Ļoti īsas ziņas 2013-09-12

1.

Ogļu šahtu amazones.
Ņikitas Bezrukova raksts np 2013. gada 14. marta par to, kā sievietes sāka valkāt bikses.
XIX gadsimta otrajā pusē vairums Anglijas ogļu šahtās strādāja tikai vīrieši. Izņēms bija tikai dažas grāfistes, ieskaitot Lankašīru, kur saglabājās tradīcija ņemt darbā sievietes. Pašās šahtās viņas vairs nestrādāja, taču saukt viņu darbu par vieglu arī nevarēja: viņas skaldīja lielos ogļu bluķus, attīrija tos no akmeņiem, stūma ar oglēm pilnos ratiņus uz dzelzceļa platformu, kur pēc tam krāva ogles vilciena vagonos.
Šo sieviešu neparastā nodarbošanās un ne mazāk neparastā ģērbšanās maniere padarīja viņas slavenas vēlajā Viktorijas laikmetā. Lieta bija tā, ka minētās "pit brow lasses" valkāja bikses. Par to viņas apvainoja sievišķības trūkumā, kaut arī virs biksēm viņas vilka svārkus un aizsargpriekšautus. 1860. gados britu parlamentā pat notika diskusijas par to, strādāšana blakus sievietēm, kas valkā rupjo vīriešu formu, tas ir, pirmkārt, bikses, bojā vīrieša veselību.

 

 

Neskatoties uz to, ka šo vietējo sieviešu tradīcija daudzu acīs bija tikai kā dīvains paradums, kat kas līdzīgs kā senajām amazonēm, diskusija par sievietēm biksēs tādā veidā ieguva publicitāti. Jaunā sievietes veidola popularizāciju veicināja arī fotogrāfijas un savā laikā populārās atklātnītes ar "pit brow lasses" attēliem. Tos var redzēt šajā saitē:
http://booknik.ru/news/reportaji/amazonki-ugolnyh-shaht/?ext_meta_id=5921948016481935969&source_id=85945&tizer_id=3114212&lx_state=1#!lightbox[photoreport]/10/

2.

Sieviešu bikses ir lamatas vīriešiem.
Marina Karpova, Jevgeņijs Levins, 2013. gada 15. martā.
Pirms dažiem gadiem Nikolajs Vasiļjevičs Maslovs, dievvārdu maģistrs no Cergija Posada, publicēja rakstu ar visai daiļrunīgu nosaukumu «Sieviete biksēs ir pretīga Dievam». Cik var spriest, vairumš šodienas ortodoksu visumā ar šo teicienu ir vienisprātis: jebkura piegriezuma sieviešu bikses tiek uzskatītas par nepieļaujamām gandrīz visās kopienās un mācību iestādēs. Un kaut gan pēdējo divdesmit gadu laikā reliģiozas sievietes, kas uzdrošinās staigāt biksēs, ir daudz vairāk, tamlīdzīga «vaļība» joprojām ir tikai nedaudzām.
Kā un kāpēc ir radusies šāda košermode un cik taisnīgi no ebreju redzes viedokļa ir augstāk minētais apgalvojums, ko izteicis Piemaskavas teologs? Uz šiem jautājumiem mēs mēģināsim atbildēt zemāk.

Jo pretīgs Dieva Tā Kunga priekšā.
Par to, kā jāģērbjas Dievu godinošam ebrejam, Torā, starp citu, ir teikts: «Sievietei nedrīkst būt vīriešu apģērbs un vīrietis nedrīkst tērpties sieviešu drēbēs, jo pretīgs Dieva Tā Kunga priekšā ir katrs, kas tā dara» (Atkārtoto likumu grāmata 25:3). Šo aizliegumu tradicionālie komentētāji saprata dažādi. Rambams (Maimonīds) uzskatīja krosdresingu par elkdievības imitēšanu, tāpēc ka senos laikos tā esot rīkojušies daži priesteri. Avraams Ibn-Ezra uzskatīja, ka aizliegums ir vērsts pret izvirtībām — pārģērbušies sieviešu drānās, vīrieši varēja ielavīties, piemēram, haremā un «viss notiktos...».
Protams, ne Torā un ne arī talmudā nav un nevarēja būt nekādu vīriešu un sieviešu apģērbu sarakstu — pat senos laikos moda mainījās, ja ne katru dienu, tad visai bieži gan. Tāpēc, kā rakstīja Rambams, «šajās lietās vajag vadīties pēc valsts ierašām» (Likumi par elku pielūgšanu, 12:11). Tāpēc, ja Skotijā svārkiem līdzīgais kilts tiek uzskatīts par vīriešu apģērbu, tad ebreji (teorētiski) var tos valkāt, pat ja ctās valstīs līdzīgu apģērbu valkā tikai sievietes.
Praksē tomēr nospiedošais aškenazi ebreju dzīvoja zemēs, kur vīrieši valkāja bikses, bet sievietes — kleitas un svārkus. Tāpēc, dabiski, pirmie tika uzskatīti par vīriešu apģērbu, bet otrie — par sieviešu. Austrumos mode bija cita, un daudzas turienes jūdaisma piekritējas, līdzīgi kaimiņienēm-musulmanēm, staigāja šarovaros (shalwar kameez). Taču pēc Otrā pasaules kara, kad faktiski visi austrumu ebreji pārcēlās uz Izraēlu un ASV, viņi pakāpeniski pieņēma aškenazi normas.

http://booknik.ru/publications/all/jenskie-bryuki-lovushka-dlya-mujchin/