1. jūlijā Floridā ūdens motociklu sadursmē traģiski bojā iet bijušais astronauts Alans Poindeksters (Alan Poindexter). Kosmosā lidojis divas reizes.
16. jūlijā miris PSRS ZA pirmā iesaukuma kosmonauts - kandidāts Ordinards Panteleimonovičs Kolomijcevs, kosmosā nav lidojis.
23. jūlijā mirusi Sallija Raida (Sally Ride), pirmā amerikāniete kosmosā. Lidojusi divas reizes.
31. jūlijā miris GKS 3. iesaukuma kosmonauts Mihails Ivanovičs Ļisuns. Kosmonautu grupā bijis no 1965. līdz 1989. gadam, bet tā arī nav sanācis lidot kosmosā.
25. augustā miris pirmais cilvēks, kas izkāpis uz Mēness – amerikānis Nīls Ārmstrongs (Neil Armstrong).
Grūti pateikt, vai iepriekšējie gadi arī ir bijuši tik traki (pēc manām domām) – pētījis neesmu. Bet liekas, traki, ņemot vērā, ka kopējais šīs specialitātes cilvēku skaits joprojām nav nemaz tik liels. [ Nopietnākais visu astronautu un kosmonautu saraksts ir šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_astronauts_by_selection
To gan nevar uzskatīt par pilnīgu, jo tāpat kā kādreiz PSRS Ķīna tur savu kosmonautu – kandidātu vārdus slepenībā.]
Pēc kosmiskās interneta enciklopēdijas http://www.astronaut.ru/ ziņām.
2.
Apollo, redakcija@apollo.lv
Robots «Curiosity» kļuvis par pirmo automātisko zondi, kas veikusi audiotranslāciju ar Zemi, atrodoties uz citas planētas.
«Šī zonde ir kļuvusi par pirmo mākslīgo objektu uz citas planētas, kas atskaņojusi cilvēka runu, kas ierakstīta uz Zemes. Šajā audioklipā NASA direktors Čārlzs Boulders apsveica komandu ar veiksmīgu robota nogādāšanu uz Marsa. Šis ir nākamais solis cilvēces kustībai uz citām planētām. Šādi Boulders kļuvis par pirmo cilvēku, kas savdabīgā veidā «spēris kāju» uz sarkanās planētas,» preses konferencē sacīja ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) pārstāvis Deivs Leiverijs.
Turklāt «Curiosity» ierakstījis audioklipu, un veiksmīgi to nosūtījis uz Zemi. Šo ierakstu ir iespējams noklausīties NASA mājaslapā.
NASA preses konferencē arī paziņojusi, ka publicē jaunus interesantus fotoattēlus, kurus izdevies uzņemt «Curiosity»
Zinātnieki norāda, ka robotam izdevis nobildēt kalnu grēdu, kas ļoti līdzinās Lielajam kanjonam Ziemeļamerikā. Speciālisti plāno šo zonu pētīt, kad robots būs nokļuvis tai tuvāk.
Lai nokļūtu līdz šiem kalniem, robotam būs jādarbojas 100 dienas, veicot 10 kilometrus garu ceļu.
http://www.apollo.lv/zinas/robots-curiosity-turpina-parsteigt/528227?utm_source=inbox
3.
Laiks pārmaiņām.
Laiks mainīt nosaukumu Ziemeļu Ledus okeānam. Vajag to nosaukt par Krievijas Ledus okeānu, piedāvā krievu zinātnieki. Galu galā, lielākā daļa salu šajā okeānā pieder Krievijai. Ja uz kartes var būt Indijas okeāns, Japāņu jūra, Meksikas jūras līcis, tad kāpēc nevar būt Krievijas okeāns. Lielāko tā daļu ir pētījuši krievu ceļotāji. Visi ceļotāji, kas bijuši saistībā ar tā apgūšanu, ir bijuši krievi [Ja jau – tad jau! – t.p.]
Turklāt Krievijai ir pati garākā jūras robeža ar to. KRIEVIJA IR VARENA JŪRAS LIELVALSTS.
http://www.b-port.com/news/item/85150.html
http://infox.ru/science/planet/2012/07/24/Uchyenyyye_pryedlozh.phtml