"Tās nav maiju kalendāra beigas, jo tas ir bezgalīgs," teica meksikāņu vēsturnieks Eriks Velaskess. "Tas vienkārši ir jauna cikla sākums, tas arī viss."
Zinātāji uzsver, ka aptuveni 669. gadā veidotajā akmens kalendārā fiksēts tā laika valdnieka dzīves gājums un kaujas. Turklāt pēdējais kalendārā atrodamais datums neesot vis 2012. gada 21. decembris, bet gan 23. decembris, tomēr tas nozīmējot vienīgi cikla noslēgšanos.
"Maiji uzskatīja, ka laiks ir ciklisks. Viņi nedomāja par pasaules galu," aģentūrai AFP paskaidroja meksikāņu arheologs Hosē Romero.
1915. gadā akmens tika atrasts arheoloģisko izrakumu vietā Eltortugero. Sešās daļās sašķeltā kalendāra fragmenti pašreiz izstādīti muzejos ASV un Meksikā.
Pirmais pētījums par maiju kalendāru tika publicēts 1978. gadā. Kopš tā laika akmeni pētījuši citi zinātnieki, secinot, ka pēdējais tajā atrodamais datums patiešām ir 23. decembris.
"Pēdējais uzraksts attiecas uz 2012. gada 23. decembri, taču pieminekļa galvenā jēga neslēpjas datumos, pareģojumos vai pasaules galā. Svarīgākais ir tā laika valdnieka Bahlama Ajava dzīve," sacīja Romero.
Kalendārs sākas no 3114. gada pirms mūsu ēras. Pēdējais datums maiju kalendārā ir diena, kad noslēdzas 13 maiju laika vienības, no kurām katra atbilst 144 000 dienu.
"Tās nav maiju kalendāra beigas, jo tas ir bezgalīgs," teica meksikāņu vēsturnieks Eriks Velaskess. "Tas vienkārši ir jauna cikla sākums, tas arī viss."
Eksperti atzīst, ka maiji centās pareģot nākotni, taču pievērsās drīzumā gaidāmiem notikumiem un ikdienas norisēm, piemēram, mēģināja paredzēt lietu, sausumu un ražas lielumu.
Uzskati, ka maiju kalendārs varētu paredzēt nākotni, raksturīgi judeokristīgajām interpretācijām, norāda eksperti.
Velaskess uzsvēra, ka nevajadzētu tik daudz uzmanības pievērst tikai šim kalendāram, jo tas ir tikai viens no 5000 līdz šim pētītajiem maiju civilizācijas akmeņiem. Citi skaita laiku līdz pat 7000. gadam, viņš norāda.