Marsa radiācija

Ievietots vecajā lffb lapā 29.04.2003. Autors - Robert Roy Britt/SPACE.com/. Tulkojums, iespējams, Annas Ginteres.

Sākotnējie pētījumi par kosmisko radiāciju uz Marsa liecināja, ka astronauti, kuri turp aizceļos saņems radiācijas devu, kas būs tuva kritiskajai devai.

Pateicoties tam, ka aizsardzības iespējas un mehānismi uzlabojas, šo devu ir iespējams samazināt, bet zinātnieki apgalvo, ka tādā gadījumā būs nepieciešama radiācijas sensoru tīkla izveide Saules sistēmas iekšējā apgabalā, lai brīdinātu astronautus par kosmisko vētru tuvošanos laicīgi.

Radiācijas līmenis tika novērots ar NASA kosmosa kuģi Odiseju veselu gadu un analizēts, lai noteiktu tā svārstības un līmeni trīs gadu laikā, jo plānots, ka tik gara varētu būt pirmā cilvēku misija uz sarkanās planētas.

 

 

„Tas ir nenovēršami, ka nākamo kosmisko ceļojumu plānotājiem būs jāapsver iespējas, kā samazināt radiācijas iedarbību,” teica Kerijs Zeitlins, kas strādāja Odiseja misijas ietvaros kā radiācijas pētnieks.

Odiseja Marsa radiācijas vides eksperimenta (MARIE) aparatūra pētīja divus radiācijas tipus. Viens no tiem ir relatīvi stabils un konstants lādēto daļiņu apstarojums no visām pusēm, kura konkrēta izcelsme nav nosakāma. Planētu, protams, apstaro arī Saules izsviestās daļiņas, kas notiek šad un tad un skar arī Zemi.

Abu veidu starojums var radīt uzkrāšanās efektu un veselības traucējumus pat pie mazām devām, ja objekts starojumam ir pakļauts ilgstoši.

Radiācija tiek mērīta zīvertos, un NASA ir noteikusi astronautu darba laika limitu, kas ir atkarīgs gan no vecuma, gan dzimuma, bet pārsvarā svārstās no 1 līdz 3 zīvertiem. Pēdējā laikā šai robežai ir tendence samazināties, pateicoties daudzajiem medicīniskajiem pētījumiem. Odiseja pētījumos iegūtie dati liecina, ka Marsa radiācija ir 2,5 reizes augstāka nekā SKS. Trīs gadu laikā astronauti saņemtu vismaz 1 zīvertu lielu devu, teica Zeitlins.

Tā kā Zemei ir spēcīgs magnētiskais lauks, tad lielākā daļa radiācijas tiek atstarots. Marsa virsma savukārt ir pakļauta augstāku devu iedarbībai.

„Tās ir menedžējamas devas,” teica Zeitlins. Lai gan viņš piemetināja, „tās ir ļoti tuvas robežai.”

Odiseja dati pierādīja, ka Saules radiācijas izplūde var būt vērsta konkrētā virzienā un vienlaicīgi arī ļoti koncentrēta. Bet tas netika pierādīts visos gadījumos.

Kad Marss un Zeme atrodas vienā pusē Saulei, kā tas būs šinī vasarā, vienkārša eksplozija uz Saules var skart abas planētas. Odisejs veiks šādu gadījumu uzskaiti. Bet Marss lielu daļu savas dzīve laika tomēr pavada Saulei pretējā pusē, attiecībā pret Zemi. Pagājušā gada laikā daļa no Saules vētrām skāra tikai vienu no planētām. Viena no vētrām, kas tika reģistrēta pagājušā gada jūlijā, skāra abas planētas, lai gan Marss un Zeme atradās Saulei pretējās pusēs.

„Mums būs nepieciešams radiācijas monitoru tīkls Saules sistēmas iekšējā reģionā, lai kontrolētu šāda veida notikumus un laicīgi brīdinātu astronautus, lai viņi paspēj sagatavoties un paslēpties no radiācijas ietekmes,” piebilda Zeitlins.