Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Nav vērts iepazīt. Andrejs Gračovs

Kā jau kādā iepriekšējā rakstā minēts, ka krievu kosmiskā ZF pēc Padomju Savienības sabrukšanas pārsvarā pieslēdzās kosmiskajai operai. Pa šiem 20. gadiem šajā žanrā ir sarakstīta vesela grāmatu jūra, bezgalīgus seriālus ieskaitot. Kā jau parasti tādos gadījumos, lielā masa ir vienkāršas lubenes. Protams, izceļas arī augstvērtīgi rakstnieki, taču ar vienu bet saprotot, ka mūsdienu Krievijas politika ir impēriska, arī savās grāmatās un uzskatos virkne labu rakstnieku laiž klajā impēriju slavinošus sacerējumus. Šoreiz gan nerunāšu par viņiem, taču iepazīstināšu ar milzīgās, pelēkās masas pārstāvi, lai neiegrābtos. Ja kāds tiešām vēlas lasīt kaut ko no tagadējās krievu fantastikas, rūpīgi jāiepazīstas ar konkrēto autoru.

Tātad, Andrejs S. Gračovs. Nekādus datus par šo autoru internetā man neizdevās atrast, vienīgais ar tādu vārdu, kā grāmatu autors minēts bijušais Gorbačova preses sekretārs. Viņam tēva vārda sākuma burts ir tāds pat, taču viņš ir vairāku grāmatu autors par Gorbačova laiku un diezin vai nolaistos līdz šādai kvalitātei. Turklāt pašreiz viņš dzīvo Parīzē.

Tā nu atliek tikai papētīt kādu viņa darbu.

Viens no Gračova veikumiem (iespējams, vienīgais) it romāns "Galaktiskais karš. Zvēra midzenī". Pieskaitīts - fantāzijai! Anotācija.

Supervaronis no Zemes Pols Andersens un viņa "topmodeliskā" iemīļotā Džeina cīnās (un sekmīgi!) ar starpplanētu ļaundariem-kabanidāņiem. [Nosaukuma pirmā daļa ir runājoša! - t.p.] Pēdējie atgādina begemotus, taču atšķirībā no saviem zemes prototipiem, ir iekrāsoti pretīgi zaļā krāsā. Vajadzības pēc un operatīviem mērķiem Pols arī var kļūt līdzīgs begemotam un būt tikpat pretīgs ar īpašas aproces-pārvērtējas palīdzību. Starp citu, ļaunie begemoti arī ir spējīgi pārvērsties normālos cilvēkos. Nepievilcīgais pseidobegemotu ārējais izskats sekmīgi saskaņojas ar pilnīgu goda un cieņas trūkumu. (Par prātu vispār nevar būt ne runas. Īpaši atšķirībā no gudrā Pola un Džeinas, kura no viņa daudz neatpaliek). Toties ļaunprātība kabanidāņiem piemīt pēc pilnas programmas. Tomēr, pēc smagām, ilgām un aizraujoši aprakstītām kaujām, mūsu simpātiskais pārītis uzvar šos kropļus kabanidāņus un rezultātā visiem labajiem paliek labi, bet sliktajiem - otrādi...

http://royallib.com/book/grachev_andrey/galakticheskaya_voyna_v_logove_zverya.html

Varbūt, ka ar to nepietiek.

Te ir sākuma fragments no onlaina lasītavas:

"- Lūdzu, jūs, Andersen.

Neapgrūtinot sevi ar atbildi, es šķērsoju kabinetu, atbīdīju krēslu un pacentos apsēsties uz tā tādā veidā, lai tas nokrakšķētu. Man gribējās izvest Stroupalu no līdzsvara, taču vajadzīgo efektu izdevās sasniegt tikai pēc mirkļa, kad, pārceļot kāju pār kāju, es "nejauši" aizķēru galdu un dzīvsudraba krāsas dziras glāze, kas atradās uz tā, izšļakstījās laukā. Dvēselē palika nedaudz vieglāk.

Laikam, biķera saturs jaunajam priekšniekam bija svarīgs, diez vai viņš sāktu uztraukties par kaut kādiem neglābjami zaudētiem dokumentiem. Nabags sāka palikt zaļš, seja saspringa, rokas ar spēku saspieda galda malu...

Mani uzjautrināja viņa reakcija. Iedomājies tik, samirka desmit mapes ar atskaitēm un divu pēdējo nedēļu darbs bija vējā. Pēc pirmā iespaida, Stroupals likās tikpat nervozs kā kabanidānis. Viņš atvēra muti, grasoties kaut ko teikt, ko viņš par to visu domā, taču pēdējā brīdī nezin kāpēc atturējās, tikai noburkšķēja: "Nekas, nekas, neuztraucieties. Tie visi ir sīkumi..." - un mēģināja radīt uz sejas ko - līdzīgu smaidam".

It kā jau nekas, bet padomāsim. Tāla nākotne, norisinās starpzvaigžņu vai pat vēl trakāk - galaktisks karš. Ir Organizācija, kas tajā cīnās, bet tās šefs krāmējas ar dokumentu mapēm un papīriem. Ko te vēl piebilst?