Pēc desmit gadiem tā atkal klejo pa Tīklu, tikai šoreiz paziņojumi ir patiesi. Harisons Fords un Deniels Kreigs tēlo divus strēlniekus"Kovbojus pret citplanētiešiem", kas atsit citplanētiešu gļotu uzbrukumu 1873. gadā. To filmē Džons Favro (abas "Dzelzs cilvēka" filmas), bet uz producenta lieveņa metaforiskā šūpuļkrēslā šūpojas un košļā figurālu tabaku kāds Stīvens Spīlbergs.

"Mēs lieliski sapratām, cik muļķīgi tas izklausās," - smejas Roberto Orsī, kas sarakstīja scenāriju kopā ar "Zvaigžņu ceļa" filmēšanas grupas locekli Aleksu Kurtcmanu un "Palikt dzīvam" arhitektu Deimonu Lindelofu. - "Nosaukums paliek atmiņā, taču tas liek arī domāt, kas tas ir: parodija vai varbūt multfilma? Daži studijā centās mūs pārliecināt, ka tas ir jāmaina. Taču tieši šis nosaukums mūs trīs toreiz aizķēra un mēs sev teicām: "Nekavēsim laiku, mums tas noteikti ir jāuzņem"."

Grūti noticēt, ka pie šādas trakas idejas neviens nekad vēl nebija ķēries. Kaut arī kādam tā jau bija ienākusi galvā. Vienā no seriāla "Laika telpa" (1960.) epizodēm divi naidīgi citplanētieši piezemējas 1885. gada Arizonā. 1994. gada trešblokbāsterā "Oblivions" Džordžs Takejs un Džulija Nūmara 3031. gadā aizstāv planētu uz civilizācijas robežas (frontīra) no rāpuļveidīgiem monstriem. Pats nosaukums "Kovboji pret citplanētiešiem" tika radīts 1995. gadā, divi komiksu mākslinieki to izdomāja, bet pēc tam savu sēriju pārdeva citam autoram Skotam Mičelam Rozenbergam. Kaut arī jaunā filma formāli balstās tieši uz viņa izdomātajiem grafiskajiem romāniem, daudzejādā ziņā lente paliek pati par sevi.

“Mums bija daudzi mēģinājumi, atrast pareizo pieeju,” - Favro saka. - “Beigās mēs nolēmām pieņemt vesterna žanru nopietni. Pēdējos gados filmas centās parodēt to un tas bija nepareizs ceļš: zūd visas priekšrocības. Tā vietā mēs pieņēmām šo žanru tādu, kāds tas ir. Un tieši no tonalitātes pirmkārt būs atkarīgs filmas liktenis.”

Comic-Con 2010 daudzo rindu vidū viena īpaši izcēlās. Nē, tur nebija klingonieši, kas izstāvēja rindu pēc kliņģerīšiem ar halapenjo. Un tas nebija bārdains pūlis, kas aplenca Bolu Evoku 3 autogrāfu zālē. Tā, kas atradās samezglotās zāles N (varbūt H) kuluāros, sastāvēja no augstāka ranga personām. Priekšā Saimons Pegs, Niks Frosts un citi filmas “Pols: Slepenie materiāliņi” zvaigznes. Pie tālās sienas – Kenets Brana un “Tora” filmēšanas grupa. Bet starp viņiem, miegains pēc grūtas nakts filmēšanas un nervozs, kā visi pārējie, Džons Favro un viņa aktieri no “Kovbojiem pret citplanētiešiem”: Kreigs, Olīvija Vailda, Sems Rokvels un Ādams Bīčs. Ak jā, arī Fords, cilvēks, kas kādreiz paziņoja, ka labprātīgi nekad nedosies uz šo gīku sanākšanu Sandiego, kā vien tad, ja viņu ieslēgs roku dzelžos un pavadīs uz turieni divi spēcīgi apsargi.

“Viss notika, velns ar ārā, tik dīvaini,” - Kreigs smejas. “Mēs tur saspiedušies gaidījām savu kārtu. Pēdējo reizi es Saimonu un Niku redzēju šauros triko, kad filmēja “Titāniku”; man bija grūti skatīties viņiem acīs. Bet tad mēs uzzinājām, ka kādu pūli ir sadūruši. Ar zīmuli. Nerdi uzbrūk, bļin!”

Favro bija Hans Solo un Džeims Bonds, kas spēja nomierināt ar zīmuļiem apbruņoto pūli. Tomēr, viņu pārņēma mandrāža. “Atnācējus te mīl, bet vesterns nav tas žanrs, kuru publika uzņem labi vienmēr,” - režisors saka. - Vietējā auditorija nekautrējas izteikt savu viedokli un mūs viegli varēja norakstīt. Mēs spēcīgi riskējām.”

Mums laimējās noskatīties filmas prezentāciju, sēžot pirmajā rindā starp diviem burvjiem un mēs varam jums apliecināt, ka “Kovboji pret citplanētiešiem” nelika vilties. N zāles pastāvīgie apmeklētāji, kas vairāk bija raduši spiegt, ieraugot supervaroņu triko vai zintis, pieklusa uz desmit minūtēm, lai skatītos lēnu klasisku vesternu: lūk, galvenais varonis Džeiks Lonergans (Kreigs) aizšuj rētu; lūk, ietekmīgais fermeris ar nejauku dabu Vudro Dolarhaids (Fords) kaut ko pārmet Absolūtas pilsētiņas iemītniekiem; bet, lūk, beidzot, debesīs iedegas dīvainas ugunis, kas ir priekšvēstneši rotējošam kosmiskajam kuģim, kuru Džeks notriec ar savu aproces blasteri. Dialogu minimums, nekādu mājienu, nekādu acu piemiegšanu, tikai viena spriedzes aina. Tomēr, kad zālē iedegās gaisma, zāle uzsprāga no aplausiem, spēcīgākiem par visiem citiem šajā nedēļas nogalē.

“Mēs ļoti nopriecājamies,” - Vailda atceras. - “Sems un Ādams uzlika maskas un skraidīja pa konferenču stāvu. Pat Harisons bija pārsteigts.”

“Man ļoti patika,” - aktieris atzīstas. - “Tas bija aizraujoši.”

“Mums tas bija ļoti svarīgs moments. Mēs nospraudām savu teritoriju un mūs neizsmēja,” - Favro saka. - “Tagad atlika tikai attaisnot cerības. Ticiet vai neticiet, bet toreiz gāja tikai ceturtā filmēšanas nedēļa.”

Pēc mēneša uz klinšu kraujas, augstu virs Ņumeksikas tuksneša Harisons Fords meklē “cālēnus”. Tādu iesauku aktieris ir izdomājis citplanētiešiem, kas nosēdās Absolūtā, kaut arī uz ekrāna tos sauks par dēmoniem. Aina, kuras uzņemšanu mēs vērojam, filmā ir vairāk uz beigām, tieši pirms ilgās fināla kaujas. Dolarhaids, Džeiks un viņu cīņu biedri ir tuksnesī sameklējuši radījumus, kas uzbruka viņu pilsētai, pēc tam, kad ir uzgājuši milzīgas divpirkstu pēdas. Tagad viņi ir atraduši citplanētiešu kosmisko kuģi un sāk divu etapu plānu, lai to iznīcinātu. Džeikam un viņa grupai ir jāpielavās un jāiemet dinamītu ventilācijas atverē, tajā pat laikā, kad Dolarhaids novēros viņus tālskatī, gatavs vadīt uzbrukumu citplanētiešiem, kas izbēgs no kuģa.

Vismaz tāds ir plāns. Vispār jau Fords ir neapmierināts. Sākumā viņš prasa atļauju noģērbt jaku, taču saņem atteikumu, jo viņš jakā bija tad, ka filmēja triku ar kritienu no zirga. Pēc tam parādās problēma ar paskaidrojumiem, ko viņam dod Favro, kad viņš skatās tālskatī: “Viņi lien augšā... aizdedzina lādiņus... noripo lejā... tagad viņi bēg... sprādziens! Izskrien citplanētieši! Viņi šauj!” - čukst režisors. Fords ir drūms un krata galvu. “Starp notikumiem ir vajadzīgas pauzes. Es vēl neesmu pacēlis tālskati, bet viņi jau slidinās lejā?” Pēc pieciem dubļiem un pieciem vadāmiem sprādzieniem lejā, kanjonā režisors un aktieris atiet no no monitoriem, lai parunātu vienatnē. Sems Rokvels bārmeņa Doka lomā sēž uz akmens un groza rokā pistoli, gaidot viņu atgriešanos.

“Harisons ir spītīgs, bet tas filmai nāk par labu,” - vēlāk saka Favro. - “Pateicoties savai uzmanībai viņš droši vien arī ir guvis šādus panākumus. Pilnīgi iespējams, ka viņš ir zinošāks par vairums režisoriem, ar kuriem strādā. Es domāju, ka mums ar viņu sanāk laba radošo stilu kombinācija.”

Fords nav tēlojis kovboju no “Frisko Kida” (1979.) laikiem, taču par atnācējiem šo to zina. “Mēs vakar apspriedām, kā personāžiem ir jāreaģē uz šiem kuģiem, un es viņam saku, ka jādara tas un tas,” - Rokvels stāsta. - “Pēc tam viņš kaut ko atbild un es attopos: “Patiešām, kam tad es  stāstu par reakciju uz lidojošiem šķīvīšiem? Jūs taču filmējaties “Impērijas atbildes triecienā”.”

Spriežot pēc vienas dienas, ko esam pavadījuši filmēšanas laukumā, aktieriem dotā filma ir vienkārši sapnis. Pārtraukumā mēs atrodam Rokvelu viņa treilerī, skatoties Voltera Hila “No tālienes jājušo” DVD – vesterns ir unikāls ar to, ka tajā tēlo trīs brāļu grupas: Keradaini, Kveidi un Kiči (“Tur ir lielisks kadrs, kad zirgs lec caur logu””). Vailda pa to laiku ir aizņēmusies no Rokvela “Mazā lielā cilvēka” kopiju Ar Dastinu Hofmanu 120 gadus veca indiāņa lomā ( “Ļoti dīvaina, bet pilnīgi satriecoša filma”). Un, neskatoties uz to, ka visur izkārti evakuācijas plāni pēkšņu plūdu laikā, laika apstākļi ir lieliski. Krūmos pīkst murkšķi, debesīs planē piekūni. Īsta Džona Veina Amerika.

Kreigam, kas pusi dienas ir pavadījis, rāpjoties pa līdz pusei izbūvēto kosmisko kuģi (trūkstošo daļu uzzīmēs datorā) un skraidot pa krūmāju, kas pilns ar čūskām, nav daudz laika, lai jūsmotu par ainavu. Taču, ja tic citiem “Kovboju pret citplanētiešiem” filmēšanas grupas dalībniekiem – viņš ir kompānijas dvēsele. “Kreigs mums ir kuģa kapteinis,” - Rokvels saka. - “Vakar viņš aizmugures pagalmā sakūra ugunskuru, mēs sēdējām tam apkārt un dzērām “margaritu”.” Bičs sajūsminās: “Deniels pievieno saviem salātiem piparmētras! Traks var palikt!” Pats Kreigs atzīstas, ka dažus vakarus viņi ir izgājuši no kontroles. “Es sagatavoju pāris steiku un pēkšņi, bļin, saskrien piecdesmit cilvēku. Pēc tam es nolēmu nepūlēties pats un nolīgu banketa dienestu.”

Neskatoties uz kokteiļiem un muļķīgo nosaukumu uz klabekļa, riskēts tiek ara daudz ko. Atcerieties iepriekšējos mēģinājumus uzņemt lielbudžeta zinātniski-fantastiskos vesternus: “Mežonīgais, Mežonīgais Vests” un “Džons Hekss”? Lūk, arī auditori no kinostudijām atceras. DreamWorks, Universal, Paramount un ne jau pēdējā kārtā Favro “Kovboji pret citplanētiešiem” paliek visai dārgs spēļu kauliņa metiens.

“Pašā pirmajā dienā mēs izmēģinājām visai liela kautiņa ainu,” - Bičs saka. - “Aktieri nolēma, ka lieliski tiek ar visu galā, bet pēc tam Džons noveda mūs malā un teica: ”Puiši, ja mēs tādā garā domājam veidot visu filmu, tad labāk beigt filmēt to tūlīt pat, jo mūs gaida izgāšanās.”

Jo mēs visi tēlojām krutos kovbojus, kā bērnībā. Tad mēs sapratām, ka te kāds patiešās slimo par filmu un pēc tam reāli sākām strādāt!”

2011. gada aprīlī mēs atkal satikāmies ar Kreigu. Tikšanās noritēja Londonas viesnīcā. Aktiera iedegums, kas tika iegūts tuksneša svelošajā saulē jau bija pabalējis. “Es tagad pilnīgi esmu iegrimis Stiga Larsona Pasaulē,” - viņš teica, domājot ne jau kaut kādu depresīvu atrakciju parku, bet gan “Meitenes ar pūķa tetovējumu” adaptāciju Dēvida Finčera iestudējumā. - “Daudz sēžu tumšās istabās un dzeru kafiju...”

Aktierim bija labs garastāvoklī, nesen viņš bija redzējis “Kovboju pret citplanētiešiem” sākotnējo montāžu. “teiksim tā: viss, kas attiecas uz vesternu, strādā lieliski; atliek tikai noticēt, ka šie puiši, kas tur skraida pelēkos kostīmos un ar ping-ponga bumbiņām uz galvas, beigās būs līdzīgi atnācējiem!es dzirdēju, ka Industrial Light & Magic ir laba kompānija, tā kā nav vērts viņu dēļ uztraukties.”

Izrādās, ka filmēšanas grupu galu galā tomēr appludināja. “Puiši, vēriens bija patiešām bībelisks. Tūlīt pēc tam, kad jūs aizbraucāt, mums nācās steidzami savākt visas mantiņas un ņemt kājas pār pleciem. Aiznesa vienu no tiem smagajiem ģeneratoriem Mack Truck. Un appludināja to pašu vietu, kur mums bija jāpulcējas! Es pie sevis domāju: “Tagad nekas nesanāks – tur tas apdi...stais kravas auto peld!”.”

Neskatoties uz plūdiem, Kreigam no savas kovboja lomas ir tikai skaistas atmiņas: “Tā bija satriecoša pieredze. Es ne tikai nēsāju kovboja bikses, bet arī tēloju drūmu strēlnieku, kas slepkavnieciski skatījās uz visiem. Es tur esmu visai nerunīgs, tas taču uzdevumu padara daudz vieglāku, vai ne? Repliku vietā man arsenālā bija tikai trīs skatieni.”

Neskaitot dzēruma pilnās naktis, kad viņš pārbaudīja Harisonu Fordu, cik tas atceras detaļas no “Pa asmeni skrejošā”, pašas vērtīgākās atmiņas viņam ir tā diena, kad viņš traucās galopā pa līdzenumu, kur auga reti kaktusi, uz sava zirga Ringo, kas tagad dzīvo Forda rančo Vaiomingā,  bēgot no vajātājiem.

“Es dievināju šo zirgu,” - Kreigs saka. - “Es pats gribēju to ņemt uz mājām, tikai man nebija kur viņu izvietot.” Bet kā segli? Vai neberza? “Par laimi tas pāriet. Es gribu teikt, ka pēc nedēļas pušumi sadzīst. Vai jūs, bļin, domājiet, ka es jokoju? Vai tad jūs neziniet, kāpēc kovboji staigā, plati izpletuši gurnus?”

Fordam arī parādīja iepriekšējo montāžu. Viņa viedoklis? “Filma sākas kā īsts kovboju kino, pēc tam kaut kas notiek un tas turpinās kā kovboju kino ar šiem papildus elementiem.” Kinokritika viņa personā ir daudz zaudējusi.

Tagad viņi abi ir aizņemti ar citām lietām: Kreigs filmējas “Meitenē ar pūķa tetovējumu” un gatavojas treniņiem Bondiānas divdesmit trešajai sērijai; Fords ir atgriezies Vaiomingā un baro ar rafinādi Ringo un paša rikšotāju Kūperu. Favro joprojām ir stipri aizņemts ar filmu. Kad mēs zvanām viņam uz mobilo, viņš atrodas rančo Skywalker, kur strādā pie skaņas. Izrādās, viņš ir samainījis Hanu Solo pret C-3PO – mēs uzduramies Entonijam Denielsam, kuru Favro, izskatās, tur aiz atslēgas.

“Es šaudos no šejienes uz Industrial Light & Magic un atpakaļ, lai beidzot varētu ķerties klāt pēdējam metienam,” - Favro saka. - Kad tikko parādās pirmie specefektu uzmetumi, sākas galvenā jautrība. Vissaspringtākais darbs ir pie fināla kaujas ainas, kuras sākumu mēs redzējām Ņumeksikā. Tā ir pati ambiciozākā filmā, taču cerams, ka arī pati veiksmīgākā.”

Režisors ir spēris drosmīgu soli – uzņēmis šo ainu dienas gaismā ar lidojošajiem šķīvīšiem jeb “lidoņiem”, kas sagrābj jātniekus no zirgiem ar saviem kosmiskajiem laso, un apaču indiāņiem, kas dodas palīgā pilsētniekiem. “Mums tur ir nedaudz alternatīva vēsture,” - režisors smaida.

Viens ir skaidrs: jūs nekad nebūsiet redzējuši ko līdzīgu “Kovbojiem pret citplanētiešiem” uz ekrāniem (ja vienīgi jums nav gadījies skatīties “Laika telpu” vai “Oblivionu”).

“Mūsu galvenais pluss ir tas, ka mēs esam oriģināli,” - Favro prāto. - “Šovasar uz ekrāniem ir liela konkurence, taču visas pārējās filmas ir, vai nu par supervaroņiem, vai sikveli, vai atkārtojumi Man liekas, ka visas pasaules skatītājiem nezināma filma 2D ar lielām zvaigznēm būs kā svaiga gaisa malks.

Es jums varu teikt, ka tagad montāžas telpā, kad es skatos ekrānā uz Harisonu un Denielu, tad saprotu, ka tuvplāns ar ar šiem diviem aktieriem iespaido ne mazāk kā ainas ar specefektiem 200 000 dolāru vērtībā. Kaut arī kāds pārītis no tādiem mums arī ir!”