Kad Elsija apprecas ar aristokrātu Rupertu Beinbridžu, viņa tic, ka priekšā viņu gaida brīnišķīga dzīve bez rūpēm. Taču liktenis lēma pa savam. Drīz pēc kāzām Elsija pazaudē vīru un dodas uz pamestu muižu Anglijas vidienē, lai skumtu tālāk no ļaužu acīm. Taču arī tur viņa neatrod mierinājumu: kalpotāji ir noskaņoti naidīgi, vīra māsīca uzvedas dīvaini, bet galvenais, viss vecajā mājā ir piesūcies ar bailēm... Romāns esot detektīvs...
Sīkāk livelib.ru:
https://www.livelib.ru/book/1002868715-bezmolvnye-kompanony-lora-persell
Lindabridas recenzija.
Angļu džentlmenis-muižnieks vidējos gados apprec Elsiju Livingstoni, sērkociņu fabrikas līdzīpašnieci, kāda veiksme vecmeitai! Taču drīz pēc kāzām ļoti ātri džentlmenis noslēpumainā kārtā mirst, varone paliek ar mantojumu muižas izskatā, ar nabaga radinieci, protams, ar fabriku dibenplānā. Viktorijas laika sērkociņu fabrika jau pati par sevi var dot materiālu biezai šausmu grāmatai. No darbinieču nemitīgās saindēšanās ar fosforu... Labi, atstāsim to naktij. Kaut kas baiss Livingstonu fabrikā patiesi notiek. Taču galveno gotiku Lora Pesela ir pietaupījusi tradicionālākai lokācijai - pamestai muižas ēkai un izmirstošajam ciematam. Elsijas veselais saprāts un vēlēšanās savest visu kārtībā tiek smagi pārbaudīts. Bēniņos (kas ir bijis aizslēgts gadsimtiem, vai patiešām atslēgts) viņa atrod XVII gadsimta dāmas dienasgrāmatu, kura, iespējams, ir bijusi ragana. Un tos pašus "klusos kompanjonus" - baisi reālistiskos portretus uz koka (tekstā figurē pārgudrs termins "tromplejs"). Senos laikos tos izmantoja, lai izjokotu: atstāja istabās, viesi tiem uzdūrās un mazliet nobijās, uzskatot koka gabalus par dzīviem cilvēkiem. Ja vēl pievieno spriedzi, sanāks ļoti piemēroti personāži horroram. Un sākas velnišķība. Bērnu istaba, kas ir pamesta, vai varbūt nav. Dīvaina čaboņa. Skaidas uz kāpnēm. koka figūras, kuras it kā kustas pašas no sevis. Dīvainu notikumu samudžinājums, kas notiek ar divu gadsimtu pārtraukumu. Neizskaidrojamas nāves. Arvien mazāk vietas paliek veselajam saprātam, bezprāts aug. Elsija nokļūst tur, kur sākas vēstījums: tikko izdzīvojusi ugunsgrēkā, ieslēgta trako namā, aizdomās turēta par veselu virkni slepkavību. Man bija baisi. Mani patiešām pārņēma Elsijas, kalpoņu Helēnas un Meiblas šausmas.
Rakstniece piedāvā lasītājiem pašiem izdomāt, kas vispār notiek, laikam tas ne visiem patiks. Annas Beinbridžas dienasgrāmata - vai tai vispār var ticēt? Visa tā mistika ar "klusajiem kompanjoniem" - vai tā bija romāna realitātē, vai arī tikai sabaidītās varones iztēlē? Ja jau grāmata ir pozicionēta kā detektīvs, kurš tad ir slepkava? Elsijai drīz vairs nebūs laika meklēt atbildes. Autore speciāli atstāj situāciju neatrisinātu un mani apbūra tas, kā viņas grāmata balansēja uz mistikas un reālisma robežas.
Saites.
https://www.livelib.ru/book/1002899454-the-silent-companions-laura-purcell
Lora Persela ir britu rakstniece. Strādājusi par grāmatvedi. Pašlaik dzīvo vecākajā Anglijas pilsētā Kolčesterā ar vīru un mājdzīvniekiem – jūras cūciņām. Lora ir vēsturisko romānu biedrības, vēsturisko, karalisko piļu izpētes biedrības locekle. Nesen viņa piedalījās PBS dokumentālās filmas ”Henriha VIII pils noslēpumi” uzņemšanā, stāstot par karalienes Karolīnas dzīvi Hemptonkortā.
Mūsdienās optiskās ilūzijas ir izplatītas interjeru dizainā, to sastāvdaļas var būt arī trompleji.
https://oops-cache.org/farben-im-innenraum/glaubt-euren-augen-nicht-60-unglaubliche-optische/
Kokdarbi.