Plašs faktu materiāls par šo tēmu ir savākts šajā saitē:

http://sprott.physics.wisc.edu/pickover/pc/glass-worm.html

Tur ir dotas arī saites uz citām interneta adresēm; īpaši interesanta ir saite: http://palermoproject.com/lowell2004/site.htm - tajā stāstīts par Marsa izpētes sākumu līdz pat mūsu dienām, apskatot arī kādreiz slavenos "Marsa kanālus". Uz Marsa tomēr valda pavisam savādāki apstākļi, nekā uz Zemes, tāpēc nav nekāds brīnums, ka uz tā virsmas atrodami arī tādi objekti, kādu nav uz Zemes. Protams, visi skaidri izpētīt varēs tikai rūpīgi pētījumi uz vietas. Diemžēl, lieli izrāvieni pilotējamos, kosmiskajos lidojumos vairs nav gaidāmi. Lielais izrāviens kosmosa apgūšanā pirms 50 gadiem sākās tikai ar mērķi, parādīt savu varēšanu. Padomes ar neiedomājamu spēku sakopojumu un avantūru (tagad visi atzīst, ka Gagarina iespēja aiziet bojā savā pirmajā lidojumā bija 50%) pirmās sūtīja cilvēku kosmosā, amerikāņi atbildēja ar lidojumu uz Mēnesi - tikpat lielu avantūru - Mēness kabīne nebija aprīkota ar borta datoru, astronautiem vajadzēja lidot, stāvot kājās, jo svara taupīšanas dēļ krēsliem vieta neatradās. Un beigās izrādījās, ka īstas vajadzības apgūt Mēnesi nav vispār, tik tā goda, kā pirmajiem iespraust karogu. Arī orbitālo staciju izmantošana Padomijā lielā mērā notika, pildot militārus mērķus. Starptautiskā orbitālā stacija lidos ap Zemi vēl kādus 10-20 gadus, tad tās resursi būs izsmelti. Pēc pāris gadiem gaidāmais privātās kosmonautikas bums lielākoties būs ar izklaides piegaršu. Amerikāņi savu jauno, lielāko nākošās paaudzes kosmiskās tehnikas projektu "Constelation" ir apturējuši. Krievija gan veido savu jaunās paaudzes pilotējamās kosmiskās sistēmas projektu, kas neoficiāli tiek saukts par "Rusj", bet ir skaidrs, ka lidojums uz Marsu būs pa spēkam tikai darbojoties kopā. Turklāt nav nekāda jēga lidot atkal tikai tāpēc, lai "iespraustu karogu". Pārāk dārgi. Jālido ar mērķi, veidot patstāvīgu Marsa bāzi. Tikai tad projekts var atmaksāties. Un vai krīžu un karu plosītā Zeme to pavilks, tas vēl ir jautājums. Varbūt, nākotnē uz Zemes samilzīs tik lielas problēmas ar ekoloģiju, ka nebūs vairs laika un naudas domāt par kosmosu. Lai atceramies kaut vai bišu izmiršanu, kas var draudēt ar to, ka aizies bojā trešā daļa no Zemes kultūraugu platībām, nemaz nerunājot par savvaļas augiem. Tas var radīt tādu Vispasaules bada problēmu, ka kosmosam neatliks laika. Tāpēc jau zināmie Marsa noslēpumi var palikt noslēpumi vēl ļoti ilgi.