Nepretendēju uz lielu un absolūtu precizitāti, un izlabojiet mani tur, kur es kļūdos, bet cik es zinu, lietas nav kārtībā. Konkrēti, lietas nav kārtībā ļoti stulbos veidos. Un konkrēti, šādos (kuri ir acīmredzami, ja pielieto nedaudz racionalitātes):

Kāds ir soda mērs par nodokļu nemaksāšanu? Naudassods vai cietumsods. Par kādiem resursiem valsts ceļ un uztur cietumus? Par nodokļu maksātāju naudu. 

Zagļus liek cietumā. Politiķiem piemaksā pie algas, lai viņiem būtu mazāka iniciatīva zagt. Kopsummā, politiķiem piemaksā no nodokļu maksātāju naudas, lai viņi negribētu nonākt cietumā. Un par kādu naudu uztur cietumus?

Ejot tālāk: Valsts darbinieki arī maksā nodokļus. Un šo naudu valsts ieraksta ienākumos – no kuriem pēc tam maksā šiem pašiem darbiniekiem algas. Tādēļ, ka nodokļi ir aptuveni trešdaļa no saņemtās algas, sanāk ka katram trešajam latam valsts piešķir divu latu vērtību, jo tā to ir saņēmusi divreiz. (Un vairāk, ja skaita atkārtotās iterācijas) Un tagad, jautājums: kādēļ nevienkāršot procesu, vienkārši maksājot ierēdnim mazāku algu, no kuras neko neatvelk? Nodokļus atvelk automātiski, jūs sakāt? Un kā ir ar noteikumu rakstīt ienākumu deklarācijas? Un kā ar algām tiem, kuri šīs deklarācijas pārbauda? Atbilde: Nodokļus nemaksāt nedrīkst, jo nemaksāšana ir likumpārkāpums, un par to liek cietumā vai uzliek naudassodu. 

Ejot vēl tālāk: Tiesu sistēmai algu maksā nodokļu maksātāji. Ja valsts darbiniekam piespriež naudasssodu par naudas izšķērdēšanu (piemēram: pārlieku ekskluzīva ministrijas ballīte) tad darbonis ir izšķērdējis tautas naudu, par ko cilvēks, kuram maksā ar tautas naudu, piespriež maksāt tautas naudu atpakaļ tautai. Visjaukākais ir: šis ierēdnis, visdrīzākais, šajā ballītē ir kūkas un šmigu pircis no vietējā izplatītāja; pērkot šo preci, ierēdnis samaksāja PVN, daļa no šīs naudas nokļuva iesaistīto kabatās (algas, peļņa, utt.) un no šīs naudas atkal tika maksāti nodokļi. 

Sociālo nodokli maksā, lai saņemtu pensiju. Pensionēšanās vecums vīriešiem Latvijā? 65 gadi. Vidējais latviešu vīrieša dzīves ilgums ir pāris gadus mazāks, kas nozīmē, ka vairākums vīriešu, kuri maksā šo nodokli, pensiju nemaz nesaņems. Turklāt pensionēšanās vecumu plāno palielināt (ja tas jau nav izdarīts) uz 70 gadiem.

PVN maksā par radīto vērtību – ar šo nodokli uztur lata vērtību. Problēma ir tajā, ka sākuma ražotājs, kurš uztaisa preci, kuras pažismaksa ir 1 lats, šobrīd nodokļos samaksā 21 santīmu. Attiecīgi, viņš pārdod šo preci izplatītājam par 1ls un 31santīmu lai saņemtu arī peļņu. Izplatītājs pieliek preces cenai (no pārdošanas izmaksām, algām, izdevumiem pārdošanai) vēl 20 santīmus, samaksā 21% no šiem 20 sanīmiem, pievieno arī šo vērtību preces cenai, piesviež vēl 10 santīmus peļņai un patērētājam pārdod par 1ls 65sant. Tātad, kopsummā – visu nodokļa vērtību, kas šajā gadījumā būtu 25 santīmi samaksā patērētājs. Problēma rodas tajā, ka uzņēmējiem ir tāda jauka tendence “izdevumos” kas palielina PVN vērtību ierakstīt uz firmas vārda pirktās “Jaguar” un “Bentley” automašīnas, sievu kažokus, kūkas korporatīvajiem pasākumiem un citas lietas, kurām ar tiešo ražošanu nav nekāda sakara. Un mēs to visu apmaksājam, papildus ražotāju iegūtajai peļņai. Ak, jā – un tā, kā tie ir attaisnotie izdevumi, pirkti uz firmas vārda tos var ierakstīt tēriņos un maksāt mazākus nodokļus, jo “uz papīra” ienākumi ir mazāki. 

Tieši tāpat galaprodukta pircējs apmaksā benzīnu, ar kuru ražotnes luksusvāģa īpašnieks ved sievu uz skaistumkopšanas salonu un bērnus uz skolu. Jaunais nodoklis par firmas transportlīdzekļa izmantošanu privātām vajadzībām tiek apiets sekojoši: firma pārdod mašīnu par lētu naudu privātpersonai, kas, savukārt izraksta nomas līgumu ar firmu, par šīs mašīnas lietošanu, kad nepieciešams, apmaiņā apmaksājot ceļu nodokli, tehnisko pasi un citus tamlīdzīgus izdevumus. Un nekas nemainās – cilvēks kā braukāja savās darīšanās, tā braukā tālāk un nodokli nemaksā

Protams, ar visu šo nodokļu lietu tiek apmaksātas arī valsts funckijas – tirgus regulēšana, pakalpojumi, aizsardzība, armija. Tomēr, nejēdzību un krāpšanas ir daudz – turklāt daļu no valsts funcijām var uzdot privātajam sektoram – kas, ilgtermiņā, noteikti sanāk lētāk, nekā visu dzīvi maksāt nodokļus. Un kā ir ar bezcietēja likumpārkāpumiem? Nu, maksimālam paraugam pieņemsim, cilvēks nakts vidū iet ar atvērtu alus pudeli pa šosejas malu uz mājām. Piedzēries nav, bet iedzēris gan – braukt nedrīkst, bet pasākuma vietā sanāca kašķis, un cilvēks par visām varītēm izdomājis nokļūt mājās. Starp lokācijām ir 5 kilometri, pa vidu tikai šoseja, viena autobusa pietura, nu teiksim, “skola” - un tā pati atrodas metrus 200 no šosejas, visādu iemeslu dēļ, nevienas apdzīvotas vietas, nevienas mājas.. Ja garām brauc policija, viņiem IR jāapstājas un jāsoda šis cilvēks par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola pudeli. Ja nē, un garām iet pilnīgi skaidrā esošais Pēteris, viņš var rakstīt sūdzību par to, ka policija nepilda savus pienākumus, un attiecīgos policistus var sodīt. Protams, šis konkrētais piemērs ir stipri pārspīlēts, tomēr arī krietni mazāki gadījumi ir marasmātiski. Zinu policistu no Ogres (Tēvs viņam kaut ko sen bija mācījis, un viņš bija pie mums ciemos) kurš ir uzlicis sodu cilvēkam, kurš dzēra aliņu kāpņu telpā, pie sava dzīvokļa durvīm, runājoties ar sētnieku. Sabiedriska vieta, un sētnieks doto policistu ciest nevarēja, un šo noteikumu zināja.

Un tie, kuri saka, ka necieš šo valsti, bet mīl cilvēkus ir vienkārši neinformēti. Valsts, pēc definīcijas ir: Kādas nācijas apdzīvota suverēna teritorija ar noteiktām robežām, likumiem un tradīcijām. Un ja mēs tagad vainosim visā valdību, jo viņi ir “pie varas” tad ļaujiet man citēt satversmi: Pirmās nodaļas otrais punkts: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē to, ka mēs esam tie, no kurienes viņi šo varu saņem – balsojot mēs atdodam tam, par ko mēs balsojam, savu daļiņu varas un nebalsošana ir tikai savas personīgās varas daļiņas proporcionāla izdalīšana balsojošajiem. Tātad – jo vairāk cilvēku nebalso, jo vairāk varas tiem, kuri to dara. Un, acīmredzot, vairākums no tiem, kuri to dara, ir bezsmadzeņu mūlāpi. 

Tāpēc, mans mīļais 89, 90, 91 un liela daļa no 92. gada – aizejiet nobalsot! Tuvākās vēlēšanas mums visiem būs pirmās saeimas vēlēšanas, vēlētāju aktivitāte ir nožēlojama, tādēļ vismaz jūs, dārgie kolēģi, izmantojiet savu varu – neatdodiet to šiem idiotiem, kuri pamanījās Rīgas domē ievēlēt ušakovu un šleseru! (Un nē, es viņus ar lielo burtu nerakstīšu. Principa pēc.) 

Kāpēc visu šo rakstīju? Jo mazliet apnicis, ka tie tur, “tautas kalpi” nesaskata neko draudīgu tajā, ka mēs šogad varēsim balsot. Mazliet pieriebies tas, ka reklāmas un viedokļi ir tikai pensionāriem un stulbeņiem domāti – un mēs taču tikām taisīti “atmodas” laikā, mēs esam lielā paaudze. Kad mēs dzimām, tad dzimstība bija augsta. Un tagad, mēs esam aizmirsti, iestūķēti krīzes pašā vidū, ne pārāk sen kļuvuši pilngadīgi, laikā, kad vesels, jauns vīrietis nevar sev darbu atrast. Laikā, kad skolu sistēma tiek izvarota, un mēs esam praktiski pēdējā paaudze ar normālu izglītību, mēs esam tie, par kuriem tie maitas domāja: “vot, viņi tad dzīvos kapitālismā un Latviju cels” kad mūs taisīja. Būtu riktīgi tizli, kļūt tādiem pašiem, kā iepriekšējā paaudze – un skatoties uz 13gadniekiem šodien, jāsecija, ka pēc mums, manuprāt, viņi beidza censties. Nu tad, kā būs, ko?