Trīs vārdos par VW ID.3
ID.3 ir pieejamākais (man grūti ir atkratīties no vārda lētākais) elektroauto no Volkswagen modeļu klāsta. Nu pagaidām. Mēs tāpat runājam par diezgan lustīgiem cipariem, bet par to vēlāk. Pirms četriem gadiem, kad iepazināmies ar tajā laikā unikālā dizaina elektromobili, tas ideoloģiski tika būvēts kā pieejams ar bateriju darbināms auto. Un tika ietaupīts. Sākotnējais ID.3 diezgan lielu kritiku izpelnījās par savu viduvējo apdares kvalitāti. Līdzīgu “kļūdu” Volkswagen pieļāva ar savu pieejamāko krosoveru T-Cross. Kam negadās.
Doma ražotājam bija zelta vērta – dabūt adekvātu, pietiekami lielu un ar pietiekamu nobraukumu aprīkotu no nulles uz īpašas un jaunas platformas būvētu auto dabūt zem 30 tūkstošiem EUR. 2023. gadā šis izklausās pēc rozā vienradža. Vai Kursors.lv slavenākā apzīmējuma – sarainā oposuma. Tas neizdevās arī 2020. gadā, lētākā versija sākās no 31.5 tūkstoša EUR. Nav liela atšķirība summā, bet blondīņu sirdis bija salauztas.
Volkswagen liek ļoti lielu uzsvaru uz sava autoparka elektrifikāciju. ID.3 kā pirmajam auto saimē ir virsū pagriezti paši spilgtākie prožektori. Noteikti nepalīdzēja dīzelgeita un ne ļoti veiksmīgais “iepriekšējais” elektriskais hečbeks VW e-Golf. ID.3 izskatījās tā īsti nepabeigts. Detalizētāku pirmā ID.3 apraktu lasi Kristapa 1000 km braucienā. Nav pasaules gals, visu var salabot, un tāpēc es tiešām ar cerību gaidīju modernizēto ID.3.
Uzlaboja?
Uzreiz gan ir jābilst, ka nezinātājs neko dižu nepamanīs, bet izmaiņas ir skārušas gan iekšpusi, gar ārpusi, gan ir arī tehnoloģiskie uzlabojumi.
Sāksim ar ārpusi. Pats redzamākais ir krāsa – auto ir ticis pie krāsu paletes papildinājuma. Un lai būtu uzskatāmāk, tieši šajā krāsā ir aprīkots arī izmēģinājuma ID.3. Dark Olivine Green. Tumšās olīvas zaļš – tiešā, reti izdevusies krāsa. Ir pazudusi nesaprotamā plastmasas uzlika uz priekšējās haubes; tas auto formas padara plūdenākas. Papildus haube ir ieguvusi tādus sportiskus padziļinājumus, kas purngalu padara vizuāli garāku un daudz pievilcīgāku. Priekšējais pārlieku noapaļotais buferis ir ieguvis papildus gaisa plūsmas un dzesēšanas atveres, atkal jau to padarot daudz sportiskāku. Man patīk. Aizmugurē izmaiņas neredzēsim, ja vien neņem vērā uzlaboto aizmugurējo optiku, kas spīdot veidot tādu kā X motīvu.
Interjers ir saglabājis savu līdzšinējo izskatu un izkārtojumu. Vienīgā pamanāmā nianse ir “lielais” 12.9 info-izklaides ekrāns, kas tagad ir standarta aprīkojumā. Neredzami ir apdares kvalitātes uzlabojumi, bet tie ir jūtami. Apdarē izmantotie materiāli tāpat ir “zaļi” un 71% pārstrādāti, bet tie ir daudz mīkstāki un patīkamāki taustei. Gan durvju paneļi, kas ir ieguvuši arī lielākus un ērtākus roku balstus, gan arī panelis ir no mīkstāka materiāla. Un tā kā mēs tomēr atrodamies salonā, tad šīs izmaiņas ir vispamanāmākās. No tehnoloģiskās puses nekā kardināla nav. Ir uzlabotas asistentu sistēmas, ID.3 tagad ir pieejama paplašinātās realitātes projekcija uz priekšējā stikla. Info-izklaides sistēma ir kļuvusi ātrāka, ir uzlabots e-route plānotājs un balss vadība. To neviens tāpat nelieto, bet ir.
Lieta, ko es visvairāk gribēju redzēt, ir uzlabota saskarne. Skārienjūtīgās virsmas uz stūres kā bija tizlas, tā ir. Arī klimata un skaņas vadības skārienvirsma zem ekrāna ir nepārskatāma un ne ļoti ērta. Pietrūkst vismaz fiziskas MUTE pogas, lai ātri noklusinātu audio pēc nepieciešamības, bet tās nav. Ir “jāsvaipo”.
Trīs vārdi par dzelžiem.
Te gan nav izmaiņu, bet atkārtošana ir zināšanu māte. Tāpat kā iepriekš ID.3 ir pieejams ar 2 veida baterijām – 58 vai 77 kWh, kas ir lietotājam pieejamā kapacitāte. Tie mārketinga cipari ir 62 un 82 kWh. Volkswagen modeļus sauc Pro Performance un Pro S. Arī motora jauda ir nemainīga, proti, tie paši 204 Zs un 310 Nm, kas tiek sasniegti ar vienu uz aizmugurējas ass izvietotu sinhrono elektromotoru. Attiecīgi auto ir aizmugurējo riteņu piedziņa.
Maiņstrāvas (AC) uzlāde abiem ir vienāda un auto spēj paņemt 11 kW, kamēr līdzstrāvas (DC) uzlādes jauda mainās atkarībā no izvēlētās baterijas. Mazā baterija spēj paņemt 120 kW, kas tāpat ir ļoti adekvāti mūsdienām, bet lielā baterija jau spēj paņemt 170 kW, kas ir ļoti mūsdienīgi. Vēljoprojām auto izmanto 400 voltu tehnoloģiju.
Es tomēr nobraucu 1000 km
Tā kā tehnoloģiski auto nemainījās, tad iekšēji vienojāmies, ka braukt Kursors.lv 1000 km braucienu nav vērts. Turpinot raksta ievadā iesākto, komandējums uz Viļņu un “pēkšņi” uzradies ID.3 rosināja ļoti interesanta testa ideju. Pie tam, izmēģināja auto ir aprīkots ar mazāko bateriju, kas sola ap 350 kilometru reālo nobraukumu. “Pēc papīriem” solītais nobraukums ir robežās no 392 līdz 428 kilometru, tā kā reālās dzīves nav tālu prom.
Tā kā man Viļņā bija jānokļūst līdz septiņiem vakarā, bet izmēģinājuma auto parasti var saņemt vien ap četriem pēcpusdienā, tad es auto dabūju atrāk, bet ar 55% uzlādētu bateriju. Galapunkts Viļņā ir 320 kilometru attālumā, tātad ir nepieciešama uzlāde, lai nokļūtu mērķī. Gala rezultātā man sanāca ne tikai pašas automašīnas izmēģinājums, bet arī ne-Latvijas elektroauto uzlādes infrastruktūras tests. Ļoti labi, man patīk iepazīt potenciālās problēmas.
Uzreiz gan teikšu, ka problēmu nebija, tā kā nebūs saldais ēdiens elektromobilitātes nīdējiem. Galamērķī nokļūšanas laiks man bija stipri ierobežots, tādēļ maršrutu plānoju tā, lai pa ceļam trāpītu ātrajā Ionity uzlādes punktā. Tas atrodas 160 km attālumā no Rīgas un netālu no Paņevežas. Uzlādes stacijā es iebraucu ar 5% atlikumu, tā kā vai nu man bija veiksmīga plānošana vai arī “haļava”. Izmēģinājuma auto šoreiz nebija piešķirta WE Charge uzlādes kartiņa, ar kuras palīdzību ātri un bez sāpēm es varētu uzsākt uzlādi lielākajā daļā Eiropas uzlādes staciju; nācās maksāšanas jautājumu risināt pašam. Un te es bildīšu, ka Latvijas tīkla operatoriem ir ko pamācīties – tik viegla un ātra uzlādes sākšana “tūristam” nepazīstamā punktā bija arī man pārsteigums. Vienkārši ar telefonu noskanējam uzlādes punkta kodu, ātri ievadām prasīto informāciju, noradām apmaksu ar Apple Pay un nepilnas minūtes laikā jau auto ņem pretī gandrīz visus solītos 120 kW. Aleluja.
Man pietika ar 60% uzlādi, lai atkal jau “uz robežas” sasniegtu galamērķi Viļņas vecpilsētā, bet laika ierobežojuma dēļ nevarēju atļauties vairāk karāties vada galā. Kopā es ielādēju 27 kWh un par to samaksāju 21.45 EUR. Aptuveni sanāk, ka 100 km distance man izmaksā ap 14 EUR jeb ap 8.5 litri dīzeļa.
Man par laimi tieši finiša punktā pāris simtus metru no pasākuma vietas atradās Lietuvas vietējais uzlādes operators Ignitis On, kur es jau auto varēju atstāt uz ilgstošāku laiku, lai iegūtu 100% baterijas uzlādes stāvokli. Arī šeit uzsākt uzlādes procesu bija dikti vienkārši – aplikācijā ātri norādīju visus nepieciešamos datus, pievienoju Apple Pay un mierīgu sirdi devos savās vakara gaitās. 1 stundas un 15 minūšu laikā ielādēju 53 kWh enerģijas un par to samaksāju 23.72 EUR. Nobraukuma atlikums pēc uzlādes man rādījās 353 km, tā kā aptuvenās 100 km izmaksas jau sastādīja 6.72 EUR jeb aptuveni 4 litri dīzeļa.
Atpakaļceļā braucu dikti dinamiski, jo Lietuvā uz lielajām starppilsētu šosejām atļautais ātrums ir 130 km/h. Atlikušā nobraukuma kilometri kritās tik vareni, ka drošības dēļ nolēmu vēlreiz iebraukt Ionity uzlādes punktā Paņevežos, bet realitātē es mājas būtu sasniedzis arī bez šīs rezerves uzlādes. Veicot ātrus aprēķinus galvā, varu secināt, ka braukt ar elektroauto starp Baltijas galvaspilsētām ir vienkārši un man izmaksāja ap 6 EUR uz 100 kilometriem. Brauciens ar sievas dīzeļkrosoveru būtu izmaksājis ap 10 EUR uz 100 kilometriem. Brauciens ar manu Mini Cooper S izmaksātu ap 12 EUR uz 100 kilometriem. Matemātika ir dikti vienkārša.
Un kā tad brauc modernizētais ID.3?
Te gan godīgi ir jāatzīst, ka atšķirība no iepriekšējā modeļa nav. Auto brauc tieši tāpat, jo tam tehniski nav nekādu izmaiņu. Bet man ļoti gribas atvērt Pandoras lādi. Auto pašmasa ir gandrīz 1800 kg, pilna masa gandrīz 2300 kg. Lielās baterijas versijai masa ir vēl 100 kilogramiem vairāk. Ar 204 Zs (310 Nm) šim auto ir par maz. Auto nav ļoti dinamisks un dēļ lielās masas arī efektivitāte nav pati labākā. To spilgti pierāda mūsu 1000 km braucieni – ID.5 GTX ar 299 Zs (460 Nm) ir pat ekonomiskāks, jo dzinējam ir vieglāk iekustināt lielo masu. Jauda ap 250 Zs (400 Nm) būtu tāds zelta vidusceļš, lai būtu vismaz kāds braukšanas prieks. Ja VW izdomās palielināt jaudu jaunajam ID.3, tad noteikti jāpiestrādā arī pie purngala vadāmības – līkumos auto ir tendence stumt purnu un pa slapju ļoti grib dancot dupsis. Ar dupsi var sadzīvot un pie tā var pierast, bet purngala stumdīšana var radīt nevajadzīgus stresa momentus.
Visādi citādi jau ID.3 kandidē būt stipri saprātīgs auto. Auto ir stabila un paredzama gaita, tas ir ļoti komfortabls ar visiem 20 collu riteņiem. Es gribu uzslavēt interjera komfortu, jo tas ir patiešām kluss, nekas negrab un nečīkst, vējš pa pakšiem nesvilpo. Un tas klusajiem auto ir svarīgi. Mani pārsteidza auto gaita uz grants ceļa – visu lieliski absorbē, un vēljoprojām ir kluss. Un Ergo Comfort sēdekļi ar masāžu uzliek treknu izsaukuma zīmi lieliskam komfortam. Ir labi.
Kaut auto asistenti ir vieni no vislabākajiem tirgū, vairākus es atslēdzu. Auto pārlieku daudz grib samazināt ātrumu pirms līkumiem un arī regulāri uzskatīt taisnu ceļu par līkumu. Atslēdzu. Sekošana un automātiska ātruma samazināšana pret zīmēm ir ļoti forši fīča, bet arī pārāk regulāri auto kļūdījās. Atslēdzu. Bet tā nav auto vaina, drīzāk mūsu dīvaino un nepabeigto ceļu dēļ. Ļoti patīk kā strādā projekcija. Ja izmanto oriģinālo navigāciju, tā izceļ informāciju, kurā brīdī jāgriežas ar lielu LED norādi priekšējā stiklā.
Gaismas ir foršas un tagad ID.3 ir arī matricas LED lukturi. Vienīgā nianse ir, ka uz šosejas ar kaitinošu regularitāti pretim braucošās fūres ziņoja, ka tiek apžilbinātas, tātad matricas LED lukturu zonēšana darbojas ne līdz galam precīzi ar augstākiem objektiem.
Cenas
Cena sākot no 39 tūkstošiem EUR ir jaudīgi. It īpaši, ja iepriekš tā bija no 31 tūkstoša EUR, kas tāpat realitātē bija 33 tūkstoši. Un kā jau mēs zinām, tie 39 tūkstoši ir nedaudz maldinoša informācija un realitātē tie cipari būs tuvāk 45 tūkstošiem par viduvēji komplektētu auto. Izmēģinājuma auto ar mazo bateriju un foršo komplektāciju maksā gandrīz 50 tūkstošus.
Pēcvārds
Pēc izmēģinājuma man palika laba pēcgarša. Auto ir kārtu glītāks un jaunā zaļā krāsa vispār ir bomba – tumsā izskatās matēta, bet saulē spīd kā kaķa pauti. Neesmu lieto disku dizaina fans, bet to pats var salabot, ja jau tik ļoti nepatīk.
Volkswagen ir jāsāk domāt pie kardinālām izmaiņām, jo Koreja strauji min uz papēžiem. Labi, ka mums vēl nav Ķīna, tad vispār būtu ziepes. ID.3 noteikti nav elektroauto līderis, noteikti nav glītākais no piedāvājuma, bet tas ir ļoti saprotams auto. Vai es izvēlētos ID.3? Nē, divas nedēļas pēc izmēģinājuma es izvēlējos Cupra Born, ar kuru sieva laimīgi jau otro nedēļu vizinās, bet ID.3 izmēģinājums ar šo mazo bateriju deva man apstiprinājumu, ka tā mazā baterija ir pietiekama pat lielākiem braucieniem. Paldies Volkswagen.
https://kursors.lv/2023/10/17/modernizetais-volkswagen-id-3-tie-pasi-vezi-taja-pasa-kulite/