Laura kopā ar vīru Agri dzīvo privātmājā nomaļā lauku apvidū. Laurai ir mīlošs vīrs, gādīgi vecāki un veiksmīga māsa, draudzīgs suns un sapnis par pirmdzimto, taču kādu vakaru viņas dzīve pārvēršas. Agris dodas pastaigā ar suni, bet mājās neatgriežas. Kad sieviete sāk pazudušā vīra meklējumus, viņai nākas saskarties ar apkārtējo nesapratni, vēl vairāk – apgalvojumu, ka nekāda Agra nav, viņa dzīvo viena. Laurai izdodas atrast pierādījumus Agra eksistencei, bet vēl jāsaprot, kas īsti noticis...
Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte? Varbūt reizēm esam tik ļoti pārliecināti par savu taisnību, ka esam gatavi uz visu, lai to pierādītu?
Par rakstnieci.
Romāns, kuru atraidīja…
«Es atbraucu uz Mālpils muižu 2013. gadā, un galvā vienkārši radās stāsts – par ģimeni, kas, ierodoties jaunā vietā cerībā uz jaunu sākumu, sastopas ar negaidītām grūtībām. Nodomāju – ja kādreiz man būs lemts šo stāstu ekranizēt, tad tikai šeit, » atceras rakstniece un kinoproducente Lelde Kovaļova. Jau vairākas nedēļu viņa vēro, kā greznajā muižas interjerā atdzīvojas pašas rakstītā detektīvromāna Bezvēsts pazudušās varoņi, un tiem ir Latvijas labāko aktieru Mārtiņa Vilsona, Jura Žagara, Kristīnes Nevarauskas, Rēzijas Kalniņas sejas.
Jauna zvaigzne Latvijas detektīvžanrā iemirdzējās pērn. Leldes debijas romāns Bezvēsts pazudušās ātri iekaroja lasītāju sirdis. «Taču, kad pirms vairākiem gadiem iesniedzu grāmatas manuskriptu vienai no lielākajām izdevniecībām Latvijā, tas tika noraidīts,» atklāj Lelde.
«Mans pusotra gada ilgais darbs 350 lappušu apjomā… Dienā, kad saņēmu atbildi, kas īsumā bija – «viss ir slikti», es, protams, raudāju. Pēc tam devu sev solījumu – reiz tā tiks izdota un nonāks visvairāk pārdoto grāmatu topā,» atceras viņa.
«Bija tikai divi varianti. Viens – paziņot: «Jūs nespējāt saskatīt jaunu talantu!» Otrs – turpināt mācīties rakstīt, lai izdarītu labāk. Es izvēlējos otro. Iestājos Literārajā akadēmijā, mācījos pie rakstnieces Ingas Žoludes un katru dienu rakstīju astoņas deviņas stundas. Rakstīju tā, ka likās – vairs neatšķiru, kur ir diena, kur nakts, jo paralēli studēju maģistrantūrā. Pārrakstīju manuskriptu, sākot no nulles. Procesā konsultējos ar rakstnieci, bijušo izmeklētāju Rolandu Bulu, lai stāsts būtu ne tikai interesants, bet arī ticams niansēs,» stāsta Lelde.
Grāmatas nobeigums top pirms operācijas
Manuskripta rakstīšana jau tuvojās noslēgumam, kad liktenis piespēlēja vēl vienu pārbaudījumu. Lelde, kura pēc dēla piedzimšanas regulāri nodarbojās ar sportu, pēkšņi sajuta stipras sāpes kājā. «Nekavējoties devos pie ārsta, un atklājās, ka man ir diska trūce. Situācija pasliktinājās ļoti strauji, tāpēc ārsts paziņoja – pēc nedēļas jāoperē! Vēl steidzu rakstīt pēdējās ainas grāmatai, bet sāpes bija tik stipras, ka vairs nevarēju pastaigāt. Ierodoties slimnīcā, biju ļoti smaidīga, un anesteziologs brīnījās – tik priecīgu pacienti vēl neesot redzējis.
Teicu: «Tas tāpēc, ka tikko izdomāju, kā beigsies mana grāmata.» Atgriezusies mājās, Lelde manuskriptu pabeidza.
«Grāmatas otrajā daļā ir daudz traģisku notikumu. Domāju, to ietekmēja mans veselības stāvoklis.»
Sāpes bija kļuvušas nežēlīgas, bet es turpināju rakstīt. Arī šī situācija parāda, ka mēs ne vienmēr zinām, kāds ir otra cilvēka ceļš uz panākumiem – cik tas viegls vai grūts. Un dažkārt ir tā, ka tu līdz savam sapnim aizrāpo, arī burtiski,» saka viņa. Jauno manuskriptu Lelde iesniedza uzreiz divās izdevniecībās.
«No Latvijas medijiem, kur man ieteica vērsties vairāki jaunie autori, jau ļoti drīz saņēmu atbildi – tas tiks publicēts!» atceras Lelde.
Skaistule ar izmeklētāja gēniem
«Savā dzīvē bieži saskaros ar stereotipiem. Vēl nesen kāda redaktore man sacīja: «Jūs esat nepieklājīgi jauna rakstniece!» Es to uztveru ar smaidu,» saka Lelde, kura nupat nosvinēja 30. jubileju. Savas jaunības dēļ gan viņai nācies piedzīvot arī nenovīdību.
«No kritikas nekad neesmu baidījusies, bet nesen piedzīvoju dīvainu situāciju – mana Literārās akadēmijas kursabiedre – autore pieklājīgā vecumā, kas acīs vienmēr man teikusi komplimentus, – ar viltotu vīrieša identitāti raksta negatīvus komentārus par manu darbu. Tas bija tik vājš viltojums, ka es viņu uzreiz atšifrēju,» atceras Lelde.
Ar vīru režisoru Vladu Kovaļovu
«Man gan šķiet, ka mūsdienās vecuma robežas vairs neeksistē. Ir izcili programmētāji – gan pusaudži, gan cilvēki, kas pensijas vecumā veiksmīgi maina profesiju,» uzskata viņa.
Taču īpaši detektīvžanrā tādas meitenes kā Lelde nav bieža parādība.
«Sevi nekad neesmu redzējusi romantiskajā literatūrā vai šobrīd tik populārajā erotiskajā žanrā. Pati vienmēr esmu lasījusi detektīvus un mistiku, esmu liela Šarlotes Linkas fane,» saka viņa.
«Tikai nesen ģimene man atklāja kādu interesantu faktu. Savu īsto vectēvu – tēta tēvu – nesastapu, jo viņš nomira jau pirms manas dzimšanas. Tāpēc nemaz nezināju, ka viņš bija izmeklētājs kriminālpolicijā. Iespējams, izmeklētāja gēns manī ir no viņa,» spriež Lelde. Šogad iznāca jau otrā viņas grāmata – trilleris Svešinieki, un padomā ir jau trešā – par sievieti, kurai bezvēsts pazūd vīrs.
Ar vīru iepazīstas pieturā
«Filmēšanas laukumā man bieži jautā – kā es jūtos, kad manu grāmatu ekranizē? Esot šeit, par to nedomāju. Esmu seriāla producente, un šis darbs nav nemaz tik radošs. Mana galvenā rūpe ir, lai iekļaujamies grafikā un budžetā, visi organizatoriskie darbi,» saka jaunā rakstniece. «Jau bērnībā zināju, ka mana dzīve būs saistīta ar kino. Maza būdama, pagalmā režisēju un spēlēju savus meksikāņu seriālus,» atceras viņa.
Kino viņai iekodēts, jau esot mammas vēderā, jo vārds dots par godu aktrisei Leldei Vikmanei. Kad mamma grūtniecības laikā skatījusies filmu ar Vikmanes piedalīšanos, meitiņa vēderā sparīgi sakustējusies. Tā viņa nolēmusi – būs Lelde! Mazā gulbeniete klusībā, protams, izdzīvoja arī meitenīgo sapni par aktrises karjeru. Tas izbaloja, lai gan šur tur aktrises ampluā viņa tomēr ir redzama. Piemēram, komēdijā Džimlai rūdi rallallā Lelde spēlē sekretāri. Filmējusies arī krievu mūzikas video un Andra Kiviča klipā Kad tevis nav, bet kopā ar vīru – seriālā Jā, boss!.
«Taču tas bija līdz 23 gadu vecumam, jo skaidri zināju, ka gribu būt tam visam otrā pusē,» saka Lelde. Viņa ieguva bakalaura un maģistra grādu kino un televīzijas producēšanā. Jau studiju pirmajā dienā Lelde sastapa savu nākamo vīru Vladislavu. «Iepazināmies autobusā pie augstskolas un tikai nākamajā dienā uzzinājām, ka studēsim kopā. Tas bija ļoti romantiski,» smejas Lelde. Tā sākās producentes un režisora stāsts, kurā ir gan kino, gan mīlestība un jau gandrīz piecus gadus – arī viņu dēls Daniels.
Vladislavs un Lelde savu ceļu kino no paša sākuma bruģēja kopā.
«Agri sapratām, ka šajā profesijā galvenais ir prakse, tāpēc jau studiju laikā sākām uzņemt īsfilmas, kuras interneta vidē kļuva populāras un ar panākumiem startēja dažādos kinofestivālos. Savu pirmo filmiņu Aborts veidojām augstskolas gaitenī, kas bija pārvērsts par poliklīniku. Kad to ielikām YouTube, domājām – būs labi, ja kādi 1000 cilvēki noskatīsies. Taču tai ir 14 miljoni skatījumu! Ļoti amatieriska – brīžiem ar trīcošu kameru uzņemta.
Taču tā mums iemācīja galveno – svarīgākais ir stāsts, bet visi skaistie kadri pēc tam,» saka Lelde. «Esmu sev jautājusi – vai uzskatu, ka Vladislavs ir labs režisors, jo viņš ir mans vīrs? Taču es tiešām domāju, ka viņš ir jauns, talantīgs režisors. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka tieši viņš režisē seriālu un ticu, ka viņam viss izdosies. Jau tagad man šis stāsts izskatās labāk, nekā to redzēju savā iztēlē.»
Lauž līgumu ar studiju Krievijā
«Mans dzīves moto ir – viss, kas notiek, ir uz labu. Lai gan dažreiz tam grūti noticēt. Tā bija arī ar seriālu. Kad bija skaidrs, ka filmēšana būs, pajokoju: «Nu, viss! Tagad mani var apstādināt tikai karš vai epidēmija. Un tā arī notika! Filmēšanas sākumu pandēmijas dēļ vajadzēja pārcelt. Domāju – nu, kāpēc tā? Tu gadiem godīgi un uzcītīgi ej uz savu mērķi, bet dzīve tev liek šķēršļus. Taču jau no bērnības mana mīļākā grāmata ir Polianna – par meiteni, kas ikvienā situācijā saskata, par ko priecāties. Un mums ar Vladislavu šis dīkstāves laiks deva iespēju pamatīgāk sagatavoties filmēšanai,» atzīst Lelde.
Kovaļovi pirms kāda laika atteicās no šķietami lieliska darījuma.
Seriāla scenāriju viņi bija pārdevuši vienai no lielākajām kino producēšanas studijām Krievijā. «Tagad Latvijā attieksme pret seriāliem mainās, bet tolaik kā vienīgo iespēju redzējām Krievijas tirgu. Uzfilmējām pilotsēriju, kurā piedalījās Mārtiņš Vilsons un Krievijā slaveni aktieri – Viktorija Isakova un Ņikita Tarasovs. Taču jau noslēgto līgumu mēs paši lauzām,» stāsta Lelde.
«Ne man, ne vīram nepatika Krievijas producentu iecerētās scenārija izmaiņas. Alibaba dibinātājs ir teicis – ja tev kāda ideja neliek mieru, tātad tai ir potenciāls. Un ideja par tieši šādu stāstu man nelika mieru. Tāpēc ar vīru nolēmām – gribam, lai tas būtu tāds, kādu esam iztēlojušies. Tagad mums tāda iespēja ir – vismaz mēģināt radīt jaunas kvalitātes seriālu Latvijā.»