Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Montegjū Roudss Džeimss. Spoku stāstnieks

M. R. Džeimss (pilnā vārdā angliski - Montague Rhodes James; dzimis 1862. gada 1. augustā, Kentā, miris 1936. gada 12. jūnijā) - angļu rakstnieks, vēsturnieks, Viduslaiku speciālists, Kembridžas (1905-1918) un Ītonas (1918-1936) Karaliskās koledžas rektors. Pasaules literatūras vēsturē pazīstams kā lielākais spoku stāstu meistars.

Starp autoriem, kuri uzskatīja viņu par skolotāju, vai tādiem, kuri seko viņam: Hovards F. Lavkrafts, Džons Betčemans, Klārks Eštons Smits, Stīvens Kings. Augstās domās Džeimsa-stāstnieka meistarību bija H. L. Borhess.

Motegjū Roudss Džeimss (Montague Rhodes James) dzimis `1862. gada 1. augustā (Gudnestounā, Kentā, Anglijā) anglikāņu garīdznieka Herberta Džeimsa un Mērijas-Emīlijas, dzimušas Hortones, jūras oficiera meitas, ģimenē. Bērnību pavadījis Safolkā, no kurienes nāk viņa vecāki. Daudzu viņa stāstu («Pasvilp, un es parādīšos tev, manu puisēn», «Brīdinājums ziņkārīgajam», «Žurkas», «Vinjete») darbība no tiek Safolkas lauku apvidū vai Kembridžas sienās, kur arī viņš daudzus gadus ir dzīvojis.

Džeimss iemīl literatūru jau agrā jaunībā; viņš labprātāk pavada laiku bibliotēkās, nekā vienaudžu sabiedrībā. Tikpat noslēgtu, «grāmatmīļa» dzīvi viņš vada Ītonā un Kembridžas karaliskajā koledžā, kur iegūst asistenta darbu Klasiskās arheoloģijas nodaļā, Ficviljama muzejā. Drīz pēc disertācijas aizstāvēšanas par tēmu «Sv. Pētera Apokalipse» (angļ. The Apocalypse of St. Peter), viņš kļūst par universitātes dekānu.

Džeimsa mistiskie stāsti iznāk četros sējumos (pirmais no tiem «Ghost Stories of an Antiquary», tiek publicēts 1904. gadā), cietos vākos pirmo reizi tie tiek savākti 1931. gadā . Ļoti augstu novērtējumu Džeimsa daiļradei dod H. F. Lavkrafts, kurš nosauca viņu par «… gandrīz sātaniskas veltes īpašnieku: tuvoties šausmām mīkstiem solīšiem no visprozaiskākās ikdienas dzīves gūzmas» (angl. ...gifted with an almost diabolic power of calling horror by gentle steps from the midst of prosaic daily life). Viņš rakstīja, doktoram Džeimsam ir «gaišs, zinātnisks spriedums par cilvēciskiem nerviem un psihi; viņš zina arī kā sabalansēt - tiešus spriedumus, tēlainību un smalkus mājienus, lai atstātu vislielāko iespaidu uz lasītāju».

Vēstījuma stils, kas bija raksturīgs M. R. Džeimsam, ieguva nosaukumu «džeimsisms». Stāstnieks - kā likums, ne ar ko neizcēlies, diezgan naivs džentlmenis ar visai zinātnisku domāšanas veidu, atrod rokrakstu, vai senu artefaktu, kas aizved viņu līdz saskarsmei ar mirušo pasauli. Turklāt viņpasaules spēki nav noskaņoti īpaši miermīlīgi. «Svarīgi, lai spokam būtu tie ļaunākie nodomi, - M. R. Džeimss rakstīja - Labiem gariem ir vieta tautas pasakās un leģendās, nevis manos stāstos».

Pēc senas angļu tradīcijas vairums savu stāstu Džeimss rakstīja ap Ziemassvētku laiku un lasīja tos pie kamīna draugu un tuvinieku klātbūtnē. 1990. gadu vidū BBC inscenēja šādus lasījumus: aktieris Kristofers Lī autora lomā veica lasījumu sēriju Kembridžas sienās - tāpat, kā to darīja Džeimss 90 gadus pirms tam. Interesanti, ka pats topošais aktieris bija iepazinies ar autoru viņa dzīves laikā - Lī mācījās Sammerfīldsas skolā, Oksfordas sagatavošanas skolā, un prasīja Ītonas stipendiju, kur viņu intervēja profesora Džeimsa klātbūtnē.

Daiļliteratūras bibliogrāfija.

Ghost Stories of an Antiquary (1904)