Ļoti īsas ziņas 2014-02-19

1.

Mikronāciju konference.

Šogad jūnijā Perudžā, Itālijā notiks 3. Starptautiskā mikronāciju konference.

http://www.micronationconference.com/index.html

Izskatās, ka būs vislielākā mikronāciju pārstāvniecība, ir vecas, stabilas mikronācijas, bet nepiedalās tās, kas bijušas iepriekš.
Kā zināms, tā ir parādība, kurā lielākais skaits mikronāciju ir ar īsu mūžu. Ne jau visiem pietiek enerģijas dzīvot arī savdabīgā paralēlā pasaulē.

Pirmā PoliNation konference notika Sidnejā, 2010. gadā.

http://www.listofmicronations.com/lomwiki/images/Various_Forbes_Magazine_USA_03052010.png

Fotogrāfijas:

 

 

http://www.fardistantshores.com/Micronations/PoliNation-2010 Conference/11876321_s9JLtZ#!i=840094260&k=WT7XdN9

Otrā konference norisinājās Londonā, 2012. gadā. Te foto no pasākuma:

http://www.fardistantshores.com/Micronations/PoliNation-2012/24520674_StqsGV#!i=2001872223&k=7cwV5v6

Trešo konferenci rīko Alkatrazas Brīvā Republika: http://www.repubblicadialcatraz.com/

Tai ir tikai četri gadi. Dalībnieku vidū ir arī tādas, kas eksistē vairākus demitus gadu.

Mikronāciju vadītāju konferences ir notikušas arī agrāk. Piemēram, 2003. gadā.

http://www.molossia.org/article15.html
Tajā pašā gadā Somijā notiek lielāks mokronāciju sammits.

http://www.muu.fi/amorph03/downloads/pdfs/kelly_review.pdf

2006. gadā tūrisma rokasgrāmatu izdevēja Lonely Planet izdod tūrisma ceļvedi "Micronations: The Lonely Planet Guide to Home-Made Nations".

Parīzē, 2007. gadā notiek mikronācijām veltīta izstāde.

Ir iznākušas arī mikronācijām veltītas grāmatas: Republic of Indian Stream (University Press), autors Daniel Doan, 'The Land that Never Was, about Gregor MacGregor and the Principality of Poyais, autors David Sinclair (Review, 2003, ISBN 0-7553-1080-2) un "An Australian Monarch" par Hatriveras Firstisti, autors William Pitt (CopyRight Publishing, ISBN 9-781876-344672).

Ir zināms arī, ka 4. konference notiks 2016. gadā, Anaheimā, Kalifornijā.

http://stcharlianobserver.wordpress.com/2012/10/02/polination14/

2.

Vai jauns skandāls olimpiskajās spēlēs - krievi izmanto „vadāmu ripu”?

2014. gada 15. Februārī

Šoreiz par iemeslu skandālam kalpo amerikāņu hokeja izlases paziņojums. Amerikāņi apvaino rīkotājus par to, ka ka zem hokeja laukuma ledus izvietota spēcīgu elektromagnētu sistēma, kas palīdz vadīt ripas kustību. Ieslēdzot un izslēdzot magnētus, ripu var ievadīt pretinieka vārtos no jebkuras vietas laukumā pat bez spēlētāja līdzdalības. Ripas ātrums spējot sasniegt pat divsimt kilometrus stundā.

Tā domā amerikāņu tehniskie eksperti, kuru rokās nonākusi ripa no vakardienas mača ar amerikāņu sportistu piedalīšanos. Pārgriezuši ripu, viņi tajā atklāja tērauda serdeni.

Painteresēties par ripu viņus spieduši, kāda spēlētāja piezīme, ka ripa, ja to met uz vārtiem, lido sāņus. Sākumā tam nav pievērsuši uzmanību, taču noskatoties pirmā perioda videoierakstu, bija jāatzīst, ka ripa uzvedas neparasti, vai nu trajektorijā novirzoties no vārtiem vai tieši otrādi, virzoties tuvāk vārtiem.

Paskatoties maču ar Krievijas izlases piedalīšanos, viņi pamanīja analoģiskas novirzes. Pēc tam datorā, ņemot vērā tērauda serdeņa masu, pašas ripas masu un sitiena spēku, tika izskaitļota elektromagnētu jauda un pat to aptuvens izvietojums zem laukuma.

Komentāri no Krievijas puses pagaidām nav sekojuši.

http://v-n-zb.livejournal.com/6687851.html