Piemēram, Tavā pilsētā taču ir kāda upe! Vai tad nē? Bet ir valsts, kur upju vispār nav, turklāt visai liela valsts - Sauda Arābija. Pat strautu nav, ir jūras krasti, pludmales, bet upju nav. Nosacīti jau upes ir - tās sauc par vadi. Parasti tās ir tukšas gultnes, kas piepildās tikai lietus periodos, 2-3 mēnešus gadā. Tās valstij dod tikai 10 procentus no nepieciešamā ūdens, pārējo Arābija iegūst no dziļurbumiem un atsāļotā jūras ūdens, to gan var izmantot tikai tehniskām vajadzībām.

Arī Lībijā upju nav, tāpēc, ka valsts 99% sastāv no tuksnešiem, ūdeni iegūst tāpat, kā iepriekš minētā valsts. Jā Muamara Kadafi laikā tika uzbūvēta "lielā, mākslīgā upe" - sarežģīta cauruļvadu sistēma, kas piegādāja ūdeni visai valstij, turklāt, iedzīvotāji ūdens saņēma par brīvu. Taču "arābu pavasara" laikā, 2011. gadā šo sistēmu uzspridzināja jaunās varas pārstāvji.

Kurā valstī ir visvairāk upju, tas vēl ir jautājums, taču mēs zinām valsti, kur ir visvarā ezeru un tā ir Kanāda. Tur atrodas apmēram 2 miljoni ezeru, kas sastāda 60 procentus no visas pasaules ezeriem. Tie aizņem 9 procentus no visas Kanādas teritorijas un tajos ietilpst viena piektā daļa no visiem pasaules saldūdens krājumiem.

Jaunzēlande ir valsts, kur ir visvairāk aitu. 10 galvas uz vienu cilvēku. Tas gan nav rekords, Folklendu salās dzīvo piecsimts tūkstoši aitu un nedaudz vairāk par 3 tūkstošiem cilvēku. Vienīgi šīs salas nav valsts.

Valsts, kur aitu nav gandrīz nemaz, ir Singapūra. Praktiski urbanizētākā valsts pasaulē, lauksaimniecības zemes te aizņem tikai kādu 1 procentu no teritorijas. Tas ir tā, ja neskaita Monako. te iedzīvotāju skaits ir 18 679 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Vismazāk apdzīvotā valsts toties ir Mongolija, apmēram 2 cilvēki uz kvadrātkilometru. Nav brīnums, jo ceturtā daļa no iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā.

Visām valstīm ir savas galvaspilsētas, izņemot Nauru. Tā ir maza salu valsts Klusajā okeānā, 21 kv. kilometri, iedzīvotāji - apmēram 15 tūkstoši. Valsts kādreiz bija bagāta, tur atklāja fosforītu atradnes, lielisku, dabisko mēslojumu, taču tās izsmēla, rezultātā visas salas centrs ir izrakņāts tuksnesis, bet cilvēki dzīvo šaurā piekrastes joslā visapkārt salai. Principā, vienā pilsētā, kas sadalīta vairākos rajonos. Ko var uzskatīt arī kā atsevišķas pilsētas, tā kā valdības iestādes atrodas Jarenā, tad to de facto  var saukt par galvaspilsētu, taču oficiālas galvaspilsētas valstij nav. Turklāt Jarena nemaz nav lielākā, tāda ir Denigomodu. Principā, nekas dīvains, jo daudzām valstīm ir mazas, parasti speciāli izbūvētas galvaspilsētas. Dienvidāfrikai ir pat trīs galvaspilsētas: Pretorija - administratīvā, Blumfonteina - tiesu varas, Keiptauna - likumdošanas.

Kurā valstī ir visvairāk laika joslas? Pirmā, kas ienāk prātā, ir Krievija ar savām 11 joslām, taču nekā nebija. Francijā ir 12. Kā tas tā var būt? Francijai ir aizjūras teritorijas, kas izkaisītas pa visu pasauli. Juridiski tās ir Francijas sastāvā.

Protams, te nav minētas visas valstis ar saviem brīnumiem. Var pieminēt arī Latviju, kur ir ļoti daudz kalnu. Taču ģeogrāfiski Latvijā kalnu nemaz nav, tie visi ir pauguri. Par kalniem sauc virsotnes, kas augstākas par 500 metriem. Latvijā tādu nav.

Vērts minēt arī Izraēlu, Nāves jūra atrodas 430,5 metru zem jūras līmeņa, zemākais sauszemes punkts uz pasaules. Tā kā otra puse no šī sālsūdens ezera atrodas Jordānijā, tad vērts minēt arī to.

Tā kā Arāla jūra lielā mērā ir izzudusi, tad lielākais sālsūdens ezers uz pasaules joprojām ir Kaspijas jūra, bet otro vietu tagad ieņem Balhaša ezers Kazahstānā ar savām dīvainībām, jo tā rietumu puse ir ar iesāļu ūdeni, bet īsts sālsūdens ir tā austrumu pusē.

Dziļākais ezers pasaulē joprojām ir Baikāla ezers Krievijā. Tas ietilpina sevī kādus 20% no visas Zemes šķidrā saldūdens, bet tā lielākais dziļums ir 1637 m.

Protams, ir jau vēl citi brīnumi, piemēram, mazākā valsts pasaulē - Vatikāns, bet visu jau nevar uzreiz.

(Ziņas no interneta plašumiem.)