Šausmas aizas lejā

2012. gada 9.maijā krievu eksperimentālā lidmašīna “Sausais Superdžets 100” (Sukhoi Superjet 100) no lidostas Džakartā devās eksperimentālā lidojumā. Uz tā borta atradās 45 cilvēki. Precīzi pēc 21 minūtes pēc izlidošanas avio laineris izzuda no radaru ekrāniem…

Pēc 19 stundu ilgas nepārtrauktas meklēšanas attaisnojās baisākie pieņēmumi: pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ lidmašīna milzīgā ātrumā ietriecās 2200 metru augstajā Salakas virsotnē. Pēc lielā cauruma kalnos, ko atstāja lainera fizelāža, bija redzams, ka pilots pēdējā brīdī mēģināja lidmašīnu pacelt augstāk, bet viņam tas neizdevās. Trieciena rezultātā lidmašīnas fragmenti iegāzās aizas lejā 450 metru dziļumā. Turpat atradās arī melnās kastes, un ķermeņi, pareizāk sakot – bojāgājušo pasažieru un pilotu ķermeņu fragmenti. Aviokatastrofā neizdzīvoja neviens.

Pirmie avārijas vietā ieradās indonēziešu jūras kājnieki, uzreiz pēc viņiem – mūsu ĀSM. Kareivji nevarēja nolaisties aizā – viņiem nebija piemērota ekipējuma. Lejup devās profesionāli alpīnisti. Tas, ko viņi tur ieraudzīja, uz mūžu paliks viņu atmiņā…

21.maijā glābšanas operācija bija pabeigta. Tiesa, kas “glābšanas” to varētu nosaukt tikai nosacīti: no aizas tika izceltas visu katastrofas upuru atliekas, atsevišķas lidmašīnas daļas un viena no melnajām kastēm. Otra tā arī pazuda kaut kur džungļos, tagad atlika noskaidrot avārijas iemeslu.

Nejaušība vai “ienaidnieku” intrigas?

Versiju, saskaņā ar kurām varēja notikt katastrofa, bija pietiekami. Viena no tām – pilotu kļūda. Lainera avarēšanas laikā Salaku ieskāva bieza migla, bet lidmašīnas pilots – izmēģinātājs Jabloncevs palūdza samazināt augstumu no trīs līdz 1,8 tūkstošiem metru, lai “panirtu” zem negaisa frontes, un vietējais dispečers atļāva veikt manevru. Pēc astoņām sekundēm lidmašīna vairāk nekā 400 km/stundā lielā ātrumā ietriecās kalnu klints nogāzē.

Lainerī, tuvojoties zemei, atradās priekšlaicīga brīdinājuma sistēma, bet tā nez kādēļ nenostrādāja. Pastāv varbūtība, ka nezināmu iemeslu dēļ piloti to atslēdza patstāvīgi.

Eksistē versija, ka tās varētu būt “ienaidnieku intrigas”. Halimas bāze, no kuras pacēlās “Sausais” – bija vieta, kur ASV specdienests indonēziešu kolēģus apmācīja dažādu līdzekļu cīņai ar lidmašīnām. Apmācībās ietilpst radionavigācijas sistēmu traucējumu radīšana un citi elektroniskā kara līdzekļi. Iespējams, ka laineris kļuva par šādu “apmācību” upuri.

Dīvainais kaps

Bet vietējie iedzīvotāji uzskata, ka lidmašīna avarēja pavisam cita iemesla dēļ – pārdabiska. Salaka kalns ir mistiska vieta, kurai indonēzieši cenšas mest līkumu. Daži kareivji no jūras kājniekiem, kuri pirmie devās meklēt lidmašīnas atliekas, apgalvo, ka džungļu biezoknī dzirdējuši dīvainas balsis. It kā kāds runātu aiz muguras, bet atskaties – neviena nav. Pārliecību šāds apstāklis nevairoja.

Sirmgalvji stāsta, ka uz kalna atrodas melnā burvja kaps. Cilvēks nedrīkst tam tuvoties, bet krievi netic šādai mistikai, lūk, tādēļ arī notikusi nelaime.

Tagad ir grūti spriest, kura no versijām ir tuvāka patiesībai. Daudz ko izskaidro melnās kastes atšifrējums. Kamēr atliek vienīgi piebilst, ka “Sausais Superdžets 100” – nav kalna vienīgais upuris. Neilgi pirms šīs katastrofas trīs cilvēki gāja bojā lidmašīnas mācību laikā pie Sibunara ciema, kas atrodas Salaka smailes ziemeļaustrumos. 2008.gada jūnijā turpat avarēja Indonēzijas MGS lidmašīna, bojā gāja 18 militāristi. Analogas avārijas notika 2004.gada aprīlī (par upuriem kļuva divi cilvēki), 2004.gada jūnijā (pieci upuri), 2003.gada oktobrī (septiņi upuri) un 2002.gada oktobrī (bojā gāja viens cilvēks). Salaka kalns regulāri ievāc asiņainus meslus.