Mēness izmēri un orbīta ir ideāli
Pēdējo dažu gadu laikā bija vairāki pilni Saules aptumsumi, kad Mēness aizsedza Sauli. Īstenībā tas, ka cilvēki var vērot šādu parādību, ir īsts brīnums. Sen zināms, ka Mēness ir vienīgais pavadonis, kas ļauj novērot pilnu Saules aptumsumu un planētas virsmas. Zemes gadījumā tas viss ir saistīts ar Saules, Mēness nosacītajiem izmēriem un to attālumu no Zemes. Mēness izmērs ir apmēram viena ceturtā daļa no Zemes. Tagad par dīvainībām. Mēness diametrs ir apmēram 400 reizes mazāks par Saules diametru. Taču Mēness ir arī 400 reizes tuvāk Zemei nekā Saule. Mēnesim turklāt ir ideāla riņķveida orbīta apkārt Zemei, atšķirībā no visiem citiem zināmajiem pavadoņiem. Tas arī rada iespaidu, ka Mēness un Saule debesīs ir apmēram viena izmēra. Kaut arī tā visdrīzāk ir sagadīšanās, tomēr tās varbūtība ir vairāki miljoni pret vienu. Sazvērestības teorētiķi nebeidz pierādīt, ka iemesls tam ir tāds, ka Mēness ir ‘mākslīgs objekts”, bet tās izmēri un orbīta ir precīzi aprēķināti.
Mēness vidū tukšs?
Karls Sagāns savā grāmatā „Intelektuālā dzīve Visumā”, 1966. gadā sacīja, ka planētas dabiskais pavadonis nevar būt iekšienē tukšs. Vairums ar viņu ir vienisprātis. Tāpēc zinātnieki bija šokā, kad seismiskās iekārtas uz Mēness 1969. gada 20. novembrī reģistrēja ievērojamas reverberācijas pēc „Apollo-12” Mēness moduļa nosēšanās uz Mēness virsmas. Mēness, ne tikai ‘zvanīja kā zvans”, tas to darīja vairāk nekā stundu. Ja tic datiem, tas nozīmē, ka Mēness vidū ir tukšs. Nākamās misijas laikā reverberāciju izmērīja atkal. Šoreiz efekts bija vēl lielāks, bet „zvanīšana” turpinājās vairāk nekā trīs stundas. Neskatoties uz spriedumu, ka Mēness patiešām var būt dobumains, uz to norāda pašas NASA-s eksperimenti, turpmākajos gados NASA lielā mērā tos vairs neafišēja.
Dīvainie krāteri
Mēness burtiski ir izvagots ar krāteriem, kas veidojušies tā eksistences gadu miljardos. Lai cik dīvaini arī nebūtu, pēc dziļuma krāteri ir vienādi. Saskaņā ar to, ko zinātnieki zina šodien, krāteriem būtu stipri jāatšķiras pēc dziļuma, taču uz Mēness tā nav. Vairums uzskata, ka tā ir vienkārša anomālija, taču daži domā, ka Mēness ir mākslīgs vai dobs, un uzskata, ka krāteri pierāda viņu teorijas. It kā zem klinšainās virsmas uz Mēness eksistē „iekšējā čaula”, kas sastāv no kaut kāda metāliska materiāla, kas spēj slāpēt triecienu jaudu un vienmērīgi sadalīt to pa visu virsmu, tā neļaujot rasties dziļiem krāteriem. Pēc dažu domām, šis apvalks arī nodrošina to, ka netiek bojāts tas, kas atrodas zem tā.
Mēness mākslīgās struktūras
NASA saka, ka „mākslīgās struktūras” uz Mēness vairums gadījumos ir optiskas ilūzijas, kā arī miglainu, nekvalitatīvu fotouzņēmumu rezultāts citos gadījumos. Tomēr sajūsminātie NLO pētnieki paziņo, ka šie attēli ir neapgāžami pierādījumi citplanētiešu un mākslīgu struktūru eksistencei uz Mēness. Pat dažu minūšu laikā internetā var atrast veselu kaudzi līdzīgu foto, daži no tiem izskatās visai pārliecinoši. Taču uzticamu pierādījumu, protams, ir maz. Viena no šādām anomālijām ar nosaukumu „Šķemba” ir atrodama arī NASA fotogrāfijās. Uzņēmumā var atrast mākslīgu struktūru, kas slejas virs virsmas. Tas fakts, ka tā met ēnu, piespiež daudzus NLO pētniekus uzskatīt, ka tā nevar būt optiska ilūzija. Interesanti, ka nosacīti nelielā attālumā atrodas cita iespējama struktūra „Tornis”, tā augstums varētu pat būt ap 11 kilometriem.
Mēness ir mākslīgi izvietots orbītā?
Nav nekādu šaubu, ka dzīve uz Zemes krasi izmainītos bez Mēness. Cilvēkiem tā var kļūt pat neiespējama. Mēness stabilizē Zemes okeānus un planētas polāros reģionus, tas rada gadalaikus, kas palīdz vairums planētas rajoniem un dzīvībai plaukt. Taču daudzi senie raksti ir vēstījuši par laiku pirms tā laika, kad Zemes debesīs ir parādījies Mēness. Daži tic, ka Mēness ir mākslīga struktūra, kas speciāli ir izvietota precīzi aprēķinātā orbītā, lai stabilizētu apstākļus uz Zemes.
Citplanētu izlūkbāze
Ja arī kāda nepazīstama, sena civilizācija mērķtiecīgi ir izvietojusi Mēnesi Zemes orbītā, tad vienīgais loģiskais izskaidrojums var būt tikai tāds, ka to ir izdarījusi ārpuszemes rase. Piemēram, pētnieks un autors daudzus strīdus izraisījušiem darbiem Dēvids Ike ir pārliecināts, ka Mēness ir mākslīgais pavadonis, kas noraida signālus no Saturna uz mūsu planētu un rada „matrici”, kas ir mūsu realitāte.
Mēness unikālā griešanās
Visi ir dzirdējuši par Mēness tumšo pusi, ko cilvēki nekad nav redzējuši. Daudzi domā, ka Mēness vienmēr ir pagriezts pret Zemi ar vienu pusi, tāpēc ka tas negriežas. Taču precīzāk šo Mēness daļu saukt par „tālo pusi”, tāpēc ka īstenībā Mēness tomēr griežas. Apkārt Zemei Mēness veic pilnu apli 27,3 dienās, bet apgriežas ap savu asi 27 dienās. Šāda „sinhronā griešanās” spiež vienu Mēness pusi visu laiku „aiziet” no mūsu planētas. Atkal Mēness ir unikāls ar to, salīdzinot ar citu planētu pavadoņiem. Sazvērestības teorētiķu viedoklis ir tāds, ka tas ir izdarīts speciāli, lai „Mēness tumšā puse” būtu ideāla vieta citplanētiešu bāzes radīšanai.
Mēness reālā vēsture
Savā strīdīgajā un daudz izsmietajā grāmatā „Vēstules no Andromēdas” autors un pētnieks Alekss Koljers cenšas pārliecināt, ka esot atklājis reālo Mēness vēsturi. Paņēmiens, kā viņš savu informāciju ir ieguvis, nedaudz „uztrauc” cilvēkus – autors ir - saņēmis „telepātisku ziņojumu” no citplanētieša, kurš dzīvo „Zeneta” zvaigznājā. Pēc Koljera vārdiem, Mēness īstenībā ir milzīgs kosmiskais kuģis, kurš te ieradies pirms miljoniem gadu. Tas esot atvedis „reptiloīdus, cilvēku un reptiļu hibrīdus, kā arī pirmos cilvēkus, kas pirmie nolaidušies uz Zemi”. Koljers liecina, ka Mēness ir vidū tukšs, no virsmas uz turieni ved vairākas slepenas ejas. Zem Mēness virsmas ir metālisks apvalks, zem tā ir apslēptas senu citplanētiešu bāzu atliekas, kas palikušas no milzīga kara, kas noticis pirms 113 000 gadiem. Šodien šīs bāzes ir ieņemusi slepenā pasaules valdība, kas strādājusi kopā ar ārpuszemes rasi.
Cita Zemes vēsture
Daudz senie raksti stāsta par laiku „pirms Mēness”. Piemēram, Aristotelis rakstīja par Arkādiju, vēstot, ka Zeme esot bijusi apdzīvota „pirms tam, kad debesīs virs Zemes ir bijis Mēness”. Analoģiski, Rodas Apolonijs runā par laiku, „kad ne visas „bumbas” bija debesīs”. Čibča ciltij Kolumbijā arī ir līdzīgas mutvārdu leģendas, kas sākas ar vārdiem: „Visagrākajos laikos, kad Mēness vēl nebija debesīs”. Zulusiem ir leģenda, kas liecina, ka Mēnesi „pievilka” klāt no neiedomājama attāluma.
Slepenās misijas uz Mēness
Alekss Koljers nav vienīgais cilvēks, kurš liecina, ka uz Mēness eksistē bāzes. Pēdējo divdesmit gadu laikā ir bijuši daudzi tādi paziņojumi, bieži nākuši no anonīmiem avotiem, kas atslepenojuši visāda veida slepenus dokumentus. Viens no nesenākiem ziņojumiem par Mēness bāzi nāk no doktora Maikla Sallas, kurš strādā ķīniešu kosmiskajā aģentūrā, gatavojot pilotējamu misiju uz Mēness. Ja sekmēsies, tad tas būs cilvēka pirmā parādīšanās uz Mēness pēc „Apollo-17” 1972. gadā. Salla liecina, ka bāze ir – daļa no „militāra, rūpnieciska ārpuszemes kompleksa”. Vēl dīvaināki ir viņa komentāri par to, ka NASA aktīvi bombardēja šādas bāzes, kā arī „senus artefaktus un objektus”, lai slēptu to eksistenci. Bez tam, viņš runāja par slepenām Mēness pētīšanas misijām uz Mēness, ko veic „slepena pasaules valdība”, kurai ir slepens līgums ar nezināmu ārpuszemes rasi.
P. S. Kā redzam, te ir daudzi sižeti zinātniskās fantastikas romāniem. Vienkāršāk jau būtu pieņemt, ka saprātīga dzīvība uz Zemes ir radusies tikai tāpēc, ka Zemes un Mēness „attiecības” ir tieši tādas. Tomēr, laikam kaut ko izfantazēt ir interesantāk.