Bērniem līdz apmēram 6 gadu vecumam maģiskā domāšana ir normāla apziņas attīstības stadija. Tas ir periods, kad bērns vēl nespēj izprast saistību starp dažādiem notikumiem, piemēram, pieskaršanos karstām krāsns durvīm un no tā izrietošām sāpēm un ādas apdegumiem. Tas ir periods, kad bērns tic Lieldienu zaķim un Salavecim, kad vecāki, citi cilvēki, dzīvnieki vai pat priekšmeti šķiet kā labi vai ļauni burvji. Citādi ir tad, ja maģiskā domāšana saglabājas pusaudža, brieduma un pat vecuma gados. Tā var izpausties dažādi: tautas ticējumi, māņticība, ticība ekstrasensiem, horoskopiem un citām okultām parādībām un mācībām, kā saistības noliegums starp cēloņiem un sekām. Sevišķs maģiskās domāšanas uzplaukums parasti vērojams sabiedrības morālā pagrimuma periodos un sociāli netaisnīgās sabiedrībās vispār. Jo – kā gan citādi attaisnot sociālu netaisnību, ja ne ar dažiem mītiem, izdomājumiem un iracionāliem uzskatiem? Tā nav nejaušība, ka, piemēram, okultisma uzplaukums allaž vērojams pirms sociāliem apvērsumiem, saimnieciskām krīzēm un lieliem kariem. Arī pašlaik mēs dzīvojam maģiskās domāšanas triumfa periodā...
Portālā „Naudas lietas” kāds Ainis Vanaģelis apgalvo („Cilvēku „čakarēšana” postpadomju stilā – A/S „MMM””), ka MMM ir tikai postpadomju civilizācijai raksturīga parādība, ar to mudinādams domāt, ka uz tādiem trikiem uzķeras tikai neizglītots padomju iekārtas produkts jeb faktiski nabadzības izstumtā ieviests „homo sovieticus”.
Nekas nav tālāk no patiesības. Finanšu piramīdas kā krāpniecības un ātras iedzīvošanās shēmas jau gadsimtiem attīstījušās tieši Rietumos. Un allaž spekulāciju orģijās iesaistījās tieši bagātākie, izglītotākie šo valstu pavalstnieki. Tieši finanšu piramīdas iezīmēja kapitālisma dzimšanu un attīstību. Arī patlaban augošo finanšu krīzi lielākoties izraisīja bagāti megabanku un bankām līdzīgu iestāžu spekulanti, kuri ik gadus bonusos par savām mahinācijām saņēma un turpina saņemt miljonus, pat miljardus. Pagaidām vienīgā persona, kura par šādu burbuļu pūšanu ir arestēta un ieslodzīta, ir ebreju izcelsmes ASV bagātnieks Bernijs Medofs. Un tikai tāpēc, ka Medofa klienti paši bija ārkārtīgi bagāti un ietekmīgi cilvēki, proti, finanšu spekulanti. Tātad pat finanšu tirgus lielspekulanti, kuri paši pieraduši rēķināt un mērķtiecīgi manipulēt, nav pasargāti no vēl lielākas un vieglāk iegūstamas bagātības vilinājuma.
Vienīgais, kas vieno piramīdu upurus, neatkarīgi no izglītības un sociālā stāvokļa, ir iracionāla ticība, ka iespējams bezbēdīgi naudu taisīt no naudas, neieguldot to sabiedrībai derīgā darbībā jeb reālā ekonomikā. Šāda rīcība ir globālā kapitālisma dziļākā būtība, un finanšu piramīdu vilinājums (citiem vārdiem sakot – iracionāla, neierobežota alkatība) ir galvenais kapitālisma dzinējspēks. Šādā ticībā jeb faktiski reliģijā balstīta arī 4.maijā dibinātā Latvijas Republika.
Kapitālistiskā audzināšana
Mums jau 20 gadus cenšas iestāstīt, ka valsts var attīstīties bez savas ražošanas: tikai – lētāk iepērkot un dārgāk pārdodot, vai arī – iesaistoties globālajā kazino. Mums māca, ka patērēšana nav jānosedz ar atbilstošu ražošanu, imports ar atbilstošu eksportu, ka ir vienalga, kam pieder Latvijas resursi, ka turīgs var kļūt, ielienot parādos vai spēlējot uz naudu, ka parādu pieckāršošana un reālās ekonomikas nožņaugšana ir krīzes pārvarēšana un veiksmes stāsts, un ka tā tas turpināsies mūžīgi.
Tāda audzināšana vērojama arī mikro līmenī. Mūsu dzīve pārvērsta šovā, kurā uzvarētāji iegūst balvu. Visas TV programmas piesātinātas ar tēliem, kas grezni dzīvo bez reāla darba – tikai ar beznoteikumu konkurenci, intrigām, vardarbību, dzīšanos pēc baudām, bagātības un modes precēm, krāpšanu, nodevību, augstā stila ikonu demonstrēšanu un tamlīdzīgi. Krietnu daļu TV raidlaika aizpilda šovi, kuros cilvēki savstarpēji sacenšas par kādu balvu, arī datorspēlēs tas pats princips: sacensība par bonusiem, jauniem līmeņiem. Bet zemtekstā doma: bagātību var iegūt vienkārši sīvā sacensībā un bez reāla, sabiedrībai derīga ieguldījuma. Uz to pašu mudina reklāmu, slavenību kults un izklaides industrija. Rezultātā tipisks jaunietis pie TV, datora vai citu elektronisko ierīču ekrāniem pavada lielāko sava nomoda daļu, dažkārt arī naktis. Lūk, kāda darba tikuma audzināšana! Faktiski šie propagandisti gatavo upurus Mavrodi un līdzīgām krāpnieciskām shēmām.
Tātad teju vai visi mediji, politiķi un ierēdņi ar savām tukšajām runām un viss propagandas aparāts bez pārtraukuma strādā nolūkā radīt īpašu jauno cilvēka tipu, kam raksturīga neierobežota alkatība un iracionāla, gandrīz reliģiska ticība, ka bagāts var kļūt bez derīga darba. Jaunajam cilvēka tipam jau izdomāts nosaukums – homo economicus. Līdz ar globalizāciju izsludināts tā dēvētais postindustriālisma laikmets, kā simbols ir pie datora sēdošs veiksminieks, kurš pelna ar peles klikšķiem un dažiem uzsitieniem pa klaviatūru. Bet nerāda vergu ražotnes Āzijā vai Āfrikā, kur šīs naudas pelnīšanas ierīces ražo vai iegūst izejvielas šo ierīču ražošanai.
Līdz ar to pasaulē radīta vēl nepiedzīvota nevienlīdzība un nelīdzsvarotība. Kopš kapitālisma globālās uzvaras un globalizācijas sākuma vērojama strauja polarizācija starp nabadzīgajām valstīm un bagātajām valstīm (lai gan tieši pēdējās vienlaikus ir arī lielākās parādnieces), kā arī starp nabagiem un bagātajiem katrā sabiedrībā. Kamēr miljardi grimst badā, saujiņa superbagātnieku katrā sabiedrībā cīnās par bagātības rekordiem. Ja paanalizēsim miljonāru sarakstu Latvijā vai miljardieru sarakstu Amerikā, tad redzēsim, ka lielākā šo superbagātnieku daļa neveic absolūti nekādu sabiedrībai derīgu nodarbi, tikai spekulē ar naudu, nekustamiem īpašumiem, resursiem vai vērtspapīriem. Vien nepilns procents finansiālo darījumu pasaulē saistīts ar reālo preču un pakalpojumu tirdzniecību, pārējie – spekulācijas.
Savelkas pasaules saimnieciskās depresijas un kara mākoņi
Ja paanalizēsim dziļāk, arī ASV dolārs un ES eiro kopā ar attiecīgajām toksisko vērtspapīru masām būtībā ir tikai finanšu piramīdas. Lai novilcinātu šo piramīdu sabrukšanu, nepieciešams nodrošināt jaunas ieguldījumu plūsmas šajās spekulatīvajās piramīdās. Šīs plūsmas shēmas radītāji cenšas nodrošināt dažādi: drukājot vai digitāli uzburot jaunas naudas zīmes, valstiski glābjot bankrotējušās finanšu institūcijas (ko speciālisti dēvē par zombijbankām), vēl vairāk aizņemoties finanšu tirgū, destabilizējot, iekarojot un aplaupot diktātam nepakļāvīgās valstis, pieņemot tā dēvētās tautības un valsts budžeta līdzsvarošanas programmas, liekot valstīm privatizēt savus uzņēmumus un citus resursus, lai tie arī nonāktu spekulāciju tirgū (ar to izskaidrojams, piemēram, Latvijas Ārvalstu investoru padomes aicinājums atlikušos Latvijas uzņēmumus privatizēt vai kotēt biržā). Pie šiem pasākumiem pieskaitāms arī nesen Saeimas ratificētais Eiropas finanšu stabilitātes pakts.
Ko šie piramīdas glābšanas pasākumi nozīmē reālajā dzīvē? Žņaudz reālo ekonomiku un vairo bezdarbu un nabadzību, lai šādā veidā izspiestos līdzekļus iepludinātu spekulāciju superpiramīdā. Piemēram, samazinot budžeta un sociālos izdevumus, samazinās darbavietu skaits un cilvēku ieņēmumi. Līdz ar to sabiedrība vairs nespēj norēķināties par savām pamatvajadzībām un strauji samazinās patēriņa apjoms, kas savukārt vēl vairāk samazina pieprasījumu ražotājiem. Ražošanas centrs mūsdienās ir galvenokārt Ķīna un citas Āzijas valstis. Galvenais Ķīnas preču noieta tirgus ir ES, otrais lielākais – ASV. Tā kā patēriņš ES un ASV samazinās, Ķīnai jāsamazina ražošana. Daļēji preču noieta kritumu ES un ASV Ķīna cenšas kompensēt ar iekšējā patēriņa palielināšanu (palielinot algas saviem strādniekiem), kā arī radot jaunus noieta tirgus citos pasaules reģionos. Taču šis process notiek lēni, tāpēc ražošana Ķīnā turpina samazināties. Samazinoties ražošanai Ķīnā, samazinās arī Ķīnas pieprasījums pēc izejvielām. Tas savukārt nozīmē darbavietu likvidēšanu izejvielu iegūšanas valstīs – Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Tuvajos austrumos. Tādā veidā saimnieciskā depresija pārņem visu pasauli, aug bezdarbs, vairojas nabadzība. Depresijas nākamais vilnis jau ir klāt. Mēs to jūtam kā cenu samazināšanos resursiem: naftas produktiem, pārtikai un tamlīdzīgi.
2007.gada finanšu krīze bija brīdinājums spekulāciju apmātajai Rietumu pasaulei, ka šīs parazītiskās orģijas ir jāpārtrauc. Brīdinājums nav uzklausīts. Rietumi savu alkatību apturēt nespēj. Gluži otrādi – rietumvalstis sāka glābt tieši savu spekulatīvo sektoru un žņaugt to, kas vēl atlicis no reālās ekonomikas. Arī Latvija, kā jau Vašingtonas un Briseles satelīts, dara to pašu, tādējādi izvēloties kolektīvu pašnāvību.
Lai glābtu savas spekulāciju piramīdas, Rietumi ar savu specdienestu un NATO starpniecību sākuši īstenot valstu destabilizācijas un militāro konfliktu izraisīšanas stratēģiju resursiem bagātajos reģionos, par ko liecina jau notiekošā karadarbība vairākās valstīs un jaunu militāro konfliktu gatavošana. Šīs stratēģijas mērķis ir visu pasaules resursu pakļaušana Rietumu organizētajam spekulatīvo laupītāju tirgum. ASV un tās tuvākie sabiedrotie grib kontrolēt visu. Piemēram, ASV neapmierina stāvoklis, kad Ķīna brīvi iepērk naftu no Irānas un īsteno infrastruktūras projektus Irānā. ASV grib, lai Ķīna Irānas naftu varētu iepirkt tikai no Rietumu starpniekiem un lai projektus Irānā kontrolētu ASV globālās aģentūras – PB un SVF. Tātad ASV biržu spēlmaņi grib nosmelt maksimālu peļņu no visa, kas vien pasaulē notiek, turpināt savu parazitēšanu uz pasaules rēķina. Tāds stāvoklis jau pastāv Latvijā, piemēram, kad mēs Krievijas naftas produktus iepērkam no skandināvu starpniekiem, bet katru mūsu naudas maksājumu kontrolē un ar nodevām apliek skandināvu bankas.
Rietumi pēc krīzes brīdinājuma varēja izvēlēties citu politiku: norakstīt spekulatīvi uzpūstās finanšu saistības, turpmāk šādas orģijas aizliegt un atgriezties pie reālās ekonomikas un sociālā taisnīguma principiem. Taču Rietumos dominējošās aprindas nespēj apstāties – tās grib krāpt un laupīt vēl un vēl.
Briest vēl nepiedzīvota globāla saimnieciskā depresija un globāla militārā konfrontācija, kas neko labu nesola arī Latvijai, jo esam tikai Rietumu satelītvalsts pie Krievijas robežas. Šķiet, lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa to vēl neapzinās, jo ir maģiskās domāšanas varā.