Ja pacenstos savākt zem viena kopsaucēja visdažādākos datus par noslēpumaino debess ķermeni, kas tiek izplatīti Internetā. "Planēta X" jeb "Nibiru" it kā esot Saules sistēmas divpadsmitā planēta, par ko liecinot seno šumēru un citu tautu teksti. Tā šķērso Zemes orbītu (vai atrodas izplatījumā tiešā Zemes tuvumā) reizi 3600 gados. Nākošā tuvošanās notikšot 2012. (arī 2057. vai 2082. gadā). Nibiru orbītas slīpums pret ekliptikas plakni ir apmēram 30 grādu un kustas tā pulksteņa rādītāju virzienā (tas ir, pretēji visām citām Saules sistēmas planētām). Kopā ar to kustās asteroīdi un pavadoņi, ko planēta ir paķērusi sev līdzi no Oorta mākoņa. Nibiru ejot caur ekliptikas plakni, notiek dažādas kataklizmas (piemēram, Faetona sabrukšana, Lielie Plūdi, Atlantīdas iznīcināšana utt.). Uz šīs planētas dzīvo augsti attīstītas, saprātīgas būtnes, kurus šumēri esot saukuši par Annunakiem (Annunaki jeb Anunnaki ir šumēru un akādiešu dievības: Enlil, Ninlil, Enki, kas zināmi pēc vissenākajiem rakstiem).

Pirmo reizi šo Nibiru astronomi esot it kā “izskaitļojuši” 1982. gadā. Griežas tā apkārt kaut kādai Tumšai zvaigznei un tai ir tik milzīga orbīta, ka laiku pa laikam planēta ielaužas Saules sistēmas robežās, mainot planētu ass slīpuma leņķus.

Tieši viņas dēļ gāja bojā Atlantīda, izmira dinozauri, uz Mēness parādījās krāteri un plaisas, un notika citas tālās pagātnes šausmas.

Vēl par to runā, ka Nibiru nemaz nav planēta, bet mākslīgs veidojums, kuģis, kas šķērso mūsu Visumu: ne pa orbītu, bet pa diezgan regulāru maršrutu. Vada to humanoīdi – brīvprātīgie, kas dzīvo Nibiru iekšienē, nevis uz virsmas. Viņu mērķis – pārbaudīt neparastas, destruktīvas enerģijas, kas nelabvēlīgi ietekmē kosmosa apkārtējos reģionus. Viņi, sadarbojoties ar līdzīgām grupām, vairākas reizes jau ir iznīcinājuši bezcerīgi agresīvas civilizācijas uz Zemes pēdējo miljonu gadu laikā, lai mēs varētu sākt savu attīstību no jauna, daudz labvēlīgākos apstākļos.

Atzīšos, ka man ir grūti to visu komentēt. Īpaši ņemot vērā, ka bieži komentārus par Nibiru sniedz tādi nopietni un kompetenti zinātnieki, kā, piemēram, Aleksandrs Voroņins – Krievijas Atlantīdas problēmu pētīšanas biedrības prezidents: “Reizi 3600 gados tā parādās,” zinošā tonī viņš stāstīja kanālā TVC, “tuvojas Saules sistēmai, Zemei, veic kaut kādus savus pētījumus, arī ģenētiskus, ģenētiskas operācijas ar cilvēkiem. Pēc tam viņi atkal pārceļas uz savu planētu un pazūd laiku miglā.”

Viņam piebalso Igors Kopilovs, tehnisko zinātņu doktors, Maskavas Enerģētikas institūta profesors: “Ir pierādīts fakts, ka pirms 20 miljoniem gadu atlanti ir atlidojuši no savas planētas, kuru viņi pēc tam uzspridzināja – veidojās meteorītu josla no šīs planētas un viņi apmetās pie mums uz Zemes. Viņi atveda visādas zinības un mazas iekārtas. Viņi atveda visus savas faunas pārstāvjus. Jūs ziniet, nāras ar astēm un citus radījumus, kas tur attīstījās un pēc tam tie dzīvoja uz mūsu planētas.”

Tehnisko zinātņu doktors, turklāt vēl profesors – skan, bez šaubām, solīdi. Taču es esmu bezcerīga skeptiķe, tāpēc, dzirdot tamlīdzīgus paziņojumus, mani pārņem neatvairāma vēlēšanās redzēt... nē, ne jau Nibiru un pat ne nāras ar astēm, bet izziņu no psihiatra par tā cilvēka pieskaitāmību, kas vēsta tamlīdzīgas lietas no ekrāna.

Ne tik sen kāds Interneta lietotājs nolēma uzzināt patiesību no kompetentāka avota un griezās NASA. Viņš uzdeva tiešu un vienkāršu jautājumu: “Vai eksistē planēta Nibiru, kas 2012. gadā iznīcinās Zemi? Es skatījos video par to pagājušajā naktī un sabijos tik ļoti, ka sāku trīcēt un raudāt. Vai tiešām 2012. gadā būs pasaules gals? Ja tā... tad, kāpēc mums pašiem neuzspridzināt planētu, lai izbeigtu to visu?”

Iztulkošu atbildi, ko saņēma nelaimīgais no Deivida Morisona, NASA Astrobioloģijas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādnieka:

“Man tiešām žēl, ka tādas šausmīgas bailes ir satraukušas Jūs. Es negribu turpināt atbildēt uz jautājumiem par Nibiru, tāpēc gribu atbildēt jums un citiem reizi par visām reizēm: Nibiru neeksistē. NASA nekad nav atklājusi vai konstatējusi Nibiru vai kaut ko pat attāli līdzīgu tai. Pundurplanētu bariņš, kurus astronomi ir atklājuši aiz Neptūna orbītas, atrodas stabilās orbītās un nekad nenonāks Saules sistēmas iekšpusē, nemaz nerunājot par draudiem Zemei. 2012. gadā nenotiks nekas. Nibiru ir izdomājums, māņi, maza reliģiska kulta izdomājums, kas diemžēl baida daudzus cilvēkus ar pilnīgi melīgiem stāstiem.”

Protams, tāds pilnīgi oficiāls paziņojums no patiesi kompetentas instances diezin vai spēs iespaidot cilvēkus, kas turpinās stūrgalvīgi ticēt šumēru Annunakiem, nārām un ļaunajiem humanoīdiem. Pēc viņu domām, NASA un citas augstāk stāvošas instances par tuvojošos pasaules galu zina jau sen, taču apzināti slēpj patiesību no visas sabiedrības, lai neizsauktu paniku, bet pašiem kaut kādā noslēpumainā veidā būt gataviem un izglābties, dezertējot no mūsu nolemtās planētas.

Mīti par pasaules galu ir izdevīgi visiem: sākot ar pilnīgi visu reliģisko kultu pārstāvjiem, kas veikli spekulē uz nāves baiļu rēķina, politiskajiem līderiem, kas to izmanto, lai plašās ļaužu masas novērš savu uzmanību no materiālākām problēmām, kas saistītas ar ekonomisko krīzi, līdz masu mēdijiem, kas palielina savu izdevumu reitingus, piespēlējot kārtējo “sensāciju” vai kino industrijai, kas var izdevīgi pārdot kārtējo šausmu blokbāsteru.

Kas konkrēti notiks – un vai vispār notiks – 2012. gada decembra divdesmitajos datumos, pagaidām nezina neviens. Man visvairāk no visiem variantiem imponē viedoklis, ka globāli mainīsies cilvēku apziņa. Revolūcija, kuras rezultātā mēs iemācīsimies katru dienu nodzīvot kā savu pēdējo: cienīgi, ar pilnu pašatdevi, mīlestībā un sajūsmā par mūsu, īstenībā mazo, trauslo, bet tik daudzveidīgo pasauli...

Vai tiešām priekš tā ir jāgaida kaut kāda Pastardiena?