Margaret Cavendish. The Blazing World and Other Writings
Mārgareta Lūkasa Kavendiša Ņūkāslas hercogiene (1623–1673) bija jaunākais un minimāli izglītotais bērns no bagātas Eseksas ģimenes. 1643. gadā, gadu pēc Anglijas pilsoņu kara uzliesmojuma, viņa kļuva par karalienes Henrietas Marijas goda kalponi, 1644. gadā kopā ar viņu ceļojot uz Parīzes trimdu. Tur 1645. gadā viņa apprecējās ar atraitni Viljamu Kavendišu Ņūkāslas marķīzu (vēlāk hercogu), (1593-1676), kurš bija Kārļa I spēku komandieris ziemeļos un labi pazīstams mākslas un burtu patrons. Ņūkāsli devīgi dzīvoja Antverpenē no 1648. gada līdz restaurācija ļāva viņiem atgriezties Anglijā 1660. gadā. No 1653. līdz 1668. gadam Mārgareta Kavendiša publicēja duci nozīmīgu grāmatu, tostarp dzeju, morāles pasakas, spekulatīvu fantastiku, romantiku, zinātniskus traktātus, dabas filozofiju, pazīstamu grāmatu vēstules, skapja drāmu, orācijas, autobiogrāfiskus memuārus un vīra biogrāfiju. Kavendišas publicēto rakstu milzīgais daudzums un dažādība agrāko angļu sieviešu vidū bija nepieredzēts. Šīs publikācijas un viņas personīgās savdabības kultivēšana padarīja viņu par bēdīgi slavenu personību gan viņas dzīves laikā, gan kopš tā laika, graujot patriarhālos sievišķības kodeksus, vienlaikus aizstāvot monarhijas leģitimitāti. Viņa parādās teātra epizodēs tādu laikabiedru rakstos kā Pepija un Dorotija Osborna, kā arī turpmākajos tādu rakstnieku kā Čārlzs Lembs un Virdžīnija Vulfa stāstījumos par nevaldāmām sievietēm. Ar saviem vispārīgi eksperimentālajiem un daudzveidīgajiem rakstiem Mārgareta Kavendiša parādās kā ironiski pašnodarbināta izrāde un kā pašpasludināta hibrīda radīšanas un neatdarināmu diskursu producente, kam beidzot sāk pievērst uzmanību, kas viņas dzīvē nereti ir trūcis.
https://www.penguinrandomhouse.com/authors/239940/margaret-cavendish
"The Blazing World" ir ļoti oriģināls darbs: daļēji utopiska daiļliteratūra, daļēji feministisks teksts, tas stāsta par dāmu, kas avarējusi liesmojošajā pasaulē, kur viņa tiek padarīta par ķeizarieni un izmanto savu spēku, lai nodrošinātu, ka tajā nav kara, reliģiskās šķelšanās un negodīgas seksuālas attiecības. diskriminācija. Šajā sējumā iekļauts arī “Līgums” (The Contract), romantika, kurā mīlestība un tiesības sadarbojas harmoniski, un “ Assaulted and Pursued Chastity”, kas pēta spēku un brīvību, ko sieviete var sasniegt, maskējoties par vīrieti.
Plašāka biogrāfija.
http://quandarybooks.com/the-many-blazing-worlds-of-margaret-cavendish/
Johanness Keplers.
Minētā autore ir viena no proto-zinātniskās fantastikas pionierēm. Vismaz, kā sieviete, pati pirmā. Sekojot, piemēram, slavenajam vācu matemātiķim un astronomam Johannesam Kepleram ( 1571 – 1630), kurš sarakstīja savu filozofisko un arī fantastisko darbu „Somnium”, kur apraksta ceļojumu uz Mēnesi. Keplers pētīja planētu kustības un ieviesa terminu „pavadonis”. Sava darba dēļ, kas vēl ir tikai rokrakstā un tādēl nokļūst arī nelabvēļu rokās, zinātnieka māti apvaino burvestībās. Iemesls, viņas tante ir sadedzināta uz sārta kā ragana. Nākamos gadus Keplers cīnās, lai atceltu apsūdzības pret savu māti. Arī „Somnium” viņš baidās izdot, jo ir Kopernika sistēmas piekritējs, kas tolaik vēl ir bīstama lieta. 1622. gadā nomirst viņa māte un Keplers veic sava darba labojumus, lai beidzot to izdotu. Taču 1830. gadā viņš pēkšņi nomirst, tāpēc sava romāna izdošanu nepiedzīvo.
No Vikipēdijas.
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis 1571. gada 27. decembrī, miris 1630. gada 15. novembrī) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā. Viņš vislabāk ir zināms kā planētu kustības likumu atklājējs. Šie likumi, kuri tiek saukti par Keplera likumiem, ir aprakstīti viņa darbos Astronomia nova, Harmonices Mundi un Epitome of Copernican Astrononomy. Šie darbi deva arī Īzaka Ņūtonam pamatu universālās gravitācijas teorijas izveidē.
Keplers tiek saukts arī par pirmo zinātnisko astrofiziķi, kā arī pēdējo nopietno astrologu. Pēc pārliecības Keplers bija pitagoriešu mistiķis.
Keplers pasniedza matemātiku Lincā, Benātkos pie Jizeras bija Tiho Brahes asistents, imperatora Rūdolfa II galma matemātiķis, ģenerāļa Vallenšteina galma astrologs. Veicis fundamentālus atklājumus optikā, pilnveidojot laikabiedra Galileo Galileja teleskopu. 1604. gadā novēroja supernovu mūsu galaktikā, pierādīdams, ka kosmoss nav nemainīgs.
Keplera vārdā nosaukti Mēness un Marsa krāteri, asteroīds, Lincas universitāte. 2009. gadā NASA palaida orbītā ap Sauli Keplera orbitālo observatoriju (Kepler Space Observatory) ārpussaulessistēmas planētu meklēšanai.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Johanness_Keplers
Sapnis. Somnium.
Stāsts sākas ar to, ka Keplers lasa par izveicīgu burvi vārdā Libusa. Viņš aizmieg, lasot par viņu. Viņš stāsta par dīvainu sapni, ko viņš redzējis, lasot šo grāmatu. Sapnis sākas ar to, ka Keplers lasa grāmatu par 14 gadus vecu islandiešu zēnu Duracotus. Durakota māte Fiolkshilde pelna iztiku, pārdodot zāļu maisiņus un audumus ar dīvainiem marķējumiem. Fiolkshilde pārdod Duracotus kapteinim pēc tam, kad tas ir iegriezis vienā no šiem maisiem un sabojājis viņas pārdošanu. Viņš kādu laiku ceļo kopā ar kapteini, līdz tiks piegādāta vēstule Tiho Brahe Hvenas salā (tagad Ven, Zviedrija). Tā kā ceļojums uz turieni saslimst Duracotus, kapteinis atstāj Duracotus, lai nosūtītu vēstuli un paliktu pie Tycho.
Tiho lūdz saviem studentiem iemācīt Duracotus dāņu valodu, lai viņi varētu runāt. Paralēli dāņu valodas apguvei Durakots apgūst astronomiju no Tiho un viņa studentiem. Duracotus aizraujas ar astronomiju un izbauda laiku, ko viņi pavada, skatoties naksnīgajās debesīs. Duracotus vairākus gadus pavada kopā ar Tycho, pirms atgriežas mājās Islandē.
Pēc atgriešanās Islandē Durakots atrod savu māti vēl dzīvu. Viņa ir ļoti priecīga, uzzinot, ka viņš ir labi mācījies astronomijā, jo arī viņai ir zināšanas par astronomiju. Kādu dienu Fiolkshilde atklāj Durakotam, kā viņa uzzināja par debesīm. Viņa stāsta viņam par dēmoniem, kurus viņa var izsaukt. Šie dēmoni var viņu vienā mirklī pārvietot uz jebkuru vietu uz Zemes. Ja vieta ir pārāk tālu, lai viņi varētu viņu aizvest, viņi to apraksta ļoti detalizēti. Pēc tam viņa izsauc savu iecienīto dēmonu, lai runātu ar viņiem.
Izsauktais dēmons viņiem saka: "Piecdesmit tūkstoši jūdžu augstāk ēterā atrodas Levānijas sala", kas ir Zemes mēness. Saskaņā ar dēmonu, starp Levānijas salu un Zemi ir ceļš. Kad ceļš ir atvērts, dēmoni var nogādāt cilvēkus uz salu četrās stundās. Ceļojums ir šoks cilvēkiem, tāpēc viņi ir nomierināti braucienam. Ceļojumā bažas rada arī ārkārtējs aukstums, taču dēmoni izmanto savas spējas, lai to atvairītu. Vēl viena problēma ir gaiss, tāpēc cilvēkiem, lai viņi varētu elpot, nāsīs ir jāievieto mitri sūkļi. Ceļojums tiek veikts ar dēmoniem, kas ar lielu spēku stumj cilvēkus Levānijas virzienā. Lagranža punktā starp Zemi un Mēnesi dēmoniem ir jāsamazina cilvēku darbība, lai tie ar lielu spēku neiekļūtu Mēnesī.
Pēc ceļojuma un Levānijas apraksta dēmons atzīmē, ka dēmonus pārspēj Saule. Viņi mīt Zemes ēnās, ko Levānijas iedzīvotāji sauca par Volvu. Saules aptumsuma laikā dēmoni var steigties uz Volvu, pretējā gadījumā tie paliek paslēpti Levānijas ēnās.
Pēc tam, kad dēmons ir aprakstījis citu dēmonu uzvedību, viņš turpina aprakstīt Levāniju. Levānija ir sadalīta divās puslodēs, ko sauc par Privolvu un Subvolvu. Abas puslodes dala ar dalītāju. Privolva nekad neredz Zemi (Volva), Subvolva redz Volvu kā savu mēnesi. Volva iet tajās pašās fāzēs kā faktiskais Mēness.
Dēmons turpina Subvolvas un Privolvas aprakstus. Dažas no šīm detaļām ir zinātniskas, piemēram: kā aptumsumi izskatītos no Mēness, planētu izmēri atšķiras atkarībā no Mēness attāluma no Zemes, priekšstats par Mēness lielumu un daudz kas cits. Dažas Levānijas detaļas ir zinātniskā fantastika, piemēram: Subvolvā un Privolvā dzīvojošo radījumu apraksti, augu augšana katrā pusē un Levānijas dzīves un nāves cikls.
Sapnis tiek saīsināts Privolvas radījumu apraksta vidū. Keplers pamostas no sapņa, jo ārā plosās vētra. Pēc tam viņš saprot, ka viņa galva ir apsegta un viņš ir ietīts segās tāpat kā viņa stāsta varoņi.