Ļoti īsas ziņas 2016-02-13

Pats - pats.

Daudzi uzskata, ka pats lielākais kanjons pasaulē ir Lielais kanjons, kas atrodas ASV teritorijā. Tā garums ir 445 kilometri.

Taču nesen tika noskaidrots, ka šis iespaidīgais kanjons nav pelnījis nosaukumu "pats-pats", tāpēc ka Antarktīdā zinātnieki ir atklājuši zem ledus kanjonu, kas stiepjas tūkstoš kilometru tālu!

Kā tas ir veidojies, nav vēl skaidrs. Visdrīzāk te ir "pastrādājuši" pazemes ūdeņi. Kanjons beidzas ar milzīgu - 1250 kvadrātkilometru - zemledus ezeru. Arī par šī ezera eksistenci zinātnieki uzzināja pavisam nesen.

Mēs izskatīsimies kā pīles ar zivs acīm.

 

 

Britu zinātnieki uzskata, ka pēc tūkstots gadiem mūsu izskats kardināli mainīsies. Iemesls tam būs globālā sasilšana un citas vispasaules kataklizmas (protams, izņemot kodolkaru, kas diez vai dos cilvēcei iespēju mainīties, bet visdrīzāk noslaucīs mūs no planētas virsmas).

Taču būsim optimisti un iedomāsimies, ka karš nenotiks, bet notiks "tikai" Vispasaules plūdi - tieši tos paredz zinātnieki. Plūdi sāksies jau pēc 60 gadiem. Bet pēc tūkstoš gadiem visa Zemes virsma būs zem ūdens. Kā sekas, cilvēce, lai izdzīvotu tādos apstākļos, iegūs peldplēvi starp roku un kāju pirkstiem, spēju redzēt zem ūdens un zemādas tauku slāni, lai nenosaltu ūdenī, kā to dara pīles.

Slavenais zinātnieks Stīvens Hokings jau sen pareģo cilvēcei drīzu izmiršanu. Kaut arī pēc viņa domām mūs visdrīzāk gaida tehnogēna katastrofa, ko paši arī izraisīsim. Vienīgā iespēja, lai glābtu cilvēci - pēc iespējas intensīvāk ir jāapdzīvo kosmoss. Hokings uzskata, ka 2016. gadā globālas katastrofas iespējas ir pietiekami zemas, taču ar katru gadu tās pieaugs.

Drīz okeānos paliks tikai atkritumi.

Tādu secinājumu izdarījuši britu zinātnieki, kuri pētīja Pasaules okeāna piesārņojuma pakāpi ar atkritumiem. Ja cilvēce neapstāsies un turpinās izmantot Pasaules okeānu kā gigantisku izgāztuvi, tad jau 2050. gadā visu plastmasas atkritumu daudzums ūdenī pēc svara būs pārsniedzis visu tur dzīvojošo zivju svaru (ja vispār kāda zivs tur būs palikusi).

Pētnieki ir saskaitījuši, ka katru gadu apmēram astoņu miljoni tonnu plastmasas atkritumu nokļūst okeānā. Tas ir tā, it kā katru minūti jūrās un okeānos izgāztu vienas mēslu savākšanas mašīnas saturu.

Kas mūsu smadzenēs?

Amerikāņu neirofiziologi nonākuši pie secinājuma, ka nikniem cilvēkiem smadzenes pēc apjoma ir mazākas, kā cilvēkiem, kuriem ir miermīlīgs raksturs. To apstiprina brīvprātīgo pētīšanas rezultāti, kas veikti ar tomogrāfu. Tika apsekoti 168 cilvēki, no kuriem trešā daļa bija visai līdzsvaroti, vēl trešajai daļai bija, kā saka, smags raksturs, bet pārējie bija pa īstam traki, un bija psihiatrisko klīniku uzskaitē. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka cilvēkiem ar noslieci uz agresiju dažos smadzeņu reģionos bija mazāk pelēkās vielas, nekā psihiski noturīgiem cilvēkiem. Paralēli zinātnieki noskaidroja, ka katrs cilvēks piedzimst ar savu raksturu, un ne audzināšana, ne dzīves pieredze viņu neizlabos.

Vai NLO ir apmeklējuši Marsu?

Viens no virtuālajiem arheologiem (paskaidrosim: tie ir cilvēki, kuri pēta arheoloģiju pēc Google Mars) atradis, ka uz Marsa virsmas ir dīvains veidojums, kas varēja rasties uz Sarkanās planētas nezināma lidojoša objekta visai smagas nosēšanās rezultātā.

Meteorīts vai jebkurš cits nevadāms kosmisks ķermenis to nevarētu izveidot, jo tiem ir liels ātrums un pēc kontakta ar virsmu tie aiz sevis atstāj dziļu krāteri. Te viss izskatās tā, ka saprātīgu būtņu vadāms kuģis "piezemējies", bet pēc tam, bez traucējumiem pacēlies, atstājot aiz sevis pēdas, kas līdzinās pacelšanās laukumam.

(Visas ziņas no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 6. numura.)