Pasaules mēroga strīds.
Ģimenes skandāls tik tikko neizjauca sabiedroto izsēšanos Normandijā 1944. gada jūnijā Slepenos plānus grasījās atklāt MI-5 darbinieka Huana Pužola sieva no Spānijas. Šim aģentam bija jāpārliecina vācieši par to, ka izsēšanās notiks Kalē, nevis Normandijā. Sieviete bija neapmierināta ar savu dzīvi: viņa reti redzēja savu vīru, cieta no vientulības un sapņoja atgriezties dzimtenē, tajā pašā laikā specdienesti prasīja viņai palikt mājās ar diviem bērniem. Šo stāstu sniedz BBC, atsaucoties uz atslepenotiem dokumentiem. Pužola sieva vairākas reizes teica, ka ir nodomājusi lūgt patvērumu Spānijas vēstniecībā un paziņot fašistiem par aģenta dzīves smalkumiem. Lai apstādinātu sievieti, izlūkošana bija spiesta veikt veselu māņu operāciju: inscenēja aģenta arestu un laulāto draugu tikšanos slepenā cietumā: senjorai Pužolai arī draudēja ar ieslodzīšanu, ja viņa turpinās šantažēt slepenos dienestus. Apmaiņai pret vīra atbrīvošanu un atjaunošanu darbā sieviete padevās – un jau mierīgi sagaidīja vīra atgriešanos no uzdevuma. Pasaule bija glābta.
Dienvidnieki vai ziemeļnieki?
Izrakumi Čīlē un Argentīnā var aizvest pie populārās teorijas par Amerikas kontinenta apdzīvošanu pārskatīšanu. Tagad ir pieņemts uzskatīt, ka pirmie kolonisti ir ieradušies pa ledus laikmeta ledu no Sibīrijas uz Aļasku. Tajā pašā laikā kontinenta dienvidu galā ir atrastas ļoti senas cilvēka darbības pēdas: apstrādāti dzīvnieku kauli un darba rīki. To vecums ir – 14 tūkstoši gadu. Tāda paša vecuma apmetnes tie atrastas arī ziemeļos, toties, tādu nav Mezoamerikā, tas ir, pa ceļam no ziemeļiem uz dienvidiem. Pētījumu rezultāti ir publicēti žurnālā „Plos One”. Ja šie dati netiks apgāzti, tad nāksies atzīt, ka cilvēki kaut kādā veidā ir ieradušies kontinentā arī no dienvidu puses.
Zemes vissenākās tautas.
Austrālijas aborigēni izrādījušies Zemes vissenākā civilizācija. Par to liecina liela mēroga DNS pētījumi kontinentā un tā kaimiņos – Papua-Jaungvinejā. Kā teikts žurnāla „Nature” rakstā, ģenētiskās īpatnības ļauj runāt par to, ka visas cilvēces vēsturē ir bijusi tikai viena liela cilvēku migrācija uz Austrāliju – apmēram pirms 50 tūkstošiem gadu. Turklāt mūsdienu aborigēni ir tiešie eirāziešu pēcteči, kuri tolaik devās prom no Āzijas un šķērsoja okeānu. Papuasi un austrālieši pārstāja sajaukties apmēram pirms 37 tūkstošiem gadu, tas ir, ilgi pirms tam, kad pacēlies ūdens līmenis atdalīja Gvineju no Austrālijas un izolēja aborigēnus. Vēl pēc vairākiem tūkstošiem gadu notika stingra nodalīšanās pēc ciltīm, kas līdz pat mūsu dienām praktiski nesajaucās, un ir atnesuši līdz šodienai pārsteidzošu ģenētisko daudzveidību. Pēc pētnieku aplēsēm starp dienvidrietumu un ziemeļaustrumu Austrālijas iemītniekiem atšķirības ir lielākas nekā starp amerikāņu indiāņiem un Sibīrijas mazo tautu pārstāvjiem.