Liks atgriežas uz Parīzi. Viņš skatās daudz filmu, strādā filmēšanas laukumos – spēlē otrā plāna lomas. 19 gadīgais Liks Besons aizbrauc uz Holivudu, bet nepaliek tur ilgi. Trīs gadus viņš pavada armijas dienestā. Pēc tam atkal nodarbojas ar kinematogrāfiju - sākumā, kā muzikālo klipu inscenētājs, pēc tam kā režisora asistents „lielajā kino.”
1983. g. uzņēma savu pirmo filmu „Pēdējā kauja”. Šī filma piesaistīja kritikas uzmanību. Tā ir apbalvota ar 12 kinoprēmijām visā pasaulē. Otrā filma” Lielā zilgme” saņēma 7 prēmijas un kļuva plaši pazīstama. Viņš uzņem skaistāko filmu par zemūdens romantiku „Zilais bezdibenis”. Tajā ir nostaļģija pēc bērnības gadiem un dziļa cieņa pret profesiju.
1990. g. viņš uzņēma filmu. Viņu sauca „ Niķita”, kas kļuva par pasaules sensāciju.
1997. g. iznāk jaunā filma ”Piektais elements”.
Luks Besons ir 8 kinofilmu autors. Tagad viņš turpina strādāt ar materiāliem jaunām filmām.
Divas pasaku grāmatas ”Arturs un miniputi” un ”Arturs un urdalaka atriebība”- L .Besona debija bērnu literatūrā. Viņš gatavojas arī uzņemt filmas pēc savu pasaku motīviem. Tagad jau grāmatas ir četras un drīz būs arī otrā filma.
Citi nosaukuma tulkojumi latviešu valodā: "Artūrs un minimoji" un "Artūrs un mazmurkšķīši":
http://www.arthuretlesminimoys.com/
ARTURS UN MAZMURKŠĶĪŠI (ARTHUR AND THE MINIMOYS)
Animācijas piedzīvojumu filma. Francija. 2006.
Režisors: Luks Besons
Lomās: Fredijs Higmūrs, Mia Ferova, Rons Krofords.
Filmas galvenais varonis ir Artūrs. Viņš dzīvo pie savas vecmāmiņas, jo vecāki par zēnu daudz neinteresējas, un savukārt Artūrs to ņēmis ļaunā. Viņu var saprast, var saprast arī to, ka vecmāmiņa tagad ir Artūram vistuvākais, vismīļākais, visdārgākais cilvēks, jo vectētiņš kādā dienā pazudis – nesaprotami un neizskaidrojami. Vienkārši izgaisis. Artūrs ir nolēmis atrast Mazmurkšķīšu zemes dārgumus, lai varētu glābt vecmāmiņas māju. Dārgumi varētu būt kā izpirkums, ko dot negodīgiem parādu piedzinējiem, kas ar viltu grib iegūt vecmāmiņas māju un zemi. Un tad – viss notiek. Vectēva bibliotēkā Artūrs atrod burvju grāmatu, tā viņam parāda ceļu uz Mazmurkšķīšu zemi. Tā ir pavisam cita un citāda pasaule. Mazmurkšķīši ir tādas mazas un gudras radībiņas, kam savi likumi un sava kārtība. Tur Artūrs iepazīstas ar Mazmurkšķīšu zemes valdnieka meitu princesi un viņas jaunāko brāli princi. Sākas raibu raibie piedzīvojumi, jo arī Mazmurkšķīšu zemē ir ļauni spēki, pret tiem nākas cīnīties visiem spēkiem. Visi notikumi liecina, ka izdomas nav trūcis ne filmas autoriem, ne arī Artūram un Mazmurkšķīšu zemes iemītniekiem.
http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/13850/15165/
Šogad uz Ziemassvētkiem gaidāma nākošā filma.
Jāsaka, ka slavenais režisors neiztiek arī bez līdzautoriem un viens no tiem Artūra epopejā ir rakstnieks un žurnālists Patriks Verbērs. Par viņu nākošais raksts.
Patriks Verbērs. Vēsture kā piedzīvojums.
http://www.ripol.ru/_dictionary/391/pages/879/authors/
http://www.ozon.ru/context/detail/id/5085215/
Patriks Verbērs ir dzimis 1966. gada 10. martā, Briselē. Beļģis. Beidzis Beļģijas universitātes mākslas vēstures un arheoloģijas kursus. Precējies. Dzīvo starp Briseli, Parīzi un Romu, kur uzstājas ar publiskām lekcijām un vāc materiālus saviem jaunajiem romāniem. Žurnālists, specializējas karaļnamu dzīves aprakstos. Raksta arī romānus un scenārijus.
Mīl: komiksus par beļģu reportieri un ceļotāju Tintinu un viņa sunīti Milū, kroņus, Bretaņu, Vogēzu laukumu, tēju, alu «Orval», pastaigas kājām, kaķus, rūgto šokolādi, Ludviķi XVIII, franču dziedātājas un vakarus ar draugiem.
Neieredz: neapstrādātus tomātus, aukstus rītus, spēlēt futbolu, skeptiķus, tumšo alu, slēpes, gaļu, korķus uz ielām, Sissi (Austrijas Elizabeti) un informātiku.
http://fr.wikipedia.org/wiki/Patrick_Weber
http://encyclo.voila.fr/wiki/Patrick_Weber
Kā jau teikts, Verbērs ir rakstījis arī romānus, tā kā viņa interešu lokā dažādu karaļnamu liktenis, tad arī romāni ir vēsturiski: "Skotu karaļi", "Septiņas rūnas", "Ēnas virs Aleksandrijas", "Florences eņģelis", "Kleopatras dzīres", lielus panākumus ir ieguvis viņa jaunākais cikls "Melnā ordeņa saknes", kurā ir iznākuši romāni: "Vikingi" un "Katari". Pašlaik autors raksta iespējamās triloģijas trešo romānu.
Spriežot pēc romāna "Vikingi" anotācijas tas ir vēsturisks piedzīvojumu gabals Indiana Džonsa un slavenāko Dena Brauna romānu stilā.
Ir 1944. gads. SS trieciengrupa pēta necaurejamus meža biezokņus, lai atrastu apslēpto, pirmā Normandijas valdnieka Rollona kapu.
Kādi gan dārgumi spiež nacistus sagriezt vietām debesis un zemi, latrastu tos tūkstots gadu pēc tam, kad vikingi ir iebrukuši franku teritorijā?
Franču pretošanās kustības aģents, arheologs Pjērs le Biāns ir spiests atklāt senās vēstures faktus un atklāt visus noslēpumus, lai spētu stāties pretī varenajam SS Melnajam ordenim.
Pjēram un bezbailīgajai Žozefīnei no kustības kaujinieku grupas nav citas izejas. Jebkādiem līdzekļiem ir jāatklāj noslēpums, no kura ir atkarīga Trešā reiha nākotne un Otrā pasaules kara iznākums.
http://www.veche.ru/books/show/2655/
Verbērs ir prēmijas "Prix Jean d'Heurs" laureāts 2005. gadā. http://www.prix-litteraires.net/prix/1231,prix-jean-d-heurs-du-roman-historique.html