Mihails Konstantinovičs Pervuhins – krievu fantasts, ko mēs praktiski nepazīstam

Krievu rakstnieka-fantasta biogrāfija un darbi

Dzīve.

Rakstnieks dzimis 1870. gada 9. (21.) septembrī, Harkovā, apriņķa ierēdņa Konstantīna Pavloviča Pervuhina ģimenē. Viņa brālis - mākslinieks Konstantīns Pervuhins (1863-1915).

Pēc reālskolas beigšanas iestājies universitātē, no tās izslēgts politisku uzskatu dēļ. Strādājis Kurskas-Sevastopoles dzelzsceļa pārvaldē. Plaušu tuberkulozes dēļ 1899. gadā vija spiest pārcelties uz Jaltu, kur iepazinās ar A. P. Čehovu, Ļ. N. Tolstoju, A. I. Kuprinu. 1900.-1906. gados strādāja par avīzes "Krimskij kurjer" redaktoru. Rakstīja arī avīzei "Odesskije novosti".

1906. gadā viņu izsūta no Krimas opozicionāru uzskatu dēļ, tiek nosaukts par 'bīstamu dumpinieku". Aizbrauc uz Vāciju, sāk strādāt Berlīnē par Maskavas avīzes "Utro" korespondentu. Pēc gada nonāk Itālijā, ar ko saista savu turpmāko dzīvi. Kapri iepazīstas ar A. Peškovu - M. Gorkiju un tam tuviem cilvēkiem.

No 1907. gada ir itāļu korespondents "Birževije vedomosti", "Reč", "Russkaja misļ" un citos izdevumos.

Dzīves beigās kļuva par antikomunistu, simpatizēja agrīnajam itāļu fašismam, kurā redzēja nacionālās atdzimšanas ideju un alternatīvu boļševismam, iespēju tam pretoties gan krievijā, gan Itālijā.

Neilgi pirms nāves rakstīja V. I. Ņemirovičam-Dančenko: "Mēs - es un sieva - ēdam reizi dienā, arī tik daudz, ka pat zvirbuli nepabarosi. Dienu no dienas, gadu no gada dzīvojam ar cerību uz "ātru" boļševiku krišanu. Bet viņi, sasodītie, nez kāpēc negrib "grūtīties". "

Rakstnieks mirst no tuberkulozes 1928. gada 30. decembrī, Romā. Apglabāts Romas ne-katoļu kapsētā ārzemniekiem Testačo.

Daiļrade.

Rakstīt sācis no 1890. gada. Bez sava īstā vārda, rakstījis arī ar pseidonīmiem Marks Volohovs, K. Alazancevs, M. De-Mars, M. Zamjatins, Staroverovs.

[ Pilnāks saraksts:

  • П.
  • М. П.
  • М. П-н
  • Марк Волохов
  • К. Алазанцев
  • Л. Алазанцев
  • М. Алазанцев
  • Л. Т.
  • А. Томский
  • Л. Томский
  • В. Украинцев
  • В. Де-Мар
  • М. Де-Мар
  • М. Замятин
  • М. Константинов
  • Староверов
  • М. Клинкэр un citi.

http://archivsf.narod.ru/1870/michail_pervuhin/index.htm

Krievu literātoru vidū parasti tika uzskatīts kā "Čehova skolas rakstnieks, kurš ir spējis parādīt pelēkās dzīves skarbumu" (A. Amfiteatrovs), rakstnieks, kuru "interesē to liktenis, kurus nogrūž malā jaunās dzīves straume, to, kuri izdeg, kūp un dziest" (V. Ļvovs-Rogačevskis) .

Rakstījis arī aprakstus, publicistiku, piedzīvojumu literatūru, darbus bērniem un fantastiku.  Fantastikas dēļ ticis dēvēts arī par krievu Žilu Vernu vai Herbertu Velsu, kas būtu precīzāk.

Pervuhina fantastikas darbi ir sarakstīti galvenokārt alternatīvās vēstures žanrā. Viņu var uzskatīt par vienu no šī žanra dibinātājiem. Garstāstā "Otrā Napoleona dzīve" (1917) gāztais imperators bēg no Svētās Helēnas salas un cenšas izveidot Āfrikā varenu impēriju. Romānā "Uzvarētājs Pugačovs" (1924) zemnieku vadoņa uzvara un viņa kāpšana tronī tiek parādīta kā nacionālā nelaime. Vēl Pervuhina spalvai pieder zinātniski-fantastiskie romāni "Cilvēces šūpulis" (1911) un "Izgudrotāji" (1924), garstāsts "Pusnakts zemē" (1910) un daži fantastiski stāsti.

Viņš ir atstājis aprakstu sēriju par krievu kolonijas dzīvi Kapri ("Pie Gorkija Kapri" (1907) un citi). Atmiņas par Kapri kļuva par pamatu grāmatai "Boļševiki" (itāliski "I bolsceviki", 1918), kas satur rindu atmaskojošu Oktobra revolūcijas vadoņu portretu: L. D. Trockis, V. I. Ļeņins, A. V. Lunačarskis uc. Revolucionārajai vardarbībai un sabrukumam ir veltīta Pervuhina grāmata "Boļševiku sfinkss" (itāļu "La sfinge bolscevica", 1918). 1922. gadā, Berlīnē iznāk viņa grāmata "Atlūzas".

Pēdējais Pervuhina romāns "Pērļu krelles. No bohēmas dzīves" (1928) ir skandalozi-pornogrāfisks, krievu gadsimta sākuma beletristikas stilā.

Viņa okultais romāns "Zemes dievs" paliek nepabeigts.

Autors arī tulkojis citu rakstnieku darbus, konkrēti, no itāļu valodas - E. Salgari un L. Pirandello darbus.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%83%D1%85%D0%B8%D0%BD,_%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B0%D0%B8%D0%BB_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87

Viņa darbu faili.

http://az.lib.ru/p/perwuhin_m_k/

Te ir arī fantastika: „Zaļā nāve”, „Zvērs no dzīlēm”, „Napoleona otrā dzīve”.

***

Romāns „Uzvarētājs Pugačovs”.

https://www.litmir.me/br/?b=186387&p=1

Viņa publicistika.

http://ruskline.ru/analitika/2010/10/11/chernyj_papa/

Fantastikas enciklopēdijas šķirklis.

http://scifi.spb.ru/authors/p/pervuhin.m/pervuhin.htm