Dažu pēdējo gadu laikā Vindermēras ezera briesmonis esot redzēts vismaz astoņas reizes, taču līdz šim vēl nevienam to nebija izdevies nofotografēt.
Tā kā ezers atrodas Bowness-on-Windermere pilsētiņas krastos, vietējie iedzīvotāji briesmoni sauc vai nu par Bow-Nessie, vai arī par Bowness Monster.
2.
Nosaukts datums, kad pasaule varētu iet bojā
DELFI Izklaide | 22. septembris 2014
Mūsu planētai kārtējo reizi pareģota bojāeja – šoreiz pie vainas ir amerikāņu zinātnieki, kas izskaitļojuši precīzu iespējamo cilvēces bojāejas datumu.
Kā aprēķinājuši Tenesijas universitātes speciālisti, šobrīd Zemei lielā ātrumā tuvojas asteroīds, kas ar Zemi varētu sadurties 2880. gada 16. martā.
Kā vēsta ārvalstu mediji, šis asteroīds astronomiem pazīstams ar nosaukumu 1950 AD, un iespēja, ka tas sadursies ar Zemi, tiek vērtēta kā viens no trīssimt.
Asteroīds 1950 DApirmoreizitikapamanīts 1950. gada 23. februārī, zinātniekitamsekoja 17 dienas, betpēctamobjektsnoviņuredzeslokauzpusgadsimtupazuda. Atkal asteroīds tika pamanīts 2000. gada 31. decembrī.
Pēc amerikāņu zinātnieku aprēķiniem, asteroīda 1950 AD diametrs ir aptuveni viens kilometrs, bet, tā kā tas Zemei tuvojas ar ātrumu 14,5 kilometri sekundē, iespējamā trieciena spēks būtu ekvivalents 45 tūkstošiem megatonnu trotila.
Abu debess ķermeņu sadursme izraisītu gigantisku sprādzienu un cunami, kas mainītu Zemeslodes klimatu un iznīcinātu cilvēci.
Tiesa, zinātnieki nav noskaņoti pārāk skeptiski, jo, pēc viņu vārdiem, Zemes iedzīvotājiem ir pietiekami daudz laika, lai katastrofu novērstu - ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, tiek pieļauts, ka būs iespēja bīstamo debess ķermeni iznīcināt.
Jau ziņots, ka liels satraukums valdīja 2012. gada 21. decembrī, kad cilvēki satrauktām sirdīm gaidīja apokalipsi. Pasaules gals nepienāca, taču tas nenozīmē, ka mūsu planēta ir drošībā un nekas to vairs neapdraud.
3.
Bulgārijā atrasti divu vampīru skeleti
DELFI Izklaide | 13. oktobris 2014
Arheoloģijas profesors Nikolajs Ovčarovs, kurš tiek dēvēts par "Bulgārijas Indiānu Džonsu", ar savu komandu atklājis divus jaunus "vampīru" skeletus, kas ir vismaz 700 gadus veci.
Par to, ka šie mirušie cilvēki agrāk bijuši vampīri, liecina fakts, ka abiem skeletiem cauri krūtīm izdzīti dzelzs mieti, lai viņi pēc nāves nevarētu piecelties no kapa un turpināt savus asinssūcēju darbus.
Skeleti atrasti antīkā trāķiešu laika templī Perperikonas pilsētiņā, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas.
Kā vēstavietējiemediji, šisirjausestaisunseptītais "vampīrs", kaspēdējodivugadulaikā atrastsBulgārijasteritorijā.
Šis ir kārtējais pierādījums, ka XIII un XIV gadsimta Eiropā ticība vampīriem bija ārkārtīga izplatīta, un zinātnieki uzskata, ka cilvēku histērija šajā sakarā bija tikpat liela kā par visur esošajām raganām.
Līdz ar to vienīgais veids, kā nodrošinātos, lai vismaz miruši vampīri neceltos no kapiem, bija nocirst viņiem galvas un cauri krūtīm izdzīt pamatīgu mietu.
http://www.delfi.lv/izklaide/divaina-pasaule/mistika/bulgarija-atrasti-divu-vampiru-skeleti.d?id=45090202&utm_source=rss&utm_medium=RSS-reader&utm_campaign=RSS-Traffic
4.
Skotijā atrasti 1000 gadus seni vikingu dārgumi
DELFI Izklaide | 14. oktobris 2014
Kāds skotu pensionārs Dereks Maklellans, kurš brīvajā laikā nodarbojas ar dārgumu meklēšanu, ar visparastāko metāla detektoru atklājis vairāk nekā 100 dažādus seno vikingu artefaktus.
Kā vēsta aģentūra Reuters, atradums veikts Damfrīzšīrā, Skotijas dienvidrietumos, un atrasto dārgumu starpā ir saktas, rokassprādzes, sudraba krusts un citas rotaslietas, kas apraktas lauka vidū.
Pēc ekspertu vārdiem, šis ir viens no lielākajiem jebkad atrastajiem vikingu dārgumu slēpņiem, un visu artefaktu kopējā vērtība sasniedz teju miljonu dolāru.
Vislielāko vēsturnieku interesi izraisījis agrīns kristiešu krusts, kas datēts ar IX līdz X gadsimtu. Tas ir izgatavots no monolīta sudraba gabala un klāts ar emaljas rakstiem, kas ir ļoti neparasti.
Tāpat lielu interesi izraisa Karolingu ēras trauks - iespējams, pats lielākais no šodien zināmajiem traukiem, uz kura turklāt saglabājies vāciņš.
Šis trauks izgatavots agrāk par pārējiem priekšmetiem, un tiek lēsts, ka brīdī, kad dārgumi tika aprakti (tātad IX gadsimta vidū vai X gadsimta sākumā), šim traukam jau bija 100 gadi.