„Neko nenožēloju, mana dzīve bijusi interesanta. Tagad jūtos kā vecs Indijas zilonis, kas iet nomirt uz purvu, kur piedzimis,” pērnvasar intervijā teica Andrejs Skailis.
Viņš mācījies Valsts Rīgas tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, no 1963. līdz 1991. gadam Skailis strādāja žurnālā „Dadzis” par literāro līdzstrādnieku un redaktoru, nodaļas vadītāju un galvenā redaktora vietnieku.
Satīriķim iznākušas 23 grāmatas, viņa grāmatas tulkotas arī vācu, krievu, turkmēņu un tadžiku valodā. Skailis sarakstījis scenāriju mākslas filmai „Trīs dienas pārdomām” (kopā ar Andri Kolbergu) un piecām leļļu filmām par pēdu dzinēju suni Capu, komēdiju „Sausais likums” (kopā ar Andri Kolbergu), TV lugas „Mēnesstaru tilts”, „Filantropi”, „Pārpratums”.
Atvadīšanās no Skaiļa notiks sestdien, 7. janvārī, pulksten 13 Pirmajos Meža kapos.
Pagājušā gada vasarā intervijā žurnālam „Patiesā Dzīve” Andrejs Skailis stāstīja: „Katrā ziņā es neko nenožēloju, mana dzīve bijusi interesanta. Tagad jūtos kā vecs Indijas zilonis, kas iet nomirt uz purvu, kur piedzimis.”
Pirms kāda laika viņš viesojies savā bijušajā skolā. „Skolēni man jautāja, vai nodarboties ar rakstniecību ir perspektīvi. Es atbildēju, ka nē – rakstīt ir simts reižu neizdevīgāk nekā vingrot. Ja esi vingrotājs un iegūsti zelta medaļu olimpiādē, valdība tev piešķir 100 000 latu. Ja esi rakstnieks, tad vecumdienās par mūža ieguldījumu tev pasniedz 1000 latu. Tātad – simts reižu mazāk. Protams, daudzi raksta ne jau tāpēc, ka tas būtu perspektīvi vai neperspektīvi, bet gan tāpēc, ka vienkārši nespēj nerakstīt.
Un tomēr – es negribu lāpīt pasauli. Es to pieņemu, kāda tā ir. Reiz dzīvoja tādi angļu mūki, kas visu mūžu klusēja un gaidīja balsis no debesīm. Pa to laiku visa pasaule dziedāja, svilpoja, čivināja, bet viņi to nedzirdēja, viņi gaidīja balsis no debesīm. Viņi nesaprata, ka viss, kas notiek šajā pasaulē, tās arī ir balsis no debesīm.”
Visu interviju ar Andreju Skaili lasiet šeit:
„Dadža” veterāns: paldies Dievam, ka mums nav humora šovu