Romāna autors Džailzs Brendrets par šā aizraujošā, košā un kičīgā detektīvromāna galveno varoni izvēlējies Oskaru Vaildu - inteliģentu un izsmalcinātu dzejnieku, dramaturgu un rakstnieku. Izmeklējot jauna zēna slepkavību, Oskars Vailds pārtrumpo gan Šerloku Holmsu, gan Erkilu Puaro. Atliek vien par to pārliecināties pašiem, lasot izklaidējošo romānu "Oskars Vailds un slepkavības sveču gaismā".
Romānu no angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa, izdevis apgāds "Zvaigzne ABC".
http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/376833-oskars_vailds_un_slepkavibas_svecu_gaisma
2.
Izrāda spēlfilmu projektus
06.04.2011.
Autors: ĢIRTS VIKMANIS.
Fragments no raksta:
Ar savu jauno ideju – filmu "Neredzamās rokas pieskāriens" – iepazīstināja arī tikko Latvijā plaši izskanējušās vēsturiskās lentes "Dancis pa trim" režisors Arvīds Krievs. Tā būšot detektīvs ar mistikas elementiem
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kultura/?doc=97094&date=2011-04-06
3.
Jēzus Kristus Pēdējais vakarēdiens noticis trešdienā
21.04.2011.
Autors: LETA.
Kristieši visā pasaulē Jēzus Kristus Pēdējo vakarēdienu atzīmē ceturtdienā, kaut, ļoti iespējams, tas noticis trešdienā, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Kembridžas universitātes profesors Kolins Hamfrijs norāda, ka pretrunas starp Mateja, Marka, Lūkasa evaņģēlijiem un Jāņa evaņģēliju radušās tādēļ, ka izmantoti atšķirīgi kalendāri. Hamfrijs secinājis, ka Jēzus Kristus Pēdējais vakarēdiens noticis 33. gada 1. aprīlī. Bet tas nozīmē, ka Jēzus apcietināšana, nopratināšana un tiesa, iespējams, nenotika vienā naktī. Profesors uzskata, ka viņa atklājumi varētu pamudināt noteikt Lieldienas aprīļa pirmajā svētdienā.
Savā jaunajā grāmatā "Pēdējā vakarēdiena noslēpums" profesors izmanto Bībeles, vēstures un astronomijas pētījumus, lai pievērstos pretrunām, kas saistītas ar šo notikumu. Mateja, Marka un Lūkasa evaņģēliji vēsta, ka Pēdējais vakarēdiens sakritis ar ebreju Lieldienu sākumu, bet Jāņa evaņģēlijā teikts, ka tas noticis pirms tam. "Tas ir mulsinājis Bībeles pētniekus gadsimtiem ilgi," atzīmē Hamfrijs. "Es atklāju, ka notikumu hronoloģijā iesaistīti divi atšķirīgi kalendāri. Patiesībā četri evaņģēliji pilnīgi saskan," uzskata profesors. Pēc viņa domām, Matejs, Marks un Lūkass, visticamāk, vienkārši izmantojuši veco ebreju kalendāru, kas tika pārņemts no ēģiptiešiem Mozus laikos, nevis jauno oficiālo mēness kalendāru, kas tolaik tika plaši lietots.
Atbilstoši vēsturnieku izmantotajam Jūlija kalendāram Pēdējais vakarēdiens patiesībā noticis trešdien, 1. aprīlī, 33. gadā pēc Kristus, secina Hamfrijs.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/arzemju.zinas/?doc=97962
4.
Krievija beidzot atklāj iemeslu, kādēļ bojā gāja Gagarins
«Apollo», redakcija@apollo.lv
Lidmašīnas katastrofā, kurā 1968.gadā dzīvību zaudēja Jurijs Gagarins, visticamāk, vainojams pats kosmonauts. Tā liecina izmeklēšanā iegūtie dati, kurus beidzot publiskojusi Krievija.
Valdības komisija, kas veica aviokatastrofas izmeklēšanu, secinājusi, ka lidmašīna avarējusi Gagarina veikta asa manevra dēļ, vēstī «Interfax».
Līdz šim šī informācija netika atklāta, tomēr atzīmējot Gagarina lidojuma kosmosā piecdesmito gadskārtu, pieņemts lēmums šo informāciju atklāt. Izmeklēšanas dokumentu saturu piektdien atklāja Krievijas arhīvu pārstāvis Aleksandrs Stepanovs.
«Komisija secinājusi, ka visticamākais katastrofas cēlonis bija asais manevrs, lai izvairītos no balonzondes. Mazāk ticams iemesls ir mēģinājums izvairīties no ieiešanas pirmās mākoņu segas augšējā robežā,» sacīja Stepanovs.
Gagarins gāja bojā 1968.gada 27.martā, veicot izmēģinājuma lidojumu ar lidmašīnu «MiG-15».
1961.gada 12.aprīlī Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kas lidojis kosmosā.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234745/0?show_inbox=1
5.
Kemerovas apgabalā redzēts sniega cilvēks
Diena.lv
Piektdiena, 1. aprīlis (2011)
Kalnos Kemerovas apgabalā Krievijā kāda tūristu grupa pamanījusi sniega cilvēku.
Tūristi tobrīd atpūtās klajumā, kad dažu desmitu metru attālumā no biezokņa izskrēja dīvains radījums un lielā ātrumā no kalna noskrēja lejup, ziņo Interfax. Aculiecinieki stāstījuši, ka skaidri bija saskatāms - tas nav cilvēks. Visi bijuši tik negaidīti pārsteigti, ka nav paspējuši uzņemt kaut vienu kadru.
Sekot sniega cilvēkam neviens no tūristiem neuzdrošinājās, lai gan nesen reģiona guberntors izsludināja vilinošu prēmiju viena miljona rubļu apmērā.
Šī nav pirmā reize, kad tiek ziņots, ka Kemerovas apkaimē manīts sniega cilvēks. Iepriekš par līdzīgu gadījumu tika ziņots pagājušā gada beigās.
http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/kemerovas-apgabala-redzets-sniega-cilveks