Senjora Ikss sūtījumi

1996.gadā kāds anonīms, kura vārds vēl nav atklāts līdz šodienai, Itālijas MPL un zinātniskajām organizācijām sāka izsūtīt dokumentus – gan kopijas, gan oriģinālus – par NLO parādīšanos un pētījumiem Itālijas teritorijā vēl pirms Otrā pasaules kara.

Sākumā senjora Ikss sūtījumi netika uztverti nopietni, tie visi “ielidoja” atkritumu grozos. Taču, kad kārtējais Ikss sūtījums pienāca uz doktora Roberto Pinotti, Centro Ufologico Nazionale – CUN (Nacionālā Ufoloģijas centra) un žurnāla “NLO hronika” izevēja adresi, adresāta dokumentus nodeva profesoram Antonio Garavalga, ķīmiķim no Komo pilsētas. Pēc rūpīgi veiktām pārbaudēm, Garavalga paziņoja, ka dokumenti ir īsti un tie datējami aptuveni ar 1936.gadu.

Viens no dokumentiem atradās aploksnē ar uzrakstu: “Nodot personīgi Čiano”. Grāfs Celeacco Čiano bija iekšlietu ministrs Musolīni valdībā un tā uzticības persona, par cik vienlaikus bija dučes znots, viņa meitas Edas vīrs. Tomēr vēlāk nekas Čiano netraucēja piedalīties sazvērestībā pret Musolīni,  bet tam 1943.gadā – dot pavēli par nāvessoda izpildi savam znotam.

Izmeklēšanas sākums, pirmie apstiprinājumi

Minētais dokuments bija atskaite par pirmo valdības orgāna – “Kabineta RS/22” slepeno sapulci. Saskaņā ar šo atskaiti, jaunās struktūras darbība bija saistīta ar paziņojumu pētīšanu par Itālijas gaisa telpā novērotajām parādībām un nezināmiem lidojošiem aparātiem.

Sūtījumā tāpat atradās vēstule par “1936.gada 17.augusta rītā par virs Venēcijas un Mestres pilsētas novērojumiem, kuru laikā gaisa telpā tika pamanīts cigārveida lidojošs objekts. Tur bija pievienots arī zīmējums: objekts, kas līdzinājās torpēdai, blakus tam divi lodveida NLO un tos pavadoša lidmašīna – iznīcinātājs. Vēstulē bija minēti trīs aprakstītā notikuma aculiecinieku vārdi un adreses. CUN locekļi nolēma sameklēt kaut vienu no lieciniekiem. Cilvēku vārdi izrādījās īsti, tikai viņi visi jau bija miruši.

Taču viens dzīvs šīs epizodes liecinieks tomēr atradās. Tas bija diezgan gados pavecs venēcietis vārdā Faustīno, kurš labi atceras, kā būdams zēns, viņš izbrīnījies novēroja virs pilsētas lidojošo milzīgo cigāru, kuram sekoja divi daļēji caurspīdīgas lodes. Tā izsūtīto dokumentu patiesums ieguva vēl vienu apstiprinājumu.

Pierādījumi vairojas

Nākamo mapi Ikss nosūtīja uz žurnāla “NLO, citplanētiešu vizītes” redakciju, kuras izdevējs bija ufologs Džordžio Bondžovani. Šoreiz tās bija krāsainas fotokopijas no sekojošiem dokumentiem:

Trīs telegrammām no telegrāfa aģentūras ANSA Milānas biroja, kurās, atsaucoties uz Musolīni pavēlēm, tika doti rīkojumi par NLO, kas piezemējās valsts teritorijā 1933.gada 13.jūnijā, meklēšanu un glābšanu. Nolaišanās vieta minēta nebija;

Valdības vēstules ar pasākumu uzskaitījumu pēc NLO atklāšanas un tā nogādāšanai uz sagatavotu vietu. Pasākumos ietilpa stingra avīžu publikāciju cenzūra; visu ar NLO saistītu notikumu aculiecinieku aresti ar politiskās policijas spēkiem; plašas publikācijas Milānas astronomijas observatorijas vārdā dabiskam notikuma izskaidrojumam – meteozondes, meteorīts, “viltus saules” parādība utml.

Protokoli, vēstules un dienesta piezīmes, kuru saturs apstiprināja, ka “Kabinets RS/33” bija valdības resors, ko sevišķi slepenībā uzturēja zinātniskā komisija, kura tika izveidota Romas La Sapienca universitātes paspārnē, acīmredzot uzreiz pēc tam, kad tika atrasts 13.jūnijā nokritušais vai nolaidies NLO un nogādāts pēc īpaša rīkojuma. Komisiju vadīja zinātnieks-fiziķis Guljelmo Markoni, tās sastāvā ietilpa vairāki Itālijas karaliskās zinātņu akadēmijas locekļi, tajā skaitā arī astronoms no Turīnas doktors Džino Cesčīno, profesors Rudžiero Konstanti Kavacanni un daudzi citi zinātnes itāļu pārstāvji. “Kabineta RS/33” darbību pārvaldīja tikai trīs augstākie Itālijas vadītāji: Benito Musolīni, Galescco Čiano un MGS pavēlnieks ģenerālis Italo Balbo.

No dokumentiem varēja saprast, ka “Kabinets RS/33” eksistēja aptuveni septiņus gadus. Par tā darbības rezultātu kļuva dosjē, kas saturēja 34 lappušu atskaiti par NLO novērošanas faktiem dažādos Itālijas reģionos 1930. – 1940.hh., pievienojot Itālijas karalisko MGS pilotu ziņojumus par kontaktiem gaisā ar noslēpumainām parādībām un objektiem, kā arī fotogrāfijas un kinofilmas. “Kabineta RS/33” locekļi neizvirzīja pirmajā plānā hipotēzes par pētāmā fenomena ārpasaules izcelsmi. Zinātnieki uzskatīja, ka ir saskārušies ar jauna ļoti slepena ieroča paraugiem, kuru radījusi viena no rietumu lielvalstīm. Saviem pētījumiem viņi izmantoja terminu velivoli sconoscuti (“nezināms lidojošs aparāts”).

Īpašu interesi piesaista avīzes fragments, kas atradās iepriekš pieminētajā dokumentu mapē. Tajā bija vēstīts par kādu franču lidotāju, kurš atradies Itālijā. Viņam NLO izdevās ne tikai ieraudzīt, bet arī uzfilmēt. Vēlāk viņš pastāstīja par to un visiem, kuri vēlējas, demonstrēja šo filmu. Lidotājam nebija lemts atgriezties dzimtenē, drīz vien viņš pazuda bez vēsts.

Varas preventīvie pasākumi

Ar pieļaujamo NLO nolaišanās (vai avarēšanas) datumu Itālijas teritorijā – 1993.gada 13.jūnijā – ir saistīta virkne notikumu, kuri atgadījās 1993.gada jūnijā Lombardijas apgabalā Itālijas ziemeļrietumos.

Pēkšņi amatus zaudēja daudzi valsts un partejiskie vadoņi Milānā, Lombardijas administratīvajā centrā, tajā skaitā arī gubernators, policijas priekšnieks un premjerministra pārstāvis (t.i. Musolīni tuvu stāvoša persona). Vienlaikus tur ieradās simtiem “melnkreklainie” – Musolīni neoficiālās gvardes locekļi. Milānā pēkšņi neplānotā vizītē ieradās Itālijas karaliene.

Avīzēs pēkšņi, kā pēc komandas, parādījās plaši raksti, kuros apsprieda dzīvības iespējamību uz citām planētām un pat tika pieminēta noteikta telepātiskā saikne ar marsiešiem. Visticamāk tā bija propagandas sagatavošana oficiālajam paziņojumam par NLO atklāšanu neparedzētas informācijas noplūdes gadījumā. Tomēr šāda noplūde nenotika, un paziņojums nesekoja.

Jauni apstiprinājumi par NLO vizīti

Kas attiecas uz NLO, kuru itāļiem acīmredzot izdevās atrast, tad to visticamāk paslēpa angārā vienā no aviācijas bāzēm Varēzes vai Verigates tuvumā, kur pilntiesīgi saimniekoja ģenerālis Italo Balbo.

Interesanti, ka Varēzē izdotā avīze Cronaca Peralpina 1933.gada 20.jūnija numurā pirmā laida klajā rakstu par Zemes iedzīvotāju kontaktiem ar marsiešiem, kas izskanēja gandrīz kā oficiāls paziņojums.

Tāpat zināms, ka kara beigās itāļu fašisti pirmkārt pacentās iznīcināt tieši angārus Verigatē. Rodot iespēju iepazīties ar virkni dokumentu, kurus bija nosūtījis senjors Ikss, žurnālists un ufologs Aldredo Lisoni, “Noslēpumu žurnāla” darbinieks, kurš vadīja itāļu izdevumu, kas veltīts paranormālām parādībām, nolēma veikt 70 gadus senu notikumu uzmeklēšanu. Milānas prefektūras arhīvā viņš atrada divas pakas ar telegrammām, kuras saņemtas laika periodā no 1933. līdz 1938.gadam.

Pārdesmit telegrammās tika ziņots par novērojumiem debesīs virs Itālijas, par dīvainām gaismas parādībām un noslēpumainu nezināmu lidojošo objektu parādīšanos. Un vismaz deviņās no šīm telegrammām neapšaubāmi runa bija par NLO. Visdrīzāk šis paziņojums liecina par vēl viena NLO nolaišanos (vai avarēšanu).

No Iksa dokumentiem tāpat izriet, ka pēc 1936.gadā parakstītā pakta “Berlīnes ass – Roma”, visi materiāli par NLO, kurus uz to brīdi bija ievācis un izanalizējos “Kabinets RS/33”, tika nodoti Trešā reiha militārajai vadībai. Par pārliecinošu apstiprinājumu šīs informācijas patiesīgumam kalpo turpmākie notikumi – nacistiskās Vācijas mēģinājumi radīt diskveida planierus.

Un nobeigumā – šāds interesants fakts. Savā 1941.gada 23.februāra runā fašistu armijas federācijas kongresā Musolīni izteica sekojošus vārdus:

“Savienotajās Valstīs, visticamāk neiebruks citu lielvalstu karavīri, bet gan reti kuram zināmie, bet ļoti kareivīgie Marsa iemītnieki, kuri uz Zemes ieradīsies no kosmosa savos neiedomājami draudīgajos “lidojošajos cietokšņos”.

Šī frāze līdz šodienai tika uztverta kā joks, bet varbūt duče nemaz nejokoja…