Pirmatnējie pūķi bija apveltīti ar pavasara sparu – avotu (spring), kas ļāva tiem lidot dienu un nakti; viņi nekad negulēja, un acis tiem vienmēr ir atvērtas. Tādējādi pūķis bija saistīts ar lietu, ko dažas tautas sauc arī "acis" - itāļu, arābu un ebreju valodā, kur "ayin" ir gan acis, gan pavasaris. Tā avots - acis pārstāv pūķa galvu un serpentīna kustība viņa ragu daļā ir piemērota forma ūdens plūdumam. Vulkāna krāteris arī tika uzskatīta par ugunīgu pavasari, tā, ka pūķis arī varētu būt ugunsspļāvējs, kā vulkāna krāteris spļauj ārā lavas straumes, vai izelpo indīgus izgarojumus. Tomēr ir arī citas interpretācijas pūķa iluzoriskai dabai. Zemes pūķis var kļūt par mākoņu pūķi un izraisīt postošu pērkona negaisu, tā pūķi "var uzskatīt par spējīgu dzīvot vai nu ūdenī, gaisā vai uz zemes, un kā salamandra, pat ugunī. Protams, šīs četras iespējamās pūķa mītnes vietas tika iegūtas no senās pārliecības, ka visums sastāv no četriem elementiem: gaisa, ūdens, zemes un uguns.
Pūķis Rietumu prātojumos "personificē dzīves laiku uz zemes - šī dzīve, kas ir nezināma un nekontrolējama, ir ipso facto naidīga cilvēkam", no tā izriet, ka no pūķiem būtu jābaidās. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Rietumu cilvēki stāsta daudzas leģendas par varoņiem, kas vieni paši nodarbojas ar pūķu iznīcināšanu, nogalinot katru mežonīgu pūķi, kas apdraud sabiedrību. Daži slaveni pūķu kāvēji ir Persejs, Beovulfs, Uters Pendragons, Deodatus de Gozons un Jāzons. Reti, bet dažos Viduslaiku tēlojumos Kristus bērns ir arī attēlots kā pūķa uzveicējs. Sakarā ar acīmredzamu simboliku, ļaunums ir uzvarēts un cēlais varonis, daudzu kristiešu pūķu kāvējs bija cienīgs kļūt par svēto, bet viņa tauta ieguva pūķa emblēmu kā savu tautas atribūtu. Te var minēt Svēto Martu no Taraskonas, Svēto Filipu, Svēto Radeguī un Provansas, Svēto Klementu no Mecas, Svēto Armentairu no Draginjānas, erceņģeli Svēto Mikaēlu, Svēto Margaritu, Svēto Magnusu, Svēto Marselu un jo īpaši – Svēto Georgu (Džordžu jeb Juri).
Šie svētie parasti tika attēloti, nogalinot pūķi ar zobenu vai šķēpu, ar pūķi zem kājām, tādējādi simbolizējot kristietības triumfu pār ļaunumu un pagānisma padzīšanu no zemes.