Dreika vienādojumu izveidoja 1960. gadā Kornelas universitātes astronoms Frenks Dreiks. Tas palīdz izrēķināt varbūtību, ka Visumā pastāv saprātīgas dzīvības formas, nosakot šādu vienādojuma «sastāvdaļu» parametrus — zvaigžņu skaits, ap kurām riņķo planētas, to planēru daudzums šādās sistēmās, kas griežas ap savu zvaigzni apdzīvojamības zonā (tas ir, tādā attālumā, kas ļauj uz planētām būt šķidram ūdenim), to planētu skaits šajā zonā, uz kurām dzīvība rodas, un tā tālāk.
Praktiski visus Dreika vienādojuma parametrus nav iespējams novērtēt viennozīmīgi vai vismaz šaurās robežās. Izņēmums līdz šim bija parametrs, kas nosaka dzīvības rašanās iespējamību uz planētas, kas atrodas savas zvaigznes apdzīvojamības zonā. Speciālistu pārliecība par parametra lielumu balstījās uz faktu, ka uz Zemes dzīvība parādījās dažus simts miljonu gadu pēc tam, kad planēta pietiekami atdzisa (pēc kosmiskiem mērogiem tas ir ļoti mazs laika periods).
Jaunā darba autori pārvērtēja ši parametru, izmantojot savos spriedumos Baijesa teorēmu — varbūtēju teorēmu, kas ļauj noteikt varbūtību, kad iestājas kāds notikums tādā situācijā, kas tikai netieši apstiprina šo faktu. Pētnieki pierādīja, ka fakts, ka uz Zemes dzīvība ir radusies, nepalielina varbūtību, ka citas dzīvas būtnes parādīsies uz citām planētām. Vēl vairāk, tā kā saprātīgās dzīves evolūcija prasīja 3,5 miljardus gadu, lai parādītos citi saprātīgi iemītnieki uz citām planētām, kā obligāts nosacījums ir agra dzīvu būtņu rašanās uz šīm planētām. Bet šis notikums ir pietiekoši reta parādība.
- K. I.