Par teorētisko pamatu tās radīšanai nokalpoja tas fakts, ka cilvēka smadzenes ir spējīgas pārdalīt funkcijas pa dažādiem ādas apvidiem, kas ļauj atjaunot zaudētās iespējas, piemēram, redzi. Dotajā gadījumā par “acīm” cilvēkam, kurš izmantos masku, kalpos viņa mēle.

Maska aprīkota ar kameru, kuras iekšienē izvietoti stimulatori, kuri nodod informāciju no kameras uz mēli vāju elektrisku impulsu veidā. Šie impulsi arī ļauj “redzēt” priekšmetus.