Linda Kusiņa-Šulce, fragments.
0:00, 28. februāris 2016
Šonedēļ Ķīpsalas izstāžu zālē risināsies gada lielākais notikums grāmatniecībā – “Latvijas Grāmatu izstāde 2016”. Starptautiski pazīstamā zviedru rakstniece Marija Ērnestama, kuras romāna “Bustera ausis” tulkojums drīzumā nāks klajā “Lauku Avīzes” izdevniecībā, tajā diemžēl nebūs klāt. Taču, tā kā “Bustera ausis” ir Ērnestamas grāmata, kura saņēmusi vislielāko starptautisko balvu un nomināciju birumu, izlēmām intervēt viņu tieši šajā nedēļā, kad interese par grāmatām izpaužas visaktīvāk.
Marijas Ērnestamas romānu firmas zīme ir balansēšana starp ģimenes idilli un noslēpumiem, kas atklājas tikai pamazām, romāna gaitā, un visi gabaliņi īsti sakrīt savās vietās tikai pašās beigās, kā pienākas kārtīgā detektīvstāstā. Sarunu gan sākām no paša sākuma.
– Jūs studējāt matemātiku, tad – angļu literatūru, pēc tam žurnālistiku un politikas zinātni, strādājāt par žurnālisti, visbeidzot pievērsāties rakstniecībai. Kā skaidrojat šādus pavērsienus?
M. Ērnestama: – Cilvēki parasti iedalās tādos, kam patīk matemātika, un tādos, kas dod priekšroku valodām. Man patīk kā humanitārie, tā eksaktie priekšmeti, tā vienmēr bijis. Tā nu sāku ar angļu literatūras studijām, tad pievērsos matemātikai, bet jau studējot domāju, kā šīs abas puses varētu apvienot. Nolēmu, ka labs veids, kā to izdarīt, ir žurnālistika, turklāt vienmēr esmu rakstījusi un lasījusi – jaunībā draugi žēlojās, ka nevar mani nekur aizvilkt. Studēju žurnālistiku Gēteborgas universitātē, tad devos uz ASV, kur turpināju studēt to un arī politikas zinātni. Vienpadsmit gadus strādāju kā žurnāliste Vācijā, kur dzīvoju kopā ar vīru, un, kad pārcēlāmies uz Zviedriju, man bija radusies ideja par sižetu grāmatai. Tā es uzrakstīju pirmo romānu “Kaipirinja ar nāvi”, tas izrādījās veiksmīgs, un kopš tā laika rakstīšana man ir pilna laika darbs.
– Runājot par “Kaipirinja ar nāvi”, kritiķi to salīdzināja ar krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova slaveno romānu “Meistars un Margarita”. Kā vērtējat šo salīdzinājumu, vai pašai ir sanācis izlasīt Bulgakova romānu?
– Jā, “Meistars un Margarita” ir tulkots zviedru valodā, man to iedeva kāds draugs pirms daudziem gadiem, sakot, ka man tas noteikti jāizlasa. Izlasīju un noliku, un, taisnību sakot, aizmirsu. Bet, kad dzirdēju šos salīdzinājumus, par tiem padomāju, un man zināmā mērā jāpiekrīt. Iespējams, tā bija neapzināta ietekme, jo es tiešām izjūtu radniecību ar vairākiem krievu rakstniekiem, kas ļoti nopietnas tēmas apvieno ar melno humoru, realitāti ar mistiku kā Bulgakovs.
– Ja nu reiz ieminējāties par krievu rakstniekiem, vai varat pieminēt vēl kādas literārās ietekmes?
– Lielāko iespaidu uz mani noteikti atstājis Šekspīrs. Protams, tas izklausās pārāk paredzami, taču es galu galā studēju angļu literatūru (smejas). Šekspīra darbos vienmēr ir ļoti izteikta cīņa starp labo un ļauno, gaišo un tumšo, ļoti spēcīgas emocijas – alkatība un kaislība, vara, mīlestība un nodevība. Bet, līdzīgi kā Bulgakovs, arī Šekspīrs pat savās traģēdijās vietām negaidīti kļūst jocīgs, tajās ir smieklīgi fragmenti, kas ļauj lasītājam vai skatītājam atvilkt elpu no pārāk lielas nopietnības.
– Jūsu grāmatas un recenzijas par tām liek domāt, ka jūs fascinē vēsture – gan cilvēces vēsture kopumā, gan jūsu dzimtas vēsture. Kur slēpjas vēstures burvība?
– Absolūti precīzi, ļoti labs novērojums. Man bija ļoti ciešs kontakts ar visiem četriem vecvecākiem, kuri nodzīvoja ļoti garu mūžu. Man patika klausīties viņu stāstos, savukārt viņiem patika stāstīt, viņi prata to darīt aizraujoši, un viņiem arī bija ļoti interesantas atmiņas. Tādēļ arī es ieinteresējos par vēsturi – caur savu tuvinieku stāstiem. “Marionešu meitas”, pirmā latviski tulkotā grāmata, ļoti lielā mērā saistās ar manu vectēvu, jo viņš Otrā pasaules kara laikā strādāja ar bēgļiem no Austrumeiropas. Savukārt “Bustera ausis” stāsta par manas mātesmātes pieredzi, sarežģītām mātes un meitas attiecībām. Vēl man ir romāns “Otrā pusē Saulei”, kurā ļoti iespaidojos no kāda radinieka, kas Ķīnas pilsoņu kara laikā tur darbojās kā baptistu misionārs un pieredzēja ārkārtīgi aizraujošus notikumus.
https://www.la.lv/skandinavu-detektivs-vesture-un-melnais-humors
Marija Ērnestama. “Marionešu meitas”
LA.LV 16:51, 11. marts 2015
Iznācis zviedru rakstnieces Marijas Ērnestamas romāns – psiholoģiskais detektīvs “Marinešu meitas”.
Mariannai pieder veikaliņš, kurā pārdod senas rotaļlietas, marionetes, teātra kostīmus, maskas un grāmatas. Viņai ir divas māsas. Iznesīgajai Elenai pieder beķereja, Karolīna ir sapņu tulkotāja un pedantiska grāmatvede. Laiku pa laikam visas trīs māsas apvienojas ansamblī “Marionešu meitas” un iestudē leļļu izrādes.
Viss mainās, kad pilsētā ierodas kāds svešinieks, kurš restaurē senu beķereju, vāc materiālus grāmatai un mazpamazām iepazīst visus pilsētiņas iedzīvotājus. Pilsētnieki viņam uztic savus dzīvesstāstus līdz vispersoniskākajām detaļām, sāk uzvesties citādi, notiek dīvainas lietas… Galu galā visi nolemj uzzināt, kas ir šis Amnons. Marianna ir spiesta atgriezties pie trīsdesmit gadus seniem notikumiem un ģimenes drāmas, kas tā arī palikusi neatklāta…
“Neparasts romāns, kas jau no pirmajām romāna rindām aizrauj lasītāju un ievelk notikumu virpulī. Autore rāda, cik bērnišķīgi un iracionāli mēdz uzvesties cilvēki, tāpēc galvenie varoņi un viņu rīcība ir tik ticami un cilvēciski saprotami. Vienkārši burvīgs romāns.” Femina
“Romāns ir mistisks, noslēpumains, gandrīz kā psiholoģisks trilleris, bet tajā pašā laikā to var dēvēt arī par pasaku.” Tranås-Posten
Marija Ērnestama ir viena no spilgtākajām zviedru rakstniecēm, dramatiskas spriedzes un psiholoģisku romānu autorēm. Viņas darbi izdoti 12 valstīs pusmiljonu tirāžā. Marija Ērnestama lielu popularitāti ieguvusi Francijā,Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Polijā un Krievijā.
Francijā saņēmusi grāmatu tirgotāju balvu, Prix Page des Libraires (par romānu “Bustera ausis”) un par romānu “Vienmēr ar tevi” nominēta Prix Littéraire Cezan Inter-CE.
https://www.la.lv/marija-ernestama-marionesu-meitas
Maria Ernestam (dzimusi 1959. gada 28. novembrī) ir zviedru autore un žurnāliste.
Ernestama uzauga Upsalā, Zviedrijā. Viņa ir žurnāliste, ieguvusi žurnālistikas grādu Gēteborgas Universitātē. Turklāt Ernestama Upsalas Universitātē studēja angļu literatūru un matemātiku. Ernestama studējusi arī ASV, kur Kanzasas Universitātē ieguvusi mākslas maģistra grādu politikas zinātnē, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskajām attiecībām. Pēc tam viņa pārcēlās uz Vāciju, kur vienpadsmit gadus uzturējās Frankfurtē pie Mainas kā korespondente Zviedrijas biznesa nedēļas izdevumam "Veckans affärer" un Zviedrijas medicīnas nedēļas izdevumam "Dagens medicin".
2005. gadā Marija Ernestama lika publicēt savu pirmo romānu "Caipirinha with Death" (Caipirinha med Döden). Tas stāsta par to, kā Nāve klauvē pie nepareizajām durvīm un satiek sievieti, kura sāk strādāt viņas labā. Krievijā grāmatu salīdzināja ar Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita". Kopš tā laika Ernestama ir sarakstījusi vēl septiņus romānus un piedalījusies antoloģijās un stāstu izlasēs. Ernestama kopā ar vīru un diviem bērniem dzīvo Stokholmā.
Autorība
Marijas Ernestamas grāmatas raksturotas kā dramatiski psiholoģisku attiecību romāni, kas garšoti ar pavērsieniem un drastisku humoru. Grāmatas ir pārdotas 13 valstīs, un tās ir sasniegušas labāko sarakstu izvietojumu Vācijā un Taivānā. Pārdots vairāk nekā pusmiljons eksemplāru.
Angļu Vikipēdija.