Nāriņas sāpes

Kailijai Minogai izdevās sensacionāli un negaidīti atgriezties popmūzikas elitē pēc vairākiem aizmirstības gadiem, kad viņa jau bija „norakstīta prece”. Viņa ne tikai veiksmīgi atgriezās, bet no jauna izgudroja laikmetīgu popmūziku – albumi Light Years (2000), Fever (2001) un Body Language (2003) ir nepārspējami popmākslas meistardarbi. Viņa atrada spēkus pārvarēt dzīvībai bīstamu slimību un turpināja smaidīt – fani grib redzēt smaidīgu Kailiju. Lai gan iemeslu smaidīt viņai nebija daudz – Kailijai hroniski neveicās ar vīriešiem, pārāk daudzi bija neuzticīgi, visi tie aktieri, rokzvaigznes un jaunie modeļi. Ko no puišeļa – modeļa var gaidīt? Un kur ir garantija, ka santehniķis būs uzticīgs? Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka sievieti, labāku par Kailiju, pasaulē neatrast, viņa ir vēdiskas laipnības un sirsnības iemiesojums.

Šobrīd Kailija ir 42 gadus veca nāriņa, drosmīga un pašaizliedzīga. Sāpes kā asi naži graiza kājas, bet viņa to nejūt. Sāpīgi akmeņi duras viņai sirdī, bet viņa dzied. Jaunajā šovā viena no Kailijas lomām ir zemūdens valstības princese. Par koncerta koncepciju un visiem skatuves brīnumiem Izklaide rakstīja 20. janvārī. Tematiski Kailijas uzveduma atskaites punkts ir sengrieķu mitoloģija, muzikāli – pērn iznākušā albuma Aphrodite dziesmas. Afrodīte ir viena no ietekmīgākajām dāmām sengrieķu panteonā, viņa ir mīlas un skaistuma, auglības un dzīvības dieviete. Afrodīte, kā zināms, radusies no jūras putām, tāpēc šovā tiek demonstrētas unikālas ūdensatrakcijas – darbojas izgaismotas strūklakas, ūdensmetēji un lietus aizkari.

Pieklājības normas

Šova atklāšanā dziedātāju uz skatuves uznes zelta gliemežvāks – šis ir „vizuāls citāts”, kas aizgūts no Sandro Botičelli gleznas Veneras dzimšana. Te iestājas neliels dievišķais un reģionālais apjukums: Venera ir seno romiešu mītu varone, viņas funkcijas sakrīt ar Afrodītes nodarbēm (daudzi romiešu mīti par dieviem tika pārņemti no grieķiem). Lai pārvietotos pa skatuvi, Kailija izmanto gan zelta kaujas ratus, gan spārnoto zirgu Pēgasu. Skatuve slīgst greznībā, un šova noformējuma totālais kičīgais glamūrs pārspēj visas „pieklājības normas” – zelta statujas, eņģeļi un vairāki muskuļoti Kupidoni, kā tikko no sporta zāles atlidojuši. Koncerta gaitā seno laiku atmosfēra organiski saplūst ar Brazīlijas karnevāla, franču kabarē un cirka trupas Cirque du Soleil teatrāli akrobātisko estētiku.

„Tā ir spēle. Šovā es esmu gan Afrodīte, gan peldētāja un aktrise Estere Viljamsa, gan Elizabete Teilore filmā Kleopatra. Tās visas ir mīlestības sejas,” stāsta Kailija Monoga. Par amerikāņu nāriņu dēvētā Estere Viljamsa ir leģendāra sportiste, modele, pin-up meitene un 40. – 50. gadu Holivudas studijas MGM zvaigzne. Speciāli viņai tika radīts absolūti jauns kinožanrs – ūdens mūzikls ar unikālām un sarežģītām zemūdens baleta un niršanas ainām. Populārākās filmas ar Esteri Viljamsu: Bathing beauty, Million Dollar Mermaid, Easy to Love, Dangerous When Wet, Jupiter’s Darling u.c. „Šis koncerts ir masku spēle un ceļojošais cirks, un es esmu šā haosa pavēlniece. Domeniko Dolče un Stefāno Gabana saprot šīs spēles cenu, šīs spēles skaistumu,” Keilija piebilst.

Sambas pieskāriens

Koncerta programmas nepārprotamais akcents – diskoalbuma Aphrodite materiāls: šovā skan 10 šā diska kompozīcijas. Kailija pilnībā ignorē divu pirmo albumu saturu – 80. gadu hiti I Shouls Be So Lucky un The Loco-Motion izsviesti ārā. 90. gadu klasiku pārstāv dramatiskais opuss Confide in Me un vitāla spēka pilnais grāvējs Better the Devil You Know. Jaunu skanējumu populārām dziesmām piešķir negaidīti aranžējumi ar roka, džeza un sambas pieskārieniem. Par raritāti var uzskatīt kompozīciju If You Don’t Love Me – tas ir maz zināms 90. gadu skaņdarbs, kas tika iekļauts 2000. gadā izdotajā izlasē Hits+.

Kailija pieder pie tās izmeklēto 80. gadu superzvaigzņu kastas, kuras pārstāvji nezaudē pievilcības spēku, un viņu daiļrade retrospektīvā skatījumā pieņemas „svarā” un vērtībā. Kailija Minoga vairs neiesaistās skaņu eksperimentos – viņas karjerā jau bijuši glemroka, alternatīvā roka, elektroniskās mūzikas, R&B un fankmūzikas, house un triphopa periodi, viņa sadarbojusies ar Saint Etienne un Manic Street Preachers mūziķiem, kopā ar Niku Keivu iedziedāja visu laiku labāko un drūmāko nāves balādi. Galu galā Kailija par savu lielāko hitu padarīja dziesmu ar lakonisko piedziedājumu „La-la-la-la-la-la-la-la” – kas varbūt radikālāks par šo? Nav iespējams izturēties vienaldzīgi pret šo fantastisko sievieti dievieti, kura divu stundu koncerta izskaņā kāpj strūklakas vidū un dzied, un smaida, un grib, lai visi skatītāji dodas mājās mazliet fantastiskāki.