Monstri heraldikā_2.daļa

iepriekšējo lasiet šeit

image001Pūķis

Viens no sarežģītākajiem un plašāk traktētajiem simboliem. Rietumos galvenokārt tiek uzskatīts par iznīcinošu spēku, ļaunumu. Austrumos- par radošu spēku, kurš nes cilvēkam veiksmi. Angļu vārds „Dragon” ir cēlies no grieķiskā vārda „Drakon”, kas apzīmē vārdu „Čūska”. Latīņu valodā „Draco” nozīmē gan „Čūska”, gan „Drakons”. Kristiešu kultūrā šis mītiskais dzīvnieks ir ar smirdošu elpu, zvīņotu ķermeni, lauvas ķetnām, spārniem, kas līdzinās sikspārņa spārniem, šķeltu mēli un asti. Pūķis ir tumsas, nāves sātana simbols, kurš tāpat kā čūska ved cilvēku grēcīgā kārdinājumā. Mākslā bieži vien tiek attēlots erceņģelis Mihaēls ar pūķi pie kājām, kas simbolizē labā uzvaru pār ļauno. Analoģiski ir arī attēli, kuros pūķis ir piesiets ķēdē, kas apzīmē uzvarēto ļaunumu. Bieži vien šādās ainās viņa aste ir sasieta mezglā. Par iemeslu tam ir viedoklis, ka pūķa spēks tāpat kā skorpiona slēpjas tieši astē.

 

 

Neskatoties uz šādu raksturojumu, tieši pūķus karaļi un imperatori mēdza izvēlēties par savu simbolu. Kā simbolu pūķi Britu karalistē ieviesa romieši, kuri nesa pūķa tēlu uz saviem karogiem. Senie briti padarīja pūķi par savu simbolu cīņā ar Sakšu iebrucējiem.

Ķeltiem viņš simbolizēja spēju iedvest šausmas, kā arī neuzvaramību un līdz ar to arī neatkarību.

Velsas nacionālais simbols ir sarkans pūķis. Šis simbols piederēja 7. gadsimta Velsas varonim Kadvalladeram ( Velsas karogā ir redzams sarkans pūķis uz zaļi baltā laukā) Henrijs VII pārņēma sarkano pūķi, lai īpaši izceltu savu izcelšanos no Kadvalldera dzimtas.

Londonas pilsētas ģerbonī vairoga „turētāji” ir divi pūķi, kas atgādina par ticējumu, ka senos laikos Temzā esot dzīvojis pūķis, kurš sargājis pilsētu.

Austrumos „spārnotajai čūskai” piemīt kosmisks, pārdabisks spēks. Pūķi apsargā dārgumus un kalpo par auglības, un spēka simbolu. Ķīnā šai būtnei piemīt pats lielākais spiritiskais spēks- viņa ir dzīvības un gaismas simbols. Ķīnas imperatora ģimenes emblēma ir zelta pūķis. Spriežot pēc austrumu kalendāra pūķis ir pati veiksmīgākā zīme. 1988. gadā- pūķa gadā, daudzi vecāki ignorēja likumu, kas liek dvīņiem dot dažādus vārdus un sauca savus bērnus par pūķa dēliem.

Vienradzis

image003

Skotijas karaliskais ģerbonis.

Izdomāts dzīvnieks. Sastopams daudzu valstu folklorā. Ķīnā nozīmē bagātību un ilgu mūžu. Rietumos un tai skaitā arī Heraldikā, vienradzis ir elegants, bet negants dzīvnieks, kurš izskatās pēc zirga, bet viņam ir kazas bārda, antilopes kājas, lauvas aste un pašā pieres centrā rags, kurš ir tik ass, ka ikviens var sagriezties tikai pieskāries tā galiņam. Kristiešu mākslā asociējas ar dūju un jēriņu. Saskaņā ar leģendām, vienradzi var noķert tikai šķīsta jaunava, kura vientulīgi sēž mežā. Juzdams viņas šķīstumu vienradzis var pienākt klāt un nolicis galvu viņai uz ceļiem- iemigt.

Šo leģendu ietekmē vienradzis ir kļuvis par galvenokārt sieviešu šķīstuma simbolu.

Tāpat vienradzis ir viena no Kristus alegorijām. Tā kā Kristus: „Uzcēla ragu par glābiņu mums”(Lūka Evanģēlija, 1:69), tad vienradža rags kļuva par tādu kā krusta simbolu.

Tā kā pastāvēja uzskats, ka vienradža rags var attīrīt visu kam pieskars (pulverī saberzts „vienradža rags” bija iekļauts viduslaiku receptēs un līdz pat 17. gadsimta beigām tika pārdots kā pretinde), viņš sāka simbolizēt Kristus spēku stāties pretī kārdinājumam.

Tāpat vienradzis varēja būt niknuma simbols par ko liecina kāds 13. gadsimta rakstnieks. Viņš rakstīja, ka „Vienradzis simbolizē nāvi, kura pastāvīgi seko cilvēkam pūlēdamās viņu notvert.”

Savukārt Leonardo Da Vinči uzskatīja vienradzi par iekāres simbolu.

Heraldikā vienradzis sāka parādīties ar 15. gadsimtu. Visvairāk mūsdienās tas ir pazīstams kā Skotijas karaliskā ģērboņa simbols. Kad Skotijas Jakobs VI 1603. gadā kļuva par Anglijas karali Džeimsu I Stjuartu, viņš nomainīja Velsas pūķi pret Skotijas vienradzi.

Centikors

Tāpat var tikt saukts par Jālu. Mītisks dzīvnieks, kuru pirmo reizi aprakstīja Plīnijs vecākais „Dabīgajā vēsturē” Plīnijs par šo dzīvnieku rakstīja kontekstā ar nostāstiem, kas tika dzirdēti par Indijā mītošajiem dzīvniekiem.

Atsevišķos avotos esot minēts tas, ka Centikors naidojoties ar Bazilisku un, ka šim dzīvniekam ir cilvēka balss.

Pēc izskata dzīvnieks izskatās kā antilopes un āža krustojums. Viņam ir melna vai rudi brūna āda. Galvenās viņa īpašības ir mežacūkas ilkņi un gari, izliekti ragi, kurus var pavērst jeb kurā virzienā tā kā tie ir ļoti lunkani.

Viduslaikos Centikors bija ļoti populārs Heraldikas dzīvnieks. Angļu heraldikā viņš ir viens no tā saucamajiem „Karaliskajiem dzīvniekiem”.

Ir atrodams Henrija VII mātes Katrīnas Ģērbonī.

Mūsdienās tiek izmantots Jēlas universitātes Heraldikā.

image005Kamelopards.

Viduslaiku uzskats par to kāds izskatās kamelopards

Viduslaiku Heraldikā brīnumains dzīvnieks. Leoparda vai panteras sajaukums ar žirafi. Viņam ir žirafes galva ar diviem atpakaļ izliektiem radziņiem un leoparda vai panteras ķermenis.

Tika slavināts ar savu nepārspējamo spēku un niknumu.

Heraldikā simbolizē drosmi un mērķtiecību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image006Kentaurs

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/d0/Escudo_del_Meta.svgKolumbijas departamenta Meta ģerbonis.

Simbolizē briedumu? Cilvēka pārtapšanu par dzīvnieku. Saskaņā ar sengrieķu mītiem, kentaurs ir radījums ar zirga ķermeni un cilvēka galvu.

Kentaurs tiek izmantots, lai attēlotu cilvēku, kurš svārstās starp labo un ļauno.

Zodiakā kentaurs ir pasniegts kā strēlnieks, kurš šauj no loka.

Viduslaiku simbolikā Kentaurs tika uzskatīts par pretstatu „Labajam bruņiniekam” un bija augstprātības simbols.

 

Turpinājums sekos