Центрполиграф
Ēģipte bez faraoniem, piramīdām un maģijas nav iedomājama. Ja rokās ienāk tāda grāmata, tad lietderīgi iepazīties ar tās saturu, lai tādā veidā iepazītos ar ēģiptiešu domāšanas un dzīves stilu, jo grāmatā ir atklāti mirušo grāmatas noslēpumi. Ir jau saprotams, ka senajā Ēģiptē kultūra bija pavisam savādāka.
Agrāk bija amuleti, tagad jau arī Ēģiptē tūristiem pārdod amuletus, līdz ar to pirms izbraukšanas uz turieni ir lietderīgi paskatīties, kuru amuletu varētu iegādāties par piemiņu braucienam. Anks ir sens, dzīvības amulets. Tiek minēts, ka katram dievam bija anks, tāpēc jau dievi bija nemirstīgi. Starp daudziem amuletiem bija pat tāds amulets, kā vardes amulets. Tam bija dzīvības spēks un atdzimšanas iespēja. Ņemot vērā, ka katram ir savas intereses, tad ir iespējas piemeklēt sev interesējošo amuletu.
Ēģiptieši ticēja tam, ka cilvēka liktenis ir noteikts ja pirms viņa piedzimšanas. Ja iedziļinās ezotērikā, tad tur arī tiek minēts par cilvēka dzīvi. Cilvēks var izvēlēties savus vecākus, apstākļus, iepazīstas ar savu gaidāmo dzīvi. Dievu viņiem ir pietiekami daudz, un lielākā daļa no viņiem vizuāli atšķiras no cilvēkiem.
Ēģiptē raksturīgi bija tas, ka ticēja, ka maģiju var izmantot gan dzīvo, gan mirušo labā. Interesanti bija tas, ka maģija kļuva par reliģijas kalponi. Bet par to nebija jābrīnās. Vieglāk valdīt, ja tauta ticībai ir pakļauta, jo tad domāšanas spējas tiek apturētas. Tauta izpilda rīkojumus, jo ir pakļauta aklai ticībai, un tad var panākt visu, ko vēlas varas pārstāvji. Tas notiek pateicoties bailēm. Ja notiek pārkāpumi, kas ir ārpus sabiedrības normatīviem, - pārkāpējus var sodīt. Reliģiju saistībā ar maģiju lietderīgāk izmantot tiem, kas no tā gūst labumu vai zināšanas, jo masām viss nav jāzina. Ja skatās no mūsdienu viedokļiem, tad vēl aizvien visu, kas tika izmantots senajā Ēģiptē, - cilvēki nezina un neizprot. Interesanti ir tas, ja austrumu tautas dievus izmantoja, lai sevi aizsargātu, tad ēģiptieši dievus centās pakļaut savām interesēm. Tieši tāpēc tika radīti rituāli, kuros tika izmantoti konkrēti vārdi ar kuru palīdzību, pēc mūsdienu zināšanām, bija veikta psihoneiroloģiskā programmēšana. Ir taču izdevīgi cilvēkus pakļaut savām interesēm.
Ēģiptiešu ticība bija saistīta ar divām pasaulēm, - ar mirušo pasauli un ar dzīvo pasauli. Rezultātā materiāla pasaule bija saistīta ar garīgo pasauli. Kalpus vajadzēja ne tikai dzīvo pasaulē, bet arī mirušo pasaulē. Tāpēc dzīvē strādāja ar mērķi labi dzīvot mirušo pasaulē. Dzīvo pasaulē arī centās izmantot visus iespējamos labumus, tādā veidā nonākot materiālās pasaules atkarībā, kas turpinās arī mūsdienās. Cilvēki strādā ne tikai tāpēc, lai labi justos, bet arī, lai gūtu maksimāli daudz materiālo labumu, kurus ne vienmēr ir iespējams izmantot. Tādā veidā racionalitāte ir zudusi.
Un tā ir patiesība. Senajā Ēģiptē Mirušo grāmata praktiski sastāv no valdības varas vārdiem. To jāmāk lasīt, un labi jāpārzina dievus, - informācija par kuriem ir interesanta.
Te ir jāsaka tā, - lasīt par senās Ēģiptes maģiju un Ēģiptes mirušo grāmatu ir interesanti, tikai skaidrs, ka ne katram šī literatūra ir lasāma.