictures".
"Kataras, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu cenzori šonedēļ oficiāli apstiprinājuši, ka filma tur netiks izlaista," sacīja studijas pārstāvis. "Kā iemesls minēts tas, ka filma "ir pretrunā ar islāma mācību"."
"Paramount Pictures" pieļauj, ka ar līdzīgu aizliegumu varētu nākt klajā arī Ēģipte, Jordānija un Kuveita.
Musulmaņi iebilst pret svēto vizuālu atveidošanu.
Filma "Noass" balstīta uz Vecās Derības stāstu par Noasa šķirstu. Noass pazīstams gan kristietībā, gan jūdaismā, gan arī islāmā. Korānā viņam atvēlēta vesela nodaļa.
Ceturtdien Azharas imams, kurš ir sunnītu ietekmīgākais garīdznieks, izdeva fatvu pret filmu. "Azhara atjauno savus iebildumus pret jebkādu Dieva vēstnešu vai praviešu atveidošanu," norādīts paziņojumā.
Tā "aizskar ticīgo jūtas un ir nepārprotams islāmiskās likumdošanas pārkāpums", norāda imams.
Holivudas aktiera un režisora Mela Gibsona 2004.gada filma "The Passion of the Christ" ("Kristus ciešanas") tika izrādīta arābu valstīs par spīti garīdznieku iebildumiem.

Arī 2012.gada miniseriāls "Omar" ("Omars") par 7.gadsimta musulmaņu valdnieku un pravieša Muhameda sabiedroto izspruka no cenzoriem.
Kinolentes "Noass" uzņemšana izmaksāja 125 miljonus ASV dolāru (90 miljonus eiro). Galvenās lomas tajā atveido "Oskara" balvas laureāti Rasels Krovs un Entonijs Hopkinss. [Hopkinsam ir otrā plāna loma, vismaz es to tā sapratu - ila piez.]
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/147455/filmu-noass-aizliedz-trijas-arabu-valstis-video