Leģendārais aktieris Čārlijs Čaplins savas apbrīnojamās karjeras rītausmā izteicās, ka kino ir īslaicīga parādība, jo cilvēkiem vienmēr būs lielāka interese uz skatuves vērot aktierus. Un ko mēs šodien redzam? Cilvēki katru dienu skatās filmas mājās un kinoteātros, un mazāk cilvēku apmeklē izrādes. Šī raksta ietvaros mēs piedāvājam uzzināt par pieciem cilvēces izgudrojumiem.
TELEFONA IZGUDROJUMS UN AR TO SAISTĪTIE MĪTI
Pirmo telefonu, kas ļāva cilvēkiem sazināties no attāluma, 1876. gadā izgudroja Aleksandrs Bels. Pēc tam tālruņi tika aktīvi pilnveidoti un ieguva lielu popularitāti. Bet, neskatoties uz tā plašo izmantošanu, šis izgudrojums dažiem cilvēkiem izraisīja bailes. Vecākās paaudzes iedzīvotāji īpaši baidījās no telefoniem. Viņi uzskatīja, ka ierīces lietošanas laikā viņi var gūt elektriskās strāvas triecienu. Bija arī mīts, ka, ja vads pārtrūktu, viņu sarunas tēma kļūtu zināma visiem. Un visbeidzot, cilvēki uzskatīja, ka tālrunis ir ļauno garu saziņas kanāls. Notika gandrīz tas pats, kas šodien, jo arī mūsdienās cilvēki baidās no datoriem, Wi-Fi un cita “starojuma”.
The Boston Post ir 1865. gada raksts, kurā teikts, ka cilvēka balsi nevar pārraidīt pa vadiem. Autors teica, ka pat tad, ja šāda tehnoloģija parādīsies, no tās nebūs nekāda labuma. Šis materiāls iznāca desmit gadus pirms pirmā Bell telefona parādīšanās, kad viena persona tika arestēta par mēģinājumu izveidot ierīci saziņai no attāluma. Kā jūs saprotat, pagātnes cilvēku bailes bija veltīgas – šodien jūs nevarat iztikt bez tālruņiem.
KOSMOSA RAĶETES IZGUDROŠANA CILVĒKIEM ŠĶITA MUĻĶĪGA
Mūsdienās cilvēce gatavojas cilvēku atgriešanai uz Mēness Kosmosa programmas Artemis ietvaros, un vēl ir plāni par lidojumiem uz Marsu. 1909. gadā amerikāņu zinātnieks Roberts Godards ar savu ideju par daudzpakāpju raķeti dalījās ar pasauli. Pēc viņa teiktā, pēc viena posma degvielas iztērēšanas būtu iespējams to atiestatīt un izmantot nākamā posma degvielu. Tādējādi cilvēce varētu pat lidot uz Mēnesi.
Iedzīvotāji un arī zinātnieki izsmēja viņa ideju un sāka šaubīties par viņa zināšanām. The New York Times redaktors pat publicēja rakstu, kurā zinātnieks Roberts Godards tika asi kritizēts. Tomēr 1926. gadā vairāku pakāpju raķete, lai gan tā bija cilvēka rokas lielumā, tomēr tika izveidota un uzlidoja 12 metru augstumā. Tehnoloģijas attīstījās, un 1961. gadā cilvēks pirmo reizi lidoja kosmosā. Pēc tam The New York Times atzina , ka izsaka nožēlu par raksta publicēšanu, kurā kritizētas Roberta Godārda idejas.
LIDMAŠĪNAS IZGUDROŠANA CILVĒKIEM ŠĶITA NEIESPĒJAMA
1895. gadā britu fiziķis un inženieris Viljams Tomsons paziņoja, ka par gaisu smagākas mašīnas nekad nevarēs pacelties debesīs. Labi, ka brāļi Raiti viņā neklausījās un turpināja attīstīt savu lidmašīnu. 1903. gadā viņu radītā lidmašīna Flyer 1 veica savu pirmo lidojumu Kitty Hawk ielejā, Ziemeļkarolīnā. Lidojums ilga tikai 12 sekundes, taču tas bija milzīgs tehnoloģisks sasniegums. Pēc tam paies vairākas desmitgades, un pasaulē parādīsies pirmās kravas un pasažieru lidmašīnas, pateicoties kurām cilvēki dažu stundu laikā varēs pārvarēt milzīgus attālumus.
MĀJAS DATORI TIKA UZSKATĪTI PAR NEDERĪGIEM
Mūsdienās dators ir gandrīz katrā mājā – ja tas nav stacionārs, tad vismaz neliels portatīvais dators darbam. Bet tālajā 1977. gadā Digital Equipment Corp. dibinātājs Kens Olsons teica , ka “nevienam nevar būt nepieciešamība pēc datora savā mājā.” Taisnības labad jāatzīmē, ka tas tika teikts, kad datori bija milzīgas struktūras, kas aizņēma lielāko daļu telpas.
Pēc dažiem gadiem, 1981. gadā, pārdošanā nonāks pirmais personālais dators IBM 5150. Kopš tā laika datoru izstrāde tika aktīvi uzlabota, parādījās “pentiumi” un cilvēce nonāca pie modernajiem datoriem, par kuru iespējām pirms gadu desmitiem varēja tikai sapņot.
MOBILIE TELEFONI BIJA DĀRGI UN NEĒRTI
Fiksētie tālruņi izdzēsa lielos attālumus starp cilvēkiem – radinieki, draugi, paziņas no dažādām pilsētām varēja viegli sazināties savā starpā. Bet stacionārajām ierīcēm bija mīnuss – tās bija piesaistītas konkrētais vietai, telpai. Cilvēkiem vajadzēja kaut ko mobilu, kaut ko tādu, ko viņi varētu paņemt līdzi jebkur un uzturēt sakarus. 1973. gadā Motorola izlaida mobilā tālruņa prototipu, taču tas svēra veselu kilogramu un bija lielāks par cilvēka plaukstu.
1983. gadā pārdošanā nonāca mobilais tālrunis Motorola DynaTAC 8000X. Tas bija aprīkots ar displeju, varēja strādāt stundu bez uzlādēšanas un iegaumēja līdz 30 mobilo tālruņu numuriem. Neskatoties uz to, ka akumulatora uzlāde prasīja pat 10 stundas un izmaksas pēc mūsdienu standartiem bija 10 tūkstoši dolāru, veikalos veidojās pat rindas.
Pēc šī modeļa tālruņi kļuva mazāki, ērtāki un lētāki. Mūsdienās mobilie tālruņi ir kā kabatas datori, ar kuriem var ne tikai zvanīt, bet arī veikt darba uzdevumus, spēlēt spēles, fotogrāvēt un uzņemt video.
https://kripto.media/lieliski-izgudrojumi-kas-sakuma-skita-bezjedzigi-un-biedejosi/