Andreja Ščerbaka-Žukova redakcijā no žurnāla "Mir fantastiki", 2016. gada aprīļa numura.

Šis pamatīgais sējums aiztaisa milzīgu caurumu pasaku literatūras masīvā krievu valodā [nolēmu, ka arī latviešu lasītājam jāzina autore, bez kuras literāro pasaku žanra vēsture ir nepilnīga - t.p.], pie viena arī literatūras zinātnē un kulturoloģijā. Kā mūs pārliecina izdevēji, tad tas ir pilns vienas no pašām slavenākajām "galantā laikmeta" pasaku teicējām, Marijas-Katrīnas d'Onuā (1651-1705) izdevums, kur ir visas pasakas, ko viņa sarakstījusi. Šarla Pero laikabiedre, kaut kur pat viņa konkurente. Viņas darbi kļuva par tautas pasakām, deva tēmas lubu literatūrai un citu autoru darbiem, tika pārtulkotas dažādās citās Eiropas valodās, tajā skaitā - arī krievu valodā, vēl tajā laikmetā, kad autortiesības neeksistēja kā jēdziens. Turklāt mūsdienu Krievijā Marijas-Katrīnas daiļrade praktiski nav zināma - varbūt tikai speciālisti ko zina. [Visdrīzāk pie mums tāpat - t.p.] [Tagadējā sējuma] izdevējiem ir izdevies atrast tikai divas pasakas, kas izdotas pēc revolūcijas - 1991. gada krājumā. Kaut arī daudzu madamas d"Onuā sižeti mums ir zināmi Puškina pārstāstā... Un, vai tikai Aksakovs nav mānījies, ka "Sārtā ziediņa" sižetu viņam esot izstāstījusi mājsaimniece vecāku muižā? Varbūt viņš ir iedvesmojies no franču grāmatiņas? No šejienes arī tāda līdzība ar Disneja multeni "Skaistule un Briesmonis" - tā nu gan noteikti ir veidota pēc vecu Eiropas pasaku motīviem.