http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267454/0?show_inbox=1

2.

Publisko iepriekš neredzētu kosmiskā kuģa «Challenger» katastrofas video
«Apollo», redakcija@apollo.lv, svētdiena, 11. marts (2012)
25 gadus pēc amerikāņu kosmiskā kuģa «Challenger» katastrofas 1986.gada 28.janvārī, publiskots kārtējais amatieru video, kurā izdevies iemūžināt traģēdiju.
Tā autors ir kāds Džefrijs Olts, kas videomateriālu nosūtījis laikrakstam «The Huffington Post».
Videomateriālā katastrofa redzama tuvāk, nekā iepriekš publiskotajos materiālos.
Olts bija to cilvēku vidū, kas vēroja kosmiskā kuģa palaišanu.
Pēc oficiālās informācijas «Challenger» avarēja 73 sekundes pēc pacelšanās, taču videomateriālā sprādziens redzams pēc vienas minūtes un 20 sekundēm.

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267592/0?show_inbox=1

3.

Zinātnieki publicē sarakstu ar valstīm, kuras izpostīs asteroīds
«Apollo», ceturtdiena, 30. jūnijs (2011)
Southemptonas universitātes zinātnieki sastādījuši sarakstu ar tām valstīm, kuras var tikt izpostītas pēc asteroīda sadursmes ar Zemi. Upuru «līderis» šajā sarakstā ir Ķīna, raksta «The Daily Mail».
Lai novērtētu iespējamo sadursmi ar gigantisku asteroīdu, zinātnieki izmantojuši programmu ar nosaukumu «NEOimpacto» - šī programma apkopo datus par netālu no Zemes esošiem objektiem.
Pirmajā desmitniekā iekļuvusi Ķīna, Indonēzija, Indija, Japāna, ASV, Filipīnas, Itālija, Lielbritānija, Brazīlija un Nigērija - šajās valstīs būtu lielākais upuru skaits.
Vislielākos postījumu infrastruktūrai asteroīds nodarītu Kanādā, ASV, Ķīnā, Japānā un Zviedrijā.
«The Daily Mail» uzsver: to, kādus draudus mums var radīt «viesi no kosmosa», varējis redzējāt jau trešdien, kad garām Zemei palidoja «kosmiskais autobuss». Tas lidojis vien nieka 12200 kilometru attālumā no Zemes. Zinātnieki šo asteroīdu esot pamanījuši vien dažas dienas pirms notikuma.
Tāpat zinātnieki skaidro, ka šāda izmēra asteroīdi garām Zemei lido vidēji reizi sešos gados

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/242494/0?show_inbox=1

4.

Jaunās paaudzes ieročus vadīs doma

Britu zinātnieki uzskata, ka iespējams izgatavot ieročus, kurus būtu iespējams vadīt tikai ar domas palīdzību. Pētījums, ko veikusi Londonas Karaliskā biedrība, parādījis, ka atklājumus neirobioloģijā iespējams izmantot militārajā jomā un kārtības uzturēšanā. Pētījuma autori prognozē, ka varētu tikt izgudroti līdzekļi, kas uzlabo kareivju spējas, liek ienaidniekiem aizmigt un nodrošina, ka gūstekņi kļūst runīgāki. Taču iespaidīgākais zinātnieku modelētais scenārijs paredz, ka varētu tikt attīstīta smadzeņu signālu apstrāde, kas karavīra smadzenes savienotu ar militāro aprīkojumu, piemēram, ar bezpilota lidmašīnām vai ieročiem. Pētījumā noskaidrots, ka šādu pieņēmumu ļauj izteikt fakts, ka mazāka mēroga smadzeņu signālu apstrāde jau pastāv, pagaidām ļaujot cilvēkiem tikai ar prāta palīdzību virzīt datora kursoru vai ķermeņa protēzes. Pētījumā uzsvērts, ka Britānijas valdībai vajadzētu nodrošināt maksimāli iespējamo caurskatāmību militāro pētījumu un  kārtības uzturēšanu tehnoloģiju jomā.