Daži no viņiem patiešām dzīvoja nodevības un nežēlības pilnu dzīvi, citus apmeloja baumas. Kāpēc laikabiedriem nepatika Ēģiptes no vecās ticības atkritušais faraons, kura sieva bija skaistā Nefertite? Kas bija slavenais romietis, kuram mirstošais Jūlijs Cēzars teica: “Tu arī, Brut”? Kā Valahijas valdnieks kļuva par mitoloģisko grāfu Drakulu? Kas bija atbildīgs par Konstantinopoles krišanu? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildēs šī grāmata, kas vedīs cauri visbriesmīgākajiem pasaules vēstures nostūriem!
https://kniga.lv/shop/glavnye-tirany-i-zlodei-istorii/
Par autori.
Natālija Basovska dzimusi Maskavā, Lielā Tēvijas kara dalībnieka pulkveža Ivana Fedoroviča Kurenkova ģimenē. Māte - agronome Marija Adamovna Kurenkova (Varša) (28.06.1909-2011), 2009. gadā nosvinēja 100 gadu jubileju. Vectēvs - pārkrievotais poļu muižnieks Ādams Francevičs Varš, jurists. Vecmāmiņa - Marija Aleksejevna Varša - arī muižniece, absolvējusi Katrīnas Dižciltīgo jaunavu institūtu.
Skolas gados viņas mentors bija A. A. Svanidze, slavena padomju, krievu vēsturniece.
Beigusi Maskavas Valsts universitātes vēstures nodaļu (1963, ar izcilību), specialitāte - ārzemju vēsture, specializējusies viduslaiku vēstures nodaļā; pēcdiploma studijas tajā pašā fakultātē. Mācījusies pie akadēmiķa S. D. Skazkina un profesora E. V. Gutnovas, kura bija zinātniskā vadītāja promocijas darba sagatavošanas laikā. Vēstures zinātņu kandidāta (1969) disertācija "Angļu politika Gaskoņā 13. gadsimta beigās - 14. gadsimta sākumā." Vēstures zinātņu doktora (1988), disertācija "Angļu-franču pretrunas Rietumeiropas starptautiskajās attiecībās 12. gadsimta otrajā pusē - 15. gadsimta vidū."
Maskavas Valsts universitātes vēstures fakultātē iestājos ar acīmredzamu vēlmi studēt Krievijas vēsturi, mani piesaistīja 17. gadsimts, Juku laiks, kas toreiz bija maz pētīts. Taču uzreiz sajutu ideoloģisko spiedienu: visas atbildes jau bija mācību grāmatās... Tāpēc mana vadlīnija bija tāda – tālāk. Es labi runāju angliski, tāpēc izvēlējos Angliju. Savu diplomdarbu rakstīju Anglijā. Un viduslaiki – jo tas rāpās prom no ideoloģiski izprastās "atbilstības"... Ar gadiem attālinājos no šauras intereses par labu viduslaiku studijām.
Kopš 1971. gada viņa pasniedza Maskavas Valsts vēstures un arhīvu institūta (MGIAI) Vispārējās vēstures katedrā, tagad - Krievijas Valsts humanitārās universitātes (IAI RGGU) Vēstures un arhīvu institūtā, lasīja lekciju kursu “Vispārējā vēsture. Viduslaiki. Rietumi ", īpašs kurss" Leopards pret liliju ... ". Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes godātais profesors (2006). Katedra organizēja senatnes un viduslaiku vēstures studentu loku (KIDIS), kas vadīja "vēstures galmus" - teatrālas diskusijas par slavenu vēsturisku varoņu likteņiem. Par dažām "vēstures tiesām" 1991.-1993. tika filmētas dokumentālās filmas. 90. gados viņa vairākkārt lasīja lekcijas par padomju vēstures zinātnes vēsturi ASV universitātēs.
Viņa vadīja Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes Vēstures un arhīvu institūta Vispārējās vēstures nodaļu (kopš 1988), tajā pašā Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātē viņa strādāja par Vizuālās antropoloģijas izglītības un zinātnes centra direktori un Egohistory (CVAE) un Krievu-Amerikas Bībeles un ebreju studiju centra līdzdirektori; Bijusi gadagrāmatas "Viduslaiki" redkolēģijas locekle, Krievijas Valsts humanitārās universitātes disertācijas padomes priekšsēdētāja D.212.198.07, Krievijas Valsts humanitārās universitātes disertācijas padomes priekšsēdētāja vietniece D.212.198.03. . No 1988. līdz 2006. gadam viņa ieņēma Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes (MGIAI) akadēmisko lietu prorektores amatu. Saskaņā ar RFI (French Radio International) 2012. gadā viņai sniegtajām īpašībām viņa ir "Krievijas Valsts humanitārās universitātes vadošā pasniedzēja, kas stāvēja pie universitātes pirmsākumiem".
Kopš 1970. gadiem viņa ir piedalījusies televīzijā un radio kā vēsturniece. 70. gados viņa divus gadus vadīja radio raidījumu "Radio vēstures stundai".
Kopā ar radiostacijas Eho Moskvi galveno redaktoru Alekseju Venediktovu viņa šajā radio stacijā vadīja vēsturisko raidījumu “Ne tā”, un kopš 2006. gada arī kopā ar Venediktovu vadīja vēsturiskā programma “Viss ir tā”.
Rakstījusi publicistiskus rakstus žurnāliem "Znaņije - Sila" un "Rodina", bijusi pēdējo redakcijas kolēģijas locekle.
Viņai tika piešķirta medaļa "Maskavas 850. gadadienai" (1997).
Natālija Ivanovna Basovskaja nodarbojās ar Rietumeiropas starptautisko attiecību vēstures problēmām 12.-15.gadsimtā un Anglijas un Francijas politisko vēsturi, kā arī historiogrāfiju. Vairāk nekā 150 darbu autore.
Viņa nomira 2019. gada 24. maijā savas dzīves 79. gadā Maskavā. Viņa tika apglabāta Golovinskoje kapsētā.
Ja gribat arī jaunākos laikus, jāmeklē cita grāmata. Savādākā rakursā, citādi saraksts nebūs pilnīgs. Protams, ka te pa pilnam arī senāku, vēsturisku personu. Turklāt, grāmatu te var arī lasīt oriģinālā, tas ir, krieviski.
https://litresp.ru/chitat/ru/%D0%9C/miroshnikova-valentina-valentinovna/100-znamenitih-tiranov