N. K. Jemisin «The Fifth Season» - tumšā fantāzija - postapokalipse.
Pasaulē, kur katra diena var nozīmēt ilgas ziemas sākumu, cilvēki vienmēr ir gatavi pārbaudījumiem. Taču pašreizējā ziema nav līdzīga citām: tā ilgs nevis mēnešus, ne gadus un pat ne desmitgades, bet daudz ilgāk. Taču pagaidām ziema tikai sākas...
Džemisina nav pirmā autore, kura apraksta pasaules galu kā bargu ziemu. Nav jaunums arī periodiskums, ar kuru šis pasaules gals iestājas: ziema var atnākt jebkurā momentā un ilgt, cik vien ilgi vajag. Džemisinas izdomātajā pasaulē šim gadījumam ļoti sen jau ir sastādīta instrukcija, tā arī Akmens Teiksma, ko cilvēki atceras - no savas bērnības laika. Sabiedrība iedalās, ne tikai kārtās, bet arī kastās-funkcijās: katras pārstāvjiem ir savi uzdevumi, kad atnāk kārtējā ziema.
Interesantas te nav tik daudz reālijas, bet to pārbīde: aprakstītā pasaule ar tās racionālo iedalījumu funkcijās atgādina zinātnisko fantastiku, taču arhaiskas un superspēku esamība nosūta pie tradicionālās fantāzijas.
Periodisko pasaules galu dēļ, kad progress pamirst, te iet atpakaļgaitā, civilizācija te nav attīstīta vienādi: Džemisinas pasaulē eksistē, piemēram, mums ierastie bērnu dārzi un modernā tipa skolas, toties viena pašām šausmīgākajām lietām, kas draud cilvēkam – praktiski Viduslaiku garā izraidīšana no sabiedrības kopienas. Sākumā tāda izkliede laikā jauc galvu, taču pēc pāris simts lapaspusēm saproti, ka tas ir apzināts paņēmiens.
Atsevišķu interesi izsauc vietējo, apdāvināto personu, sauktu par orogēniem, koncepcija, kuri smeļas spēkus no apkārtējās vides, bet pēc tam pārveido to pēc savas vēlēšanās. Orogēni aptur zemestrīces un līdzīgas katastrofas, viņiem ir milzīgas iespējas – taču tajā laikā sabiedrība uzskata, ka apdāvinātie jau no sākuma ir grēcīgi. Orogēnu apmācība aizņem daudz laika, jo viņiem vajag, nevien iemācīties kontrolēt savus spēkus, bet arī jāpierod bez iebildumiem pakļauties visām varas pavēlēm.
Ar orogēniju tā vai citādi ir saistītas visas trīs romāna sižetiskās līnijas. Neattaisnoti cietsirdīgā jaunās Damaijas apmācības līnija nosūta pie klasiskās jaunatnes fantastikas, kur ar superspēku apveltītie pusaudži mēģina salauzt sistēmu. Sienitas līnija, kuras apmācība - jau bijusi, un viņa tagad vēlas iegūt augstāku vietu kastu sabiedrībā, ir raksturīga antiutopijām.
Issunas dramatiskā līnija, kura cenšas noslēpt savas spējas, lai glābtu bērnu, vienlaikus ir pati skarošākā un pati vājākā. No vienas puses, zaudējusi dēlu Issuna, kura jebkādiem līdzekļiem cenšas glābt meitu, izsauc dabisku līdzpārdzīvojumu. No otras puses, viņas tēls ir sanācis pilnīgi nesaprotams: tipāža, nevis psiholoģiski izstrādāta personība.
Vispār, pie visas izdomātās pasaules iespaidīguma, galvenās varones ir pārāk šabloniskas un atgādina drīzāk datorspēļu varones: pārbiedēta meitene, ambicioza varone, nomocīta sieviete. Visi tēli ir atpazīstami, ne ko jaunu to traktējumā Džemisina neienes. Iespējams, ka tas arī nav bijis viņas mērķis: tik sapiņķerētā hronoloģijā un pasaules uzbūvē varoņi mierīgi var palikt arī funkcijas, kas vienkārši atstrādā autora izdomātos kvestus.
Stāsts, kur pasaule pati par sevi ir svarīgāka par personāžiem, bet globālais sižets uzdod toni atsevišķām līnijām. Ņemot vērā, ka „Piektais gada laiks” ir tikai triloģijas sākums, būs interesanti, ko autore darīs tālāk, jo pat pirmā daļa aptver simtiem jūdzes un gadu ilgu posmu. Ja jūs mīlat stāstus par pasaules galu, grūtību pārvarēšanu un sevis iegūšanu – noteikti izlasiet.
Radītājas vārds.
Triloģija „Sašķeltā Zeme” man prasīja vislielāko pašatdevi salīdzinot ar visu, ko esmu rakstījusi un dažos momentos „Piektajā gada laikā” uzdevums jau likās tik nepaceļams, ka es jau domāju visu pamest. (Liekas, es runāju: „Izdzēsiet visas tās muļķības, uzlaužat dropboksu, izrociet no turienes bekapus, nometiet manu noutu no klints, pārbrauciet tam pāri ar auto, paliekas sadedziniet kopā ar mašīnu un visu aprociet ar ekskavatoru. Vai jums ir ekskavatora vadīšanas tiesības?”).
N. K. Džemisina.
Nebulas, Goodreads, Locus un Vispasaules fantāzijas prēmijas fināliste.
Nora Džemisina ir dzimusi De-Moinā, Aiovas štata galvaspilsētā, bērnību pavadījusi Ņujorkā, kur dzīvo arī tagad – Bruklinā. 1990. gadā Nora iestājās Tuleinas Universitātē, ko pēc 4 gadiem pabeidza, ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā. Pēc maģistres grāda viņa devās uz Merilendas Universitāti Koledžparkā.
Nora jau ir paguvusi pabūt daudzos valsts štatos, neskaitot minētos. Bērnībā viņa dzīvo Mobilas pilsētā, Alabamā. Pēc tam desmit gadus Masačūsetā, kur bija Bostonas autoru grupas «BRAWLers» locekle. Atgriezusies Ņujorkā, viņa pievienojas rakstnieku apvienībai «Altered Fluid». 2002. gadā Nora noklausās literāro semināru «Viable Paradise» kursu. 2010. gadā bija žūrijas «Speculative Literature Foundation» galva, bet 2014. gadā bija goda viese zinātniskās fantastikas konventā «WisCon» kona dzimtajā pilsētā Medisonā, Viskonsinas štatā.
Par savu radošo darbību Nora ir ieguvusi ne tikai pielūdzēju atzinību, bet arī tikusi nominēta daudzām balvām. Tomēr, kaut arī rakstniecība ir mīļa, tomēr nav vienīgā Noras nodarbošanās dzīvē. Viņa ir strādājusi arī specialitātē – kā psiholoģe-konsultante karjeras attīstības jautājumos. Viņa mīl ceļot, braukt ar velosipēdu. Ir visai pazīstama ASV kā blogere: savos postos apskata tādas tēmas kāpolitika, feminisms un rasisms., viņas stāstos fantastikas un fantāzijas motīvi bieži savijas ar viendzimuma mīlestības tēmu (bieži 18+). Pēc autores domām, vislielāko iespaidu uz viņu ir atstājuši tādu autoru, kā Tanitas Lī un Ursulas Le Gvinas darbi.
Autores mājas lapa.
Vikipēdija.
https://en.wikipedia.org/wiki/N._K._Jemisin
Goodreads.