1300 gadu senie akmeņi tiek dēvēti par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu atradumiem. Maiju civilizācijas drupās Lakoronā atrasti desmit akmeņi ar vēstījumiem, kā arī kāpnes ar vairāk nekā 264 hieroglifiem, kas ir viens no garākajiem atrastajiem maiju tekstiem.
Teksasas universitātes pētnieks Deivids Stjuarts, kurš piedalījās atrasto vēstījumu atšifrēšanā, sacījis, ka tekstos teikts par Lakoronas politisko vēsturi 200 gadu garumā.
«Tas bija liels politisko satricinājumu laiks maiju pasaulē, un valdnieks bija spiests atsaukties uz garāku ciklu, kam jānoslēdzas 2012.gadā,» stāstījis Stjuarts.
Arī arheologs no Gvatemalas apstiprinājis, ka dažādu krīžu laikos maiji savu kalendāru izmantoja, lai nodrošinātu stabilitāti, nevis pareģotu pasaules bojāeju.
Arheoloģisko darbu līdzvadītājs Marsello Kanuto norādījis, ka atrastie teksti drīzāk vēsta par politisko vēsturi nevis pareģo pasaules bojāeju.
Kā zināms, maiju kalendārs kļuvis par plašu konspirāciju teoriju iedvesmotāju. Tūkstošiem cilvēku pasaulē tic versijai, ka senie maiji pareģojuši pasaules galu, jo saskaņā ar kalendārā vēstīto, 2012.gada 21.decembrī noslēgsies 5125 gadu cikls.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/280018/0?show_inbox=1
2.
Singapūras centrā atklāj «debesu mežu»
«Apollo»
Sestdiena, 30. jūnijs (2012) 08:42
Singapūrā atklāts projekts «Gardens by the Bay», kas ir milzīgs parks pilsētas centrā. Tā platība ir 101 hektārs un tā uzbūvēšana izmaksājusi aptuveni 782 miljonus USD, ziņo Bloomberg. Šajā parkā ir arī divas milzīgas siltumnīcas un augstākais iekštelpu ūdenskritums pasaulē. Kopumā tajā varēs apskatīt aptuveni 220 000 augu no visas pasaules. Singapūras varas iestādes cer, ka projekts veicās tūristu pieplūdumu vismaz desmit procentu apmērā.
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/279761/
3.
Britu zinātniece apgalvo, ka zinot, kā patiesībā izskatās citplanētieši
«Apollo», redakcija@apollo.lv
Piektdiena, 6. jūlijs (2012) 12:27
Britu zinātniece Megija Aderina-Pukoka apgalvo, ka citplanētieši neizskatās kā zaļas mazas cilvēkveidīgas būtnes, bet gan kā milzīgas un neglītas medūzas.
Britu eksperte kopīgi ar māksliniekiem sagatavojusi zīmējumus, kādi patiesībā izskatās citplanētieši, balstoties uz viņas jaunākajiem atklājumiem, vēstī britu mediji.
Aderina-Pupoka, kas vienlaikus ir arī telekanāla BBC2 raidījumu vadītāja, izstrādājusi teoriju par citplanētieša veidolu, pētot Zemes dzīvo būtņu attīstības vēsturi.
Pētniece apgalvo, ka šie radījumi jau dzīvo kosmosā, taču atrodas miljardiem jūdžu attālumā no Zemes. Viņa norāda, ka lielās, medūzām līdzīgās būtnes barojas no atmosfērā esošajām ķimikālijām, bet kontaktējas, izmantojot gaismas impulsus uz to mugurām.
Citplanētieši varētu dzīvot, piemēram, uz Saturna pavadoņa Titāna.
Megija norāda, ka mūsu galaktikā varētu dzīvot aptuveni četras citplanētiešu civilizācijas. Tomēr cilvēki, visticamāk, tā arī nekad nespēs nodibināt kontaktus ar šiem radījumiem.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/280465/0?show_inbox=1
4.
1910. gada 6. jūlijā. Pirmo reizi Latvijas teritorijā gaisā paceļas lidmašīna.
Diviem dāņu konstruktoriem svētdien tehnisku iemeslu dēļ nav izdevies pirmais mēģinājums palaist pašbūvētu raķeti, kuras uzlabota versija ar laiku varētu nogādāt orbītā cilvēku, ziņo Dānijas mediji.
Televīzijas tiešraidē no bāzes Bornholmas salā, Baltijas jūrā, bija redzams, ka no raķetes apakšas parādās brūni dūmi, tomēr no zemes tā neatraujas. Kā uzskata eksperti, neveiksme skaidrojama ar kļūmi aizdedzes sistēmā.
Abi raķetes būvētāji - Pēters Madsens un Kristians fon Bengtsons, kam tās palaišanu iepriekš jau vairākkārt nācies atlikt nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, pagaidām nav noteikuši jaunu starta datumu. Bornholmas bāzi viņi var izmantot tikai līdz 17.septembrim - pretējā gadījumā būs jāgaida līdz nākamajam gadam.
Madsena un Bengtsona nolūks ir «parādīt pasaulei, ka raķeti kosmosā ar visai nelieliem līdzekļiem var nosūtīt katrs, un tā nav vienīgi bagāto valstu privilēģija».
Deviņus metrus un augsto un 1,6 tonnas smago raķeti, kas nosaukta izcilā XVI gadsimta dāņu astronoma Tiho Brahes vārdā, viņi būvējuši vairāk nekā divus gadus, izmantodami materiālus, kas brīvi nopērkami veikalos. Nelūdzot atbalstu valstij, tas izmaksājis aptuveni 50 000 eiro (35 140 latus), un viņu izveidotās nekomerciālās organizācijas «Copenhagen Suborbital» finansēšanā piedalījušies aptuveni 2000 individuāli atbalstītāji un 20 kompānijas.
Iecerēts, ka izmēģinājuma lidojumā, kurā kosmonauta vietu ieņem 70 kilogramus smags manekens, «Tiho Brahe» sasniegtu 10 līdz 30 kilometru augstumu.
Veiksmes gadījumā viņi cer trīs līdz četru gadu laikā nosūtīt kosmosā cilvēku, konkrēti, Madsenu. Tādā gadījumā Dānija būtu ceturtā valsts pasaulē, kas to paveikusi.