Kāzu viesi bija draugi, kas pulcējās pusdienām, bet tika pārsteigti ar kāzām. Palmere bija tērpusies tajā pašā kleitā, kas viņai bija mugurā agrāk kā cilvēkstatujai pseidokāzās Jaunorleānā un kāzu torte pietika visiem.
http://www.locusmag.com/News/2011/01/gaiman-and-palmer-marry/

2.

Cer atgriezt dzīvē mamutus
18.01.2011. „Latvijas avīze”
Japānas zinātnieki šogad sāks projektu, kura ietvaros plānots aptuveni piecu gadu laikā atgriezt dzīvē sen izmirušo mamutu, klonējot audus no Krievijas laboratorijā uzglabātām mamuta atliekām.
[Spriežot pēc iepriekšējās informācijas, runa ir par ģenētiskās informācijas nomaiņu ziloņa olšūnā ar ģenētisko informāciju no mamuta un tad, tādejādi apaugļoto olšūnu ievadot ziloņmātē, cer, ka tā dzemdēs ziloņa un mamuta hibrīdu. Vēlāk selekcijas darbā varētu radīt arvien "mamutiskākus" pēcnācējus. Protams, ja pirmo izdosies radīt un tā būs mātīte, kas būs spējīga vairoties - t.p.]

3.

Latvijas profesora versija par putnu masveida nāvi pasaulē
«Apollo»
Piektdiena, 14. janvāris (2011)
Mistiskās dzīvnieku nāves, par ko tiek celta trauksme visā pasaulē, varētu būt priekšvēstnesis nevis pasaules galam, ko pēc tūkstošgades laimīgas pārdzīvošanas piesaistījuši maiju kalendāra beigām, bet gan zinātnes grantu dalīšanai, raksta laikraksts «Neatkarīgā».
Lai saņemtu finansējumu jauniem pētījumiem, nepieciešama publiska trauksme par pētāmo problēmu. Latvijas Universitātes profesors, Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš norāda uz amizantu sakritību – ziņas par dažādām dabas anomālijām, slimībām, novirzēm no ierastās pasaules lietu kārtības publiskajā informācijas telpā parādās finanšu gada beigās.
«Kādu laiku tās cirkulē kā supersvarīgi un biedējoši jaunumi, bet pēc tam zinātniekiem ir iemesls pieteikt nākamajam gadam dažādus pētījumus, kas neapšaubāmi no zinātniskā viedokļa ir noderīgi. Skandināvijā šis kalendārs atšķiras, jo atskaites punkts ir gada vidus, un tur dabas ķibeles koncentrējas ap maiju,» stāstīja profesors.
«Jā, putni krīt, jā, dabā notiek pārmaiņas, taču mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka šādas zīmes liecina par pasaules gala tuvošanos,» norādīja Segliņš.
Profesors dalījās: «Pēdējos desmit gados mēs esam kļuvuši izteikti zaļāk domājoši. Cilvēki kā personas un arī mediji daudz jūtīgāk uztver apkārt notiekošos procesus. Sabiedrības kolektīvā uztvere ir saasinājusies, tajā pašā laikā izpratne, bāzes zināšanas kļuvušas vājākas. Iemesls tam ir sociālās, humanitārās jomas dominēšana, kas ir problēma jau pašos pamatos – izglītības sistēmā. Bet sociālās zinātnes jau nevar atbildēt, kādēļ putni krīt no debesīm, un tur, protams, rodas brīva telpa iztēlei.»

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/226487/0?show_inbox=1