Vai bunkurs palīdzēs?
Grupa Vācijas, Zviedrijas un Holandes zinātnieku radīja matemātisku modeli, kurš demonstrēja cilvēcei eksistences robežas, aiz kurām atrodas haoss, sagrāve un mūsu kā sugas pilnīga izmiršana. Un runa nav par kariem un atomsēnēm. Mūsu nāve būs klusa, taču neizbēgama un skars absolūti visus, pat tos, kuri laicīgi paslēpsies pazemes atombunkuros. Še nepalīdzēs ne bunkuri, ne apbruņota apsardze, ne ūdens un ēdien krājumi daudziem gadiem. Ja nu vienīgi nedaudz atbīdīs to īpašnieku neizbēgamo galu.
Mums vajadzīgs gaiss
Taču nebiedēsim jūs ar abstraktiem prātojumiem, pāriesim pie konkrētiem skaitļiem un faktiem. Un tā, saskaņā ar sen izstrādātiem un vairākārt pārskatītiem matemātiskiem modeļiem, cilvēcei, lai galīgi izzustu, vajag pārvarēt astoņas robežnozīmes. Septiņas no tām mēs jau esam veiksmīgi “uzvarējuši”, tas ir: vidējā pasaules temperatūra, biosfēras, hidrosfēras, kriosfēras (ledus seguma) stāvoklis un ar šiem zemes apvalkiem saistītie ūdeņraža, ūdens un barības vielu pārnesumi. Palikusi vairs tikai viena barjera, kuras pārvarēšanai nesaudzīgi cīnījusies, gandrīz uzvarējusi, taču līdz galam uzvarēt pagaidām nav spējusi – tā ir gaisa piesārņošana ar aerosoliem. Saprāts tas, vai sagadīšanās, taču kaut kas triumfēja, un gaisa piesārņojums joprojām vietām ir fatāls.
Ejam paātrināto ceļu
Bet ar visu pārējo ir pabeigts uz visiem laikiem. Kritiskais gada vidējās temperatūras slieksnis – 1,5 grādi pēc Celsija. Šī sliekšņa sasniegšana tika prognozēta uz XXI gadsimta beigām. Taču jau tagad, 2023.gadā gada vidējā temperatūra izaugusi par 1,3 grādiem, palikuši nožēlojamas divas desmitgades, kuras mēs spēsim iedzīt tuvākajos piecos gados.
Biosistēmas un ekosistēmas tiek iznīcinātas simtiem reižu ātrāk, nekā tas notika dabiskā ceļā. Jā, biosistēmas tiek iznīcinātas arī bez cilvēku līdzdalības – atcerēsimies dinozaurus, - taču mēs esam paātrinājuši šo procesu simtos, bet vietām arī tūkstošos reižu. Uz šodienu dabiskās biosfēras apgabals vai, ja vienkāršāk – neskartās dabas apgabals, aizņem 45-50% Zemes platības, tajā laikā kad par drošu atzīta 50-60% robeža.
Pasaules okeānā miljardos tonnu tiek izlieta izstrādātā ķīmija, izlīst degviela, tiek izmests plastikāts un toksiskie atkritumi neskatoties uz visiem likumiem un aizliegumiem. “Mēs sasniedzam Zemes sistēmas biofizisko iespēju galējo robežu un tuvojamies lūzuma momentiem, - teica zviedru profesors Johans Rokstrems. – Mēs vērojam arvien neatgriezeniskāku dzīves nodrošināšanas sistēmas bojājumus globālā mērogā”.