Sala... nogrima.

Vulkanologu un okeanologu zinātniskais desants, kas tika sūtīts uz salu, konstatēja, ka tā (3 mēnešu laikā) ātri brūk. Tā sastāvēja no porainas un visai trauslas vulkāniskas vielas paklāja, kas pacēlās virs ūdens tikai 3,5 m. Ar viļņiem pemzas gabalu daļa bija salauzta, rezultātā tā grima dibenā. Pārējo daļu izmeta Austrālijas un Jaunzēlandes krastos.

Zinātnieki paziņoja, ka sala bija sekas zemūdens vulkāna izvirdumam, ko varētu salīdzināt vienīgi ar amerikāņu Senthelensas vulkāna izvirdumu 1980. gada maijā. Vulkanologi toreiz skaidroja, ka tas bija sprādziens, ko speciālisti salīdzināja ar 100 tūkstoš Hirosimām. Turklāt Havras vulkāna izvirdums bija 1,5 reizes spēcīgāks!

Zemūdens pētījumi rādīja, ka lavas izvirdums, kas gāzu darbības rezultātā pārvērtās par pemzu, notika vairāk par kilometru dziļi. Taču tālāk zinātniekus gaidīja īsts pārsteigums Habras kaldera (krāteris) izrādījās ar diametru 4,5 km! Tātad aktīvās supervulkāna daļas platība bija ap 16 kvadrātkilometru liela (to var salīdzināt ar tādām pilsētām kā Možaiska). Uz katru no šiem 16 kvadrātiem kalderas iekšpusē atradās vēl pa meitas vulkānam, bet pavisam to ir ne mazāk kā pusotrs desmits.

Olimps atpūšas.

Taču salīdzinājumā ar Tamu masīvu, ko atklāja tikai pirms 5 gadiem, Havras vulkāns ir vienkārši - sīks. Tamu ir pats lielākais vulkāns uz planētas, tas arī atrodas jūras dibenā, vulkāniskās aktivitātes zonā uz tā sauktā Šatska pacēluma 1500 km no Japāņu salām. Tas ir tik liels, ka zinātnieki ilgi nespēja pieņemt lēmumu: vai tas ir viens supervulkāns, vai sastāv no vairākiem?

Pēc Hjūstonas Universitātes zinātnieku aprēķiniem ar diametru 600 km Tamu laukums ir 30 tūkstoš kvadrātkilometru. Salīdzinājumā, tas ievērojami pārsniedz Lielbritānijas izmērus un ir nedaudz mazāks par visām Japāņu salām kopā. Vispār, tas ir viens no masīvākajiem vulkāniem Saules sistēmā - viņš ir pat masīvāks par leģendāro Marsa Olimpu, tā diametrs ir tikai 540 km.

Protams, Olimps paceļas 26 km augstumā, kas gandrīz sešas reizes pārsniedz paša Tamu izmērus, taču arī te viss ir relatīvi. Tāpēc, ka Tamu masīva virsotni sedz divus kilometrus biezs Klusā okeāna ūdens slānis. Bet Šatska pacēluma pakāje, uz kuras vulkāns atrodas, atrodas 6 km dziļumā. Turklāt supervulkāns iedziļinās Zemes garozas tektoniskajos slāņos līdz pat 30 km dziļi! Tad arī sasummējiet.

Tamu guļ jau 145 miljonus gadu: pēdējais tā izvirdums notika vēl pirms Krīta perioda sākuma. Tā kā šodien tas, ka zemūdens gigants pamodīsies, ir maz ticams.

Starp citu, tieši tāpēc zinātnieki tik ilgi nespēja identificēt Tamu kā atsevišķu vulkānu, jo tā nogāzes ir neticami lēzenas, pat pie pašas virsotnes tās nepārsniedz vienu grādu. Un tomēr pēc okeāna dibena urbumiem vulkanologi noteica, ka pirms daudziem miljoniem gadu visas lavas straumes tecēja pa Šatska pacēlumu no vienas vietas, ko viņi noteica kā Tamu krātera dzīlēm.

Spēcīgs un ļoti bīstams.

Visi zemūdens vulkāni ir kārtu jaudīgāki par saviem sauszemes brāļiem, turklāt viņi izmet Pasaules okeānā 15-20 reizes vairāk izvirduma produktu (pelnus, lavu, vulkānisko stiklu, gāzes), kā sauszemes vulkāni uz Zemes virsmas. Katru gadu, pēc zinātnieku aprēķiniem, pa okeāna dibenu plūst vairāk, kā 20 kubikkilometru javas, andezīta un bazalta iežu (ko var salīdzināt ar vidēja lieluma ezeru). Ūdenī izšķīst miljoniem tonnu sīku vulkāniskās darbības daļiņu, dzelzs, cinka, vara, mangāna savienojumu un milzīgs daudzums minerālvielu. 

Sasilšanas ienaidnieki.

Negaidītu pētījumu nesen publicēja amerikāņu zinātnieki no Minesotas Universitātes. Noskaidrojās, ka, apgādājot pasaules ūdeņus ar dzelzs savienojumiem, kas aktīvi ķīmiski reaģē ar okeāna ūdeņradi, zemūdens vulkāni spēlē izšķirošo lomu cīņā ar globālo sasilšanu. Agrāk uzskatīja, ka tieši vulkāni (tajā skaitā arī zemūdens) paātri mūsu planētas sasilšanas procesus.

Gaijoti.

Neskatoties uz to, ka Tamu masīvs ir spēcīgāks par Olimpu, uz Zemes ir arī lielāki vulkāniski veidojumi – tā saucamie gaijoti (guyot). Tie ir zemūdens kalni ar plakanu virsotni, kas paceļas okeāna dibenā. Tie visi pirms simtiem miljoniem gadu ir bijuši darbojošies vulkāni. Vienu no tiem, apdzisušu vēl pirms Krīta perioda, Obas plato atklāja padomju ekspedīcija 1955. gadā. Tas novietots uz minikontinenta Konrāds, kas atrodas Indijas okeānā – tā Āfrikas-Antarktikas pusē. [Mikrokontinenti ir sauszemes vai zemūdens kontinentālas daļas, kas savā laikā ir atšķēlušās no lielajiem kontinentiem – t.p.]

Plato virsotne visā tās garumā nepaceļas līdz jūras līmenim kādus 200-400 m, toties dziļums, no kā sākas Obas pacēlums, sasniedz 3 km. Tik būtiska starpība rodas tāpēc, ka gaijotam ir lieli izmēri: tā laukums ir 1,7 miljoni kvadrātkilometru. Tas patiesi ir milzīgs veidojums, uz tā izvietotos vairāki Tamu masīvi vai Francija, Vācija, Spānija un Itālija kopā ņemot. 

Tikai 100 jūras jūdžu attālumā no Obas gaijota atrodas... Ļena – pavisam fantastisks vulkāniskas izcelsmes plato. Tas atrodas starp Dienvidameriku un Āfriku no vienas puses un Antarktīdu – no otras puses. Ļena aizņem platību 4,5 miljoni kvadrātkilometri. Tas ir ne maz, ne daudz, bet – puse no Eiropas!

Vēsture klusē par izvirduma, kas radīja Ļenas plato, jaudu. Taču speciālisti uzskata, ka sprādziens līdzinājās simtiem miljonu Hirosimu! Vai tas bija atsevišķs megavulkāns vai vulkānu masīvs, jautājums vēl ir atklāts. Vēl vairāk, zinātnieki ir atklājuši veselu baru zemūdens pauguru, kas atrodas uz šī plato. Starp tiem ir gigantisko, lēzeni kupoli, kas paceļas uz okeāna virsmu no 5 km dziļuma.

Pats Ļenas zemūdens plato simts miljonu gadu laikā ir cietis no kolosālas abrāzijas un turpina brukt jūras viļņu, jūras dibena smilšu un vulkānisku iežu iedarbībā. Ļenas virsotne ar katru gadu aiziet arvien tālāk no okeāna virsmas. 200. 400, 600 m... Šodien dažāds vietās tā jau atrodas 800 m dziļumā.

Vulkāniskie monstri.

Ontong-Java ir vēl viens vulkāniskas izcelsmes, zemūdens plato. Kaut arī tas ir izveidojies tikai - pirms 120 miljoniem gadu, un pēc izmēra ir vairāk, kā divas reizes mazāka par Ļenas plato, izvirdums, kas to radīja, bija pats spēcīgākais uz planētas pēdējo 300 miljonu gadu laikā. Tie nav tikai vārdi: Ontong-Javas aktivitātes laikā no tā krātera pa jūras dibenu izplūda 100 miljoni kubikkilometri magmas. Ar šādu šķidras lavas masu varētu piepildīt vairāk nekā piecus Ziemeļu Ledus okeānus! Plato laukums – vairāk nekā 2 miljoni kvadrātkilometri, ko var salīdzināt ar Vidusjūras akvatoriju.

Bet vēl taču ir Lomonosova, Banzares, Meteora un daudzi citi zemūdens sena vulkānisma monstri... Vairums atklājumu mūs tikai vēl gaida nākotnē, jo Pasaules okeāns ir izpētīts tikai par dažiem procentiem.