Sibīrijas Republika. Neilgu laiku pastāvēja Pilsoņu kara laikā. Ideja atdzima 1990. gadā, kad Tomskā nodibināja Sibīrijas neatkarības partiju. No tā laika regulāri uzpeld domas par šādu valsti, pēdējo reizi - ar kustību "Pietiek barot Maskavu!" 2014. gada 17. augusta aizliegtajā mītiņā. Pašlaik tas izvērsies par Sibīrijas Savienoto Valstu kustību un atsevišķas nācijas – sibīrieši – pasludināšanu, taču liekas, ka tas vairāk ir virtuālā līmenī.
Čukotkas Republika. 1990. gada 28. septembrī Čukču autonomā apvidus Tautas deputātu padome pieņem lēmumu par Čukču Padomju Autonomās Republikas nodibināšanu. 25. novembrī vēlreiz par to tika noteikta balsošana, kas tomēr tika atcelta. 1991. gada 12. februārī vēlreiz šis jautājums bija dienas kārtībā, taču tika noraidīts, tomēr tika pieņemts lēmums, ka Čukču autonomais apgabals iziet no Magadanas apgabala, kļūstot par tiešu KF subjektu. http://basov-chukotka.livejournal.com/219049.html
Ņeņcu Padomju Autonomā Republika. 1990. gada 13. novembrī tika nolemts Ņencu autonomajam apvidum dot jaunu statusu, acīmredzot izdalot to no Arhangeļskas apgabala sastāva. Tomēr statuss nemainījās.
Lezgistānas Republika. Lezgīni ir tauta, kas dzīvo Dagestānas dienvidu daļā un Azerbaidžānas ziemeļos. Tautu atmodas periodā 1980. gadu beigās, 90. sākumā nodibinās lezgīnu organizācija "Sadval" ("Vienība"), kas virza jautājumu par lezgīnu valsti. Taču vienotības nav, jo tiek izvirzīti trīs varianti: valsts Krievijā, valsts Azerbaidžānā, kopīga valsts. Tomēr 1991. gada 28. septembrī izdodas pieņemt deklarāciju par "Lezgīnu tautas valstiskuma atjaunošanu". Tomēr cīņa par varu organizācijā aizved līdz tās galam. Jautājums par reālu valsti joprojām nav atrisināts. https://www.proza.ru/2013/09/23/1017
Donas Republika. 1991. gada 10. novembrī Donas kazaku savienība Stavropolē pieņem rezolūciju, ka Krievijas sastāvā ir jāatjauno minētā republika, kas jau pastāvēja Pilsoņu kara laikā. Projekts netiek realizēts.
Urālu Republika. Faktiski pastāvēja no 1993. gada 1. jūlija līdz 9. novembrim. Tas bija Sverdlovskas apgabala mēģinājums celt savu statusu līdz autonomas republikas līmenim. Toreiz Krievijas subjektiem bija dažāds statuss. Nopietnāku šo pasākumu darīja tas, ka to veidoja vietēja vara un tas nebija mikronacionāls projekts. Palašinātās republikas sastāvā varētu ieiet arī Permas novads, Čeļabinskas, Orenburgas un Kurgānas apgabali. Vietējais separatisms beidzās ar to, ka tika atlaista Sverdlovskas apgabala padome un gubernators. Iecerētais 12. decembra referendums vispār nenotika, bet visi republikas pieņemtie dokumenti tika atzīti par spēku zaudējušiem.
Dienvidurālu Republika. 1993. gada 8. jūlijā tika pieņemts lēmums par Čeļabinskas apgabala pārveidošanu par republiku. To paraksta apgabala padomes priekšsēdētāja vietnieks Salomatkins, taču par prezidentu pats savi iecēla politiķis Kostromins, taču tika apcietināts. Uz varu apgabalā tēmēja arī kāds Aleksandrs Avdejevs, kurš pasludināja sevi par Urālu caru Aleksandru I, bet "republiku" par "Urālu caristi". Interesanti, ka virtuāli Dienvidurālu Republika eksistē vēl šodien. Viņas plānos ir paaugstināt Orenburgas un Čeļabinskas apgabalu statusu, kā arī - nodibināt neatkarīgu Dienvidaizurālu Republiku un autonomiju "Dienvidurāli" - abas Kazahstānas teritorijā. Acīmredzot, pēc Austrumukrainas parauga.
Habarovskas Republika. Esot bijis viens no 1993. gada projektiem novada pārveidošanai par republiku. Krievu failos informāciju par to neatradu. Tas pats saistībā ar Permas Republiku, Piejūras Republiku, Samāras Republiku, Tjumeņas Republiku, Vologdas Republiku un Jeņisejas Republiku. Iespējams, ka ir bijušas citas republikas.
Baltijas Republika. Kaļiningradas apgabalā no 1993. gada 1. decembra līdz 2005. gada 21. februārim darbojās Baltijas republikāniskā partija ar mērķi apgabalam piešķirt republikas statusu. Partiju aizliedza, kad Krievijā mainījās likumdošana, pēc kuras par partiju var saukt tikai Viskrievijas organizācijas. Tāpēc organizācija mainīja nosaukumu uz sabiedriskā kustība "Republika".
Tālo Austrumu Republika. 1995. gada 1. aprīlī avīzē "Habarovskij ekspress" parādās raksts par reālās Tālo Austrumu Republikas dibināšanas 75. gadu jubileju, ar domu, ka būtu vērts tādu atjaunot. Gan KF sastāvā, daļa no plāna sāk realizēties, kad 2012. gada pavasarī nodibina organizāciju "Tālo Austrumu Alternatīva". Iemesls - ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, no 1989. līdz 2012. gadam tur iedzīvotāju skaits samazinājies par 20%.
https://rossaprimavera.ru/article/o-separatistskih-tendenciyah-na-dalnem-vostoke
Atsevišķā Islāma teritorija. 1998. gada 18. augustā kaujinieku-vahabītu grupas bija iekarojušas daļu no Dagestānas Kadaras zonā un nodibināja tur savu varu, mērķis bija pievienot šīs teritorijas Čečenijai. 1999. gada 12. septembrī kaujas par teritorijas atgūšanu beidzās un "Islāma Neatkarīgā Republika" beidza pastāvēt.
http://www.geopolitics.ru/karta-sajta/%E2%96%BC-vse-nepriznannye-avtonomii/
Krievu Republika. 2003. gada 1. decembrī nodibināt virtuāla krievu valsts Krievzeme. Idejas autoru doma ir tāda, ka Krievijā citām tautām ir savas republikas, bet pašiem krieviem - nav. Viņi ir apspiesti. http://www.rr-rus.ru/
Kaukāza emirāts. Faktiski - teroristiska organizācija, kas izveidojās pēc Čečenijas Republikas Ičkērijas sabrukuma 2007. gadā un pasludināja savu varu visā Ziemeļkaukāzā, taču aprobežojās ar partizānveida teroriskiem uzbrukumiem dažādās Kaukāza vietās un Krievijas centrā. Praktiski visi grupējumu līderi ir nogalināti un daļa no kaujiniekiem karo Islāma valsts pusē Sīrijā.
Pomoru Republika. 2012. gada 21. novembrī Arhangeļskā sākas tiesa pret Pomoru asociācijas priekšsēdētāju Ivanu Mosejevu, kurš esot kurinājis naidu un pazemojis cilvēka cieņu, radot "pomoru mītu", sapņojot par "Pomoru Republiku". Pati Pomorjes ideja rodas 1990. gados. Pomori ir krievu etnogrāfiska grupa, kas dzīvo Eiropas daļas ziemeļos un runā pomoru dialektā. https://rossaprimavera.ru/article/%D0%BF%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%84
Ingrija. Vēl viena reģionālisma ideja ir atjaunot republiku bijušajās ingermanladiešu (Ingermanlande - otrs nosaukums) apdzīvotajās teritorijās. Apmēram Karēlijas un Ļeņingradas apgabalā kopā ar Sanktpēterburgu. Īpaši tādēļ, ka Pilsoņu kara laikā kādu brīdi pastāvēja neatkarīga Ziemeļingrijas valsts. https://vk.com/free_ingria
Vienīgās teritorijas, kam izdevās paaugstināt statusu līdz republikām, bija Adigeja, Altaja Republika, Karačaja-Čerkesija un Hakasija. Čukotka un Ebreju autonomais apgabals izstājās attiecīgi no Magadanas apgabala un Habarovskas novada, nemainot statusu. Citas zemākā ranga teritorijas statusu saglabāja vai pat zaudēja. Aginskas Burjatija, Ustjordinskas Burjatija, Korjakija, Komi Permiešu AA, Evenkija, Taimiras (Dolganu-ņencu) AA vairs neeksistē. Palikuši tikai četri autonomie apvidi (AA): Ņencu, Hantu-Mansu, Čukču un Jamalas Ņencu AA.
Krievu sabiedrību satrauc arī tas, ka krievu skaits autonomajās republikās vairums gadījumos sarūk. Šodien Krievijas teritorijā notiek nacionālo teritoriju subjektu „valstiskošanās”. Pie varas nāk nacionālās elites, kas pārvēršas par ilglaicīgi „vēlētām diktatūrām”. Īpaši tas redzams Čečenijā. Separatisma tendences var redzēt Tuvā un Burjatijā, Tatarstānā un Dagestānā.
Tivas Republika. 1989. gada oktobrī tiek dibināta Tuvas tautas fronte, no tās izveidojas Tautas fronte „Hostug Tiva” (Brīvā Tuva”), tiek pieņemti lēmumi, ka Tuvas iekļaušana Padomju Savienībā ir bijusi nelikumīga. Kopā ar Suverēnās Tuvas Tautas partiju izdodas panākt, ka konstitūcijā ieraksta, ka republikai ir tiesības izstāties no KF. Pēc 1993. gada konstitūcijas Tuva kļuva par Tivas Republiku, tika veidota Tuvas pilsonība un citas suverenitātes pazīmes. 1990. gadu vidū separātisms norimst. 2001. gada redakcijā, ne bez Maskavas spiediena, reģionālās atšķirības tika likvidētas. No 2010. gada 12. aprīļa pazūd arī jēdziens par Tuvas pilsonību. https://dn.depo.ua/ukr/dn/separatistskie-ugrozy-sovremennoy-rossii-tuva-02042016200000
Dažādu mazāku Krievijas nacionalitāšu karogus var redzēt un iepazīt tās šajā portālā: http://www.vexillographia.ru/russia/index.htm