Esmu sapņotāja un fantāijas stāsu mīļotāja jau no maotnes. Vēl joprojām varu stundām ilgi lasīt un paust citā realitātē. Verbūt tāpēc savos 30-pluss gados man ir radusies vēlme radīt un atdziīvināt kaut daļu no šiem tēliem.
Pēc izglītības esmu vides dizainere, šajā profesijā gan neesmu strādājusi, jo pabeidot augstskolu sapratu, ka nevaru ilgi nosēdet pie datora, tas man atņēma enerģiju un jutos iztukšota.
Tad, apmēram pirms 3 gadiem, pirmo reizi internetā ieraudzīju polimērmāla skulptūras un mani šis materiāls ieinteriģēja. Pasūtīju pirmos, mālus, uztaisīju pāris mantiņas bērniem, un tad sāka palikt interesanti!
Kādu dienu mana mamma paprasīja, lai uztaisu mājas gariņu, mazu rūkīti. Sākot to veidot, sapratu, ka negribu veidot tikai no viena materiāla, bet gan apvienot dažādus – cietu ar mīkstu, mākslīgu ar dabīgu. Lai būtu patīkami nevien skatoties, bet arī pieskarties. Drēbīšu šūšana likās par sarežģītu, tādēļ kā alternatīvu iedomājos filcēšanu, kur tiek izmantota dabīgā aitas vilna – un tā radās manu gariņu pamatnoformējums. Pasaulē ir daudz mītu, par to, kā tad rodas Majas gariņi. Bet, es vairāk sliecos uz domu, ka Mājas gariņš piedimst tajā brīdī, kad mājas saimnieks, saimniece, ģimene, izjūt diļu mīlestību pret vietu, kurā dzivo.
Pirmo reii savus gariņus, publiskai pārdošanai izliku 2019.gada Ziemassvētku tirdziņā – Siguldā. Nezināju, kas mani sagaida, kāda būs cilvēku reakcija, biju uztraukusies. Bet beigās, tās bija 2 aizraujošas dienas, kuru laikā nevien iepainos ar citiem fantastiskiem rukdarbniekiem, bet arī varēju saviem pirmajiem klientiem ;pastāstīt par sevi un saviem radītajiem mājas gariņiem. Atsaucība bija liela un pasutījumu daud, līdz Ziemassvētkiem bija darba pilnas rokas. Tad pēc visa tā trajā skrējiena, jaunā gada sākumā, pirmos mēnešus bija tāda, kā radošā krīze, neko nevarēju izveidot, nekas nesanāca, lai kā censtos. Sapratu, ka to sajūtu, kad izjūti mteriālu, jūti, kad no tā kas piedimst, nevar piespiedu kārtā iegūt, tam ir jānāk brīvi, kā elpas vilcienam.
Pavasara pirmie saules stari palīdzēja, modās nevien daba, bet arī mani gariņi!
Liktenigais pavērsiens notika 2020.gada vasaras sākumā, kad kāda māmiņa man palūda, vai nevaru izveidot gariņu, kas līdīgs viņas mazulim. Teicu, ka pamēģināšu, bet nesolu ka sanaks, jo nekad to nebiju mēģinājusi. Izveidoju vienu variantu, bet līdz galam nebiju apmierināta, uztaisīju otru un sanāca lidzība! Prieks bija klientei un pārsteigums pašai! Radās pavisam citas vērtīnas gariņi, daudz personiskāki un īpašāki. Un tas ir tas, ko patreiz daru uz pilnu slodzi. Vēl aizvien pilnveidojos un mācos no kļūdām, iedvesmojos no pasūtitāju idejām, ķeru jaunas idejas un tēlos. Aizraujošs bezgalīgais stāsts.
Paldies maniem fantastiskajiem klientiem par pacietību, jaukajiem komentāriem un atsaucibu!
Jūsu idejas liek man lidot!