Skots Kens Makleods, zoologs un biomehāniķis, arī paspēja atzīmēties XX gadsimta beigās ar pārīti interesantu romānu. Jau viņa debijas grāmata, sociālā satīra „Zvaigžņu frakcija” („The Star Fraction”, 1995), ieguva „Prometeja” prēmiju. Pēc tam Makleods atrada sevi ironiskā fantastikā ar utopisku pieskaņu, kļūstot par savdabīgu 1970. gadu „jaunā viļņa” pēcteci un vadošo britu „humanitārās” ZF autoru. Paši pazīstamākie Makleoda darbi ir romāni: „Tumšā gaisma” („Dark Light”, 2001), „Ņūtona bēru mielasts” („Newton’s Wake”, 2004), „Pasaules izzināšana” („Learning the World”, 2005) un īpaši „Nakts sprediķi” (2008).
Vēl viens atnācējs no deviņdesmitajiem ir Čārlzs Stross, kurš ilgi specializējās stāstos un lielai formai ķērās klāt tikai 2000-jos gados. Sākumā viņš sacer nestandarta kosmooperu – romānus „Singularitātes debesis” (2003) un „Dzelzs ausma” (2004), kas pārsteidza lasītājus ar daudzām netriviālām idejām. Vēl viens „nākotnes stāsts” – „Ačelerando” („Accelerando”, 2005) – atnesa rakstniekam vairākas prēmijas, ieskaitot „Locus”. Masveida komerciālos panākumus guva drūmas avantūtfantastikas sērija „Ģimenes lieta” par tirgoņu klanu, kuri var ceļot starp realitātēm.
Atšķirībā no iepriekšējiem autoriem Ādams Robertss ir simtprocentīgs jaunā gadsimta bērns. Jau viņa pirmie romāni: „Sāls” (2000) un „Siena” (2001), bija kvalitatīvi stingrās ZF paraugi. Pēc tam Robertss metās rakstīt jocīgas, taču patukšas parodijas – tās labi pārdeva, taču autoram slavu tās nenesa. Toties ZF detektīvs „Stikla Džeks” (2012) kļuva par vienu pašiem no spožākajiem mūsdienu britu fantastikas darbiem. Romānā tiek parādīta baiga nākotnes pasaule, kur pār visiem valda gigantiskas korporācijas, bet galvenais varonis ir rūdīts, cietsirdīgs slepkava.
Beidzot, pats slavenākais nulles gadu brits ir astrofiziķis Alasters Reinoldss, kura sērija „Atklāsmju telpa” padarīja autoru par vienu no „jaunās kosmooperas” līderiem. Šis cikls ir liela mēroga, daudzdimensiju un samudžināta tālas nākotnes aina, kad cilvēces civilizācija ir izpletusies galaktiskā līmenī. Savos darbos Reinoldss, kurš labi pārzina mūsdienu tehnoloģijas, mēģina pareģot to attīstību. Tomēr viņš stāsta ne tikai par tehnoloģijām, bet arī par cilvēkiem.
Pie britu zinātniskās fantastikas var pieskaitīt arī somu matemātiķa Hannu Raianiemi daiļradi, kurš dzīvo Skotijā un grāmatas raksta angļu valodā. Viņa triloģija „Kvantu zaglis” – ir neikdienišķas kosmooperas, avantūru ZF un kiberpanka hibrīds.
Citu izcilu britu autoru vidū, kuri pēdējo pusotra desmitu gadu laikā ir izdevuši spilgtas ZF grāmatas, ir vērts atzīmēt Čainu Mjevilu, Ienu Maklaudu, Ričardu Morganu, Džonu Lavu, Koriju Doktorovu. Nevar aizmirst arī metrus-veterānus, tādus kā Ienu Benksu vai Kristoferu Prīstu.
***
Protams, viena īsa ieskata rāmjos nevar pastāstīt par visiem pamanāmiem jaunā gadsimta fantastiem, kuri raksta angļu valodā. Vēl vairāk tāpēc, ka ar katru gadu viņu skaits aug – tā kā visas runas un bēdāšanās par ZF „norietu” drīzāk attiecas uz pašmāju [domāts – Krievijas – t.p.] fantastiku. Toties aiz robežām situācija ir daudz optimistiskāka. Tāpēc „Mir fantastiki” vēl ne reizi vien pieskarsies šai tēmai.