"Atklājums tika izdarīts nejauši, bet mēs ticam, ka tas palīdzēs uzzināt ko jaunu par oglekli," pastāstīja Tristans Ferrē no Lionas universitātes Francijā.

"Pats par sevi šis fakts nav nekas īpašs," teica dimantu pētnieks Čangfengs Čens no Nevadas universitātes Lasvegasā.

Nereti trieciena rezultātā grafīts var radīt izkaisītas amorfās zonas, kuras spēj pretoties dimanta iedarbībai. Tomēr Havero meteorīta gadījumā grafīta slāņi tika saspiesti un sakarsēti tik tālu, ka starp slāņiem izveidojās saites. Tieši tā notiek dimantu mākslīgā radīšana.

Ferrē komanda izpētīja jaunā tipa dimantus, lai noskaidrotu kā tajos ir izvietoti atomi. Apstiprinājās, ka tie tiešām ir agrāk neredzēta kristāliskā oglekļa fāze, kas teorētiski bija paredzēta, bet dabā sastapta nebija.

"Jaunā struktūra ir ļoti interesanta," teica Čens. "Tagad mēs varam mēģināt to izveidot laboratorijā, lai turpinātu pētījumus."

Viena no interesantākajām īpašībām, ko Čens vēlas noskaidrot, ir jauno dimantu cietība. Meteorītos atrastie gabaliņi bija pārāk niecīgi, lai pārbaudītu to cietību.

"Vienīgais pierādījums, ka tie ir cietāki par dimantiem, ir tas, ka pulējot ar dimantu pastu, mūsu tipi netika noberzti nost no materiāla," teica Ferrē. "Tādēļ mēs domājam, ka tie ir cietāki." Tomēr bez turpmākiem pētījumiem nav iespējams pierādīt, ka meteorītā atrastie dimanti ir cietāki par mākslīgajiem dimantiem.

Oriģinālais tekste atrodas šeit